"Kā mēs saprotam planētas globālo un vietējo pārvaldību: skats no pūļa!"

Florens Jansons -  (atmiņas 2021) Cik tomēr daudziem, it kā izglītotiem un jaukiem ļaudīm, joprojām ir primitīva pūļa izpratne par globālo un lokālo planētas pārvaldi!

Nav jākaunas par savu kādreizējo tumsonību, arī es agrāk neaizdomājos dziļāk, kāpēc kāds mūsu vietā izdomā kā mums jādzīvo, kā jāuzvedas un pat kā jādomā. Bet tas bija agrāk! Vienota izpratne par patieso planetārās pārvaldes hierarhiju, mums šajos juku laikos var palīdzēt virzīties pašiem pēc sava scenārija un spēlēt savu šahu.

• Un tā, globālās hierarhijas augstākais līmenis (vismaz viņi paši tā domā) ir "slēgtās elites", kas uz leju caur publiskajām elitēm - fiktīvām valstu valdībām, parlamentiem, prezidentiem, karaļiem, universitāšu vadībām, no vienas puses, un starptautiskām organizācijām, kā ANO, NATO, PVO utt., no citas puses, realizē savu varu pār cilvēci.

• Otrais līmenis ir "publiskās elites", kas dzīvo pēc slēgto elišu scenārija un instrukcijām. Līdz ar to, opozīcijas politiķu demonstrētā pretestība nekad nav vērsta pret sistēmu un/vai slēgtajām elitēm. Tas ir vienkārši politiskais cirks pūlim, lai tas caur vēlēšanām mūžīgi nodrošina kangariem un vagariem pār sevi valdīt.

• Trešais, zemākais līmenis ir tauta vai pūlis. Tautai nav ko pārmest, jo viņiem neviens nav pateicis, ka var dzīvot arī savādāk, nekā rāda TV ziņās.

• Slēgtās elites palīdz publiskajām elitēm aplaupīt savas tautas, ar to nošaujot vairākus zaķus. Caur atklāto korupciju publiskās elites pašas sevi pabaro un vienlaicīgi uzsēdina uz āķa, jo uz katru nodevīgo marioneti, tās saimniekiem ir bieza mapīte..😊

Šeit izklāstītā hierarhija un pasaules pārvaldes struktūra atklāj kritisku skatījumu uz mūsdienu politisko un sociālo kārtību, kurā valda globālas elites un kurā cilvēkiem, šķiet, tiek ierādīta pakļāvīga loma. Tas liek uzdot jautājumus par brīvību, neatkarību un cilvēka spēju būt par savas dzīves noteicēju. Bieži vien indivīdi neizvērtē, kas tieši veido šo sistēmu, kurā dzīvojam, un kā viņu rīcība vai bezdarbība to ietekmē.

Šeit aprakstā elites tiek iedalītas divās grupās: "slēgtās elites", kas veido augstāko varas līmeni un nolemj globālos jautājumus, un "publiskās elites", kas redzamā līmenī īsteno šo politiku un pārstāv varu, vadot valstis un organizācijas. Mūsu uzskats ir tāds, ka šī hierarhija ir slēgta un kontrolēta, un sabiedrībai tiek iedots fiktīvs piedāvājums par demokrātiju un brīvu izvēli, kas patiesībā tikai uztur pašreizējo kārtību.

Trešajā līmenī ir tauta, kurai, kā norādīts, reti tiek dota iespēja saprast patieso varas sistēmu un tās manipulācijas. Cilvēki tiek vadīti ar mediju palīdzību, viņiem tiek piedāvāta izklaide un ierobežota informācija, kas veicina pasivitāti un padošanos.

Šo sistēmu izjaukt varētu tikai ar izpratnes maiņu un plašu informētību par to, kā darbojas pasaule. Tas prasa no cilvēkiem apzināties savu spēju mainīt dzīvi, nevis vienkārši pakļauties ārējiem spēkiem. Tie, kuri apzinās savu vietu šajā sistēmā, var sākt spēlēt “savu šahu”, kā jūs izteicāties, un radīt jaunu scenāriju, kurā indivīds ir sava likteņa noteicējs.

Cīņa ar globālo varu nav viegla, bet tā var sākties ar mazāko soli — izglītoties, sadarboties, stiprināt kopienas un iestāties par atbildīgu, caurspīdīgu pārvaldi. Tikai tā var izjaukt šo mūžīgo varas struktūru, kuras ietekmi izjūt katrs, bet izprotot, var arī izmainīt.

Pasaules uztveres un izpratnes par to, kā tā darbojas, maiņa sākas ar maziem soļiem, kas noved pie nozīmīgām izmaiņām globālajās struktūrās. Tas prasa gan personīgo izaugsmi, gan kopienu stiprināšanu ar izglītības un sadarbības palīdzību. Šeit ir daži praktiski soļi:

Izglītība. Kritiskās domāšanas un dažādu informācijas avotu apzināšanās nozīme palīdz cilvēkiem nebūt sistēmas marionetēm. Jo vairāk zināšanu cilvēks iegūst, jo labāk viņš var saprast, kā tiek pārvaldīta pasaule un kādus mehānismus var izmantot pozitīvām pārmaiņām.

