“Kā atbrīvoties no manipulācijām un maldināšanas: mācība no Konstantīna Žihareva grāmatas”
Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Vēsture · вторник 24 сен 2024
Tags: Konstantīna, Žihareva, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, manipulācijas, maldināšana, mācība, veselība, grāmatas, psiholoģija, paštēls, attiecības
Tags: Konstantīna, Žihareva, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, manipulācijas, maldināšana, mācība, veselība, grāmatas, psiholoģija, paštēls, attiecības
“Grāmata, kas atbrīvos jūs no manipulācijām: Konstantīna Žihareva atziņas”
Cilvēku paverdzināšana, pazemošana un maldināšana saskaņā ar grāmatu “Cilvēka novecošanās”.
Šajā rakstā runāsim par to, kā nekļūt par manipulācijas un maldināšanas upuri, pamatojoties uz Konstantīna Žihareva blogā “Cilvēka novecošanās” paustajām idejām pēc G. Andersona prognozēm. Uzziniet, kā pasargāt sevi no paverdzināšanas un pazemošanas, un iemācieties atpazīt slēptās manipulācijas ikdienas dzīvē!
Uzziniet, kā atbrīvoties no manipulācijām un maldināšanas, izmantojot gudrību no Konstantīna Žihareva grāmatas. Iegremdējieties viņa idejās un atklājiet noslēpumus, kas palīdzēs jums kļūt brīvākiem un pārliecinātākiem savos lēmumos!
“1956. gadā filozofs Gunters Anderss rakstīja šādas pravietiskas pārdomas:
“Lai apspiestu jebkuru sacelšanos, nav nepieciešams rīkoties vardarbīgi. Hitleram līdzīgās metodes ir novecojušas.
Pietiek radīt tik spēcīgu kolektīvo noskaņojumu, ka cilvēku prātos vairs neparādīsies pati ideja par sacelšanos. Ideāli būtu veidot cilvēkus no dzimšanas, ierobežojot viņu iedzimtās bioloģiskās spējas.
Pēc tam mēs turpinātu kondicionēšanu (manipulāciju), krasi samazinot izglītību, reducējot to uz profesionālo prasmju apgūšanu. Neizglītotam cilvēkam ir ierobežots redzesloks, un, jo vairāk viņa domāšana aprobežojas ar viduvējām nodarbēm, jo mazāk viņš spēj sacelties.
Mums ir jāpadara arvien grūtāk un elitārāk pieejama zinātne, lai starp cilvēkiem un zinātni veidotos plaisa un lai plašākai sabiedrībai paredzētajai informācijai nebūtu apvērsuma satura.
Vissvarīgākais ir bez filozofijas.
Arī šajā gadījumā mums ir jāizmanto pārliecināšanas, nevis tiešas vardarbības spēks: televīzijā masveidā pārraidīsim izklaides programmas, kas iedarbojas tikai uz emocijām vai instinktiem.
Prāti tiks nodarbināti ar nevajadzīgām un rotaļīgām lietām. Nepārtrauktas runas un mūzika atturēs prātu no domāšanas. Cilvēka interešu saraksta augšgalā mēs izvirzīsim seksualitāti. Nav labāka sociālā nomierinātāja. Kopumā mēs to darīsim tā, lai likvidētu nopietno eksistences daļu, izsmietu visu vērtīgo un pastāvīgi atbalstītu vieglprātību, lai publicitātes eiforija kļūtu par cilvēka laimes standartu un brīvības paraugu.
Tādējādi kondicionēšana novedīs pie tādas integrācijas, ka vienīgās bailes, kas mums būs jāuztur, būs izslēgšana no sistēmas un līdz ar to nespēja piekļūt laimei nepieciešamajiem nosacījumiem.
Šādā veidā izveidojusies cilvēces masa ir jāuzskata par to, kas tā ir: par govi, un tā ir jāuzrauga kā ganāmpulks. Viss, kas noved pie viņa klajprātības apātijas, ir sabiedriskais labums, un tas, kas viņu pamodinātu, ir jāizsmej, jāapslāpē, jāapgrūtina, jācīnās pret to. Jebkura doktrīna, kas apšauba sistēmu, ir jāapzīmē kā apgānījoša un teroristiska, un tie, kas to atbalsta, tad tiks uzskatīti par teroristiem.”
Ginters Anderss, “Cilvēka novecošanās”.
Ginters Anderss savā darbā “Cilvēka novecošanās” izvirza idejas, kas no 2024. gada politiskās perspektīvas šķiet neticami aktuālas. Viņa brīdinājumi par slēptajiem brīvdomāšanas apspiešanas mehānismiem, izmantojot kultūras un informācijas pārvaldību, atbalso pašreizējās tendences globālajā politikā, īpaši sabiedrības apziņas un informācijas plūsmu kontrolē.
1. Izklaides un uzmanības novēršanas politika. 2024. gadā valdošā elite dažās valstīs izmanto izklaidi un masu kultūru kā līdzekli, lai novērstu cilvēku uzmanību no nopietniem politiskiem un sociāliem jautājumiem. Anderss prognozē, ka izklaides saturs aizņems masu prātus, aizstājot dziļus jautājumus un filozofiskas pārdomas. To mēs redzam mūsdienu pasaulē, izmantojot sociālos medijus, straumēšanas platformas un televīziju, kas veido virspusēju realitātes uztveri. Tas bieži tiek izmantots kā politiska stratēģija, lai kontrolētu iedzīvotājus, lai cilvēki nedomātu par reāliem jautājumiem, piemēram, sociālo nevienlīdzību, korupciju vai tiesību pārkāpumiem.
2 - Izglītības un zinātnes pieejamības elitizācija. 2024. gadā vērojama tendence apgrūtināt un ierobežot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, īpaši neoliberālo reformu kontekstā.
Izglītības sistēmu privatizācija un sabiedrības noslāņošanās atkarībā no izglītības līmeņa nostiprina elitāras varas struktūras. Izglītotie kļūst priviliģēti, bet masām tiek atstātas ierobežotas kritiskās domāšanas iespējas, kas liedz tām piedalīties politiskajos procesos un pretoties sistēmai, kā minēja Anderss.
3 - Informācijas barjeras un manipulācijas. Viena no galvenajām 2024. gada tēmām joprojām ir informācijas plūsmu pārvaldība. Anderss prognozē, ka piekļuve svarīgai informācijai tiks arvien vairāk ierobežota, ko mēs redzam cenzūras, politiskās propagandas un informācijas karu veidā. Sociālo mediju un ziņu mediju kontrole ļauj valdošajai elitei kontrolēt masu realitātes uztveri. Jebkura informācija, kas var graut sistēmas leģitimitāti vai apšaubīt pastāvošo kārtību, tiek apzīmēta kā apgānījoša un bīstama - Anderss pareģoja šo politiskās elites stratēģiju, kas līdz 2024. gadam ir kļuvusi par digitālā laikmeta neatņemamu sastāvdaļu.
4. Bailes no izslēgšanas no sistēmas. Anderss arī paredzēja, ka cilvēki baidīsies no izslēgšanas no sociālās sistēmas, kas līdz 2024. gadam kļūs īpaši svarīgi darba automatizācijas, mākslīgā intelekta un sabiedrības digitalizācijas kontekstā. Cilvēki baidās zaudēt darbu vai neiekļauties jaunajā digitālajā ekonomikā. Tas rada atkarības sajūtu no sistēmas un nespēju to kritiski izvērtēt. Pieaugot automatizācijai un nevienlīdzībai, daudzi nonāk situācijā, kad ir spiesti ievērot sistēmas noteikumus, lai nezaudētu savu vietu sabiedrībā.
5. Iebildumu apspiešana. 2024. gadā valdība arvien biežāk izmanto metodes, lai apspiestu atšķirīgo viedokli, pielīdzinot sistēmas kritiku valsts drošības apdraudējumam. Anderss to paredzēja, sakot, ka jebkura pret pastāvošo kārtību vērsta opozīcija tiks apzīmēta kā teroristiska vai graujoša. Mūsdienu politiķi bieži izmanto pret terorismu un ekstrēmismu vērstos likumus, lai apspiestu opozīciju un pilsoniskās kustības, tādējādi radot baiļu gaisotni un atturot no valdības kritikas.
Tādējādi Guntera Andersa pārdomas par prāta kontroli, izmantojot kultūras ietekmēšanu, informācijas manipulēšanu un bailes no atstumtības 2024. gadā, šķiet nevis kā pravietojumi, bet gan kā precīzs daudzu mūsdienu politiskās realitātes aspektu apraksts.
Šis fragments no Gintera Andersa 1956. gadā sarakstītā darba pauž dziļi satraucošas pārdomas par sabiedrības nākotni un brīvas domas un pretošanās apspiešanas mehānismiem. Anderss apraksta iespējamo totalitāro masu kontroles metožu attīstību, kurā vardarbība un represijas nomaina smalkāku un slēptāku ietekmes mehānismu izmantošanu.
Viņš norāda uz izglītības un zinātnes sistemātiskas degradācijas draudiem, kas ierobežo cilvēka domāšanu un mazina spēju kritiski uztvert apkārtējo realitāti. Šāda intelektuālā pagrimuma apstākļos cilvēki arvien vairāk orientējas uz primitīvu vajadzību apmierināšanu un izklaidi, kas veicina apātiju un nespēju pretoties sistēmai.
Šādas parādības rada svarīgus jautājumus par cilvēktiesībām, sociālo taisnīgumu un nepieciešamību pēc starptautiskas uzraudzības un iejaukšanās, lai novērstu cilvēku ekspluatāciju un tiesību pārkāpumus šādās situācijās.
Daudzi cilvēki domā, ka viņu statuss ir augstāks par citu cilvēku statusu...
Bet patiesībā viņi ir tikai uzlēkuši......
Šī frāze piedāvā kritisku skatījumu uz panākumu un statusa sociālo uztveri. Cilvēki, kuri uzskata, ka viņu augstais stāvoklis sabiedrībā ir viņu pašu nopelnu rezultāts, iespējams, nepareizi novērtē savu nozīmību. Šis apgalvojums nozīmē, ka šādi cilvēki savu augsto stāvokli ne vienmēr iegūst, pateicoties reālām īpašībām vai sasniegumiem, bet drīzāk tie vienkārši “izkļūst uz āru”, kā kaut kas tāds, kas parādās nejaušības vai ārēju apstākļu dēļ, nevis pateicoties saviem nopelniem.
Šeit mēs varam vilkt analoģiju ar to, ka sabiedrībā dažkārt ne paši kompetentākie un godājamākie cilvēki ieņem augstus amatus. Tas var būt nevis viņu personīgo spēju, bet gan sakaru, veiksmes vai sistēmisku trūkumu rezultāts. Vienlaikus šis izteiciens kalpo arī kā atgādinājums, ka cilvēka patieso vērtību nosaka ne tikai viņa stāvoklis sabiedrībā, bet arī viņa īpašības, rīcība un ieguldījums kopējā labā.
Jo tālāk mežā ej, jo vairāk koksnes redzi.... Tā saka tautas gudrība. Mēs dzīvojam kā pasakā. Daudzi cilvēki ir slikti izglītoti 30 “brīvības un neatkarības” gados Daudziem cilvēkiem ir maz intelekta un trūkst loģiskās domāšanas. Lielākā daļa cilvēku nezina pareizu savas dzimtenes un savas tautas vēsturi. Gadsimtiem ilgi latviešu tauta ir bijusi un ir zem sveša jūga - apspiestības, ekspluatācijas un pazemošanas.
Neatkarības un brīvības laikā ir slēgtas vairāk nekā 400 skolas, iznīcināta lauksaimniecība, Latvijas kuģniecība, rūpnīcas un rūpnīcas. Vairāk nekā puse zemes un ienesīgu uzņēmumu ir nonākuši ārzemnieku rokās. Tika radīti piespiedu apstākļi, lai latvieši brīvprātīgi un piespiedu kārtā tiktu izsūtīti ārpus dzimtenes.
Komunālo pakalpojumu cenas ar uzcenojumu vairāk nekā 1000 procentu apmērā. Pārtikas cenas ir dārgākas nekā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs. Kas šodien ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem? Ekonomika, vairuma cilvēku sociālie apstākļi vai pirmām kārtām tas, kādā valodā cilvēki runā un kur. Cilvēki runā valodā, ko zina no bērnības. Un tik daudzi cilvēki šodien runā svešvalodā angļu valodā, patiešām daudzi cilvēki ir vai nu mazizglītoti, vai garīgi atpalikuši.
Īpaši jāatzīmē, ka Anderss runā par to, kā plašsaziņas līdzekļu un izklaides izmantošana var veidot masu apziņu, neatstājot vietu filozofiskām pārdomām un dziļiem jautājumiem. Viņa redzējumā seksualitāte, vieglprātība un virspusēji prieki kļūst par galvenajiem līdzekļiem, kas novērš cilvēku uzmanību no domāšanas par savu patieso stāvokli sabiedrībā.
Šīs domas brīdina par risku izveidot sabiedrību, kurā intelektuālā un kritiskā domāšana tiek marginalizēta un masu apziņa tiek kontrolēta, pastāvīgi iegrimstot primitīvos priekos un baidoties no izslēgšanas no sistēmas. Anderss norāda, ka šāda sistēma apslāpē jebkādu atšķirīgu viedokli un uzskata to par draudu, līdz pat brīdim, kad jebkura atšķirīga attieksme pret pastāvošo kārtību tiek uzskatīta par terorismu.
Viņa pārdomas, iespējams, ir vēl jo vairāk aktuālas mūsdienu pasaulē, kur informācijas tehnoloģijas, izklaides mediji un manipulācijas ar sabiedrības apziņu kļūst par arvien spēcīgākiem kontroles instrumentiem.
Tirgotāji izmanto visu, sākot no maldināšanas līdz vardarbībai, lai savervētu un izmantotu savus upurus. Valstis arī rada apstākļus, lai pamatiedzīvotāji tiktu brīvprātīgi un piespiedu kārtā deportēti no valsts.
Šajā paziņojumā uzsvērta nopietnā problēma, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību un piespiedu migrāciju. Cilvēku tirgotāji izmanto dažādas metodes, tostarp maldināšanu, manipulācijas un vardarbību, lai sagūstītu un izmantotu savus upurus dažādiem mērķiem - piespiedu darbam, seksuālai izmantošanai vai citiem ekspluatācijas veidiem. Tā ir globāla problēma, kas skar gan jaunattīstības, gan attīstītās valstis.
Arī otrais šā apgalvojuma aspekts, proti, tādu apstākļu radīšana, kas liek vietējiem iedzīvotājiem pamest savu valsti, atspoguļo svarīgu tematu. Dažās valstīs mākslīgi radīti ekonomiski, sociāli vai politiski apstākļi var novest pie tā, ka cilvēki faktiski tiek deportēti “brīvprātīgi un piespiedu kārtā”, jo viņiem nav reālu alternatīvu, kā palikt. Tas var notikt spiediena, represiju vai tādu dzīves apstākļu radīšanas rezultātā, kas padara emigrāciju par vienīgo izdzīvošanas iespēju.
Neviens neceļ prioritārus jautājumus par sociālajiem apstākļiem, par pienācīgu izglītību, par pārmērīgi augstiem nodokļiem un komunālo pakalpojumu cenām, par likuma par iztikas minimumu pieņemšanu, par stipendijām studentiem, par hidroelektrostacijām, par zemes resursiem, par Latvijas tautai likumīgi piederošajām zelta rezervēm: par “brīvās Latvijas” laiku Anglijas zeltu un PSRS Latvijas tautai atstāto zeltu. Ja lielākā daļa zemes un ienesīgā biznesa Latvijā pieder ārzemniekiem, tad NATO aizsargā savu biznesu un savu zemi. Tad kas tad īsti pieder “brīvai un neatkarīgai” Latvijas tautai????. Droši vien barikādes un Baltijas ceļš? Jums ir jāieslēdz smadzenes un jādomā....
Посмотреть исходный код:
- Psihologs: https://www.psiholog.lv