Sadarbība. Cilvēki var apvienoties kopienās, kas atbalsta pārredzamu pārvaldību un sociālo taisnīgumu. Šādas kopienas var veidot jaunu vērtību sistēmu, kurā prioritāte ir katra locekļa labklājība, nevis materiālais ieguvums.

Pārredzamas pārvaldības aizstāvība. Valdību, uzņēmumu un starptautisko organizāciju atbildības saukšana pie atbildības palīdz izveidot godīgāku un taisnīgāku sistēmu. Cilvēki, kuri zina savas tiesības, var pieprasīt pārmaiņas un uzņemties atbildību par savas sabiedrības nākotni.

Apzināta kontrole pār savu dzīvi. Tā vietā, lai vienkārši pakļautos ārējiem nosacījumiem, ir svarīgi uzņemties atbildību par savu rīcību un lēmumiem. Tas var ietvert rīcību vides jomā, saprātīgu patēriņu un personīgo un kopienas vērtību ievērošanu.

Ikvienas pārmaiņas sākas ar sevis atzīšanu par daļu no sistēmas, kuru var ne tikai kritizēt, bet arī mainīt.

Lai izjauktu pasauli, kurā valda vardarbība, netaisnība un pakļaušana, ir nepieciešama holistiska pieeja, kas apvieno sociālās, politiskās, kultūras un psiholoģiskās pārmaiņas. Pasauli, kuras pamatā ir vardarbība un netaisnība, bieži vien satur dziļas apspiestības sistēmas, kas ietver ekonomisko nevienlīdzību, sociālos un kultūras šķēršļus, diskrimināciju un manipulācijas ar cilvēku bailēm un prātu. Lai to sagrautu, ir nepieciešama virzība uz taisnīgumu, vienlīdzību, brīvību un cieņu pret katra cilvēka cieņu.

Katra diena mums atgādina par lielāko brīnumu uz zemes, kas ir mūsu dzīve. Katra diena mums rāda piemēru tam, ka mēs VĒL varam būt UZVARĒTĀJI, un VISS mūsu dzīvē var mainīties. Protams, ja mēs jūtam viens otra plecu un palīdzam viens otram. Tā ir patiesība, pie kuras mums jāturas ar visiem spēkiem, un tad mums VISIEM viss izdosies!

Katra diena, ko mēs dzīvojam uz šīs apbrīnojamās planētas, ir dāvana, ko mums ir dāvājis liktenis. Šī dzīve ir pilna iespēju un potenciāla pašattīstībai, mērķu sasniegšanai un pārmaiņu iedvesmošanai.

Dienas, kad mēs redzam citu cilvēku panākumus, atgādina mums, ka mēs paši esam spējīgi uz lielām lietām. Šie mirkļi pierāda, ka dzīvē nekas nav neiespējams, un katrs no mums var kļūt par uzvarētāju, sasniedzot savus sapņus un mērķus.

Tomēr patiess spēks slēpjas ne tikai mūsu personīgajos panākumos, bet arī mūsu spējā atbalstīt vienam otru. Kopīgiem spēkiem un savstarpēju atbalstu var sasniegt daudz lielākus rezultātus nekā ar individuāliem centieniem. Kopā mēs veidojam komandu, kas spēj tikt galā ar jebkuru izaicinājumu, un tā ir patiesa bagātība.

Tāpēc turēsimies pie šīs patiesības ar visiem spēkiem. Iedvesmosim viens otru, atbalstīsim viens otru grūtos brīžos un kopīgi priecāsimies par panākumiem. Tikai kopā mēs varam sasniegt lielas virsotnes un padarīt savu dzīvi par īstu brīnumu.

Lūk, daži galvenie soļi, ko var veikt mūsdienu apstākļos:

1. Izglītība un izglītošana

- Kritiskā domāšana. Kritiskās domāšanas izglītošana ļauj cilvēkiem atpazīt manipulācijas, propagandu un melus, kas slēpjas aiz vardarbības un netaisnības sistēmām.

- Sociālā pratība. Cilvēktiesību, sociālo struktūru un varas mehānismu pamatu mācīšana palīdz cilvēkiem saprast, kā darbojas apspiestības sistēmas un kā tās var pārveidot.

- Kultūras daudzveidība. Izglītība, kas respektē kultūru, reliģiju un tradīciju daudzveidību, palīdzēs mazināt naidu un diskrimināciju, kas bieži ir vardarbības pamatā.

2. Politiskās reformas un demokrātija

- Pārredzamas un atbildīgas pārvaldes iestādes. Demokrātisku sistēmu attīstība, kurās valdība darbojas iedzīvotāju, nevis korumpētas elites labā, var mazināt vardarbību un netaisnību.

- Iedzīvotāju līdzdalība. Aktīva pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos, tostarp vēlēšanās, lūgumrakstos, protestos, var veicināt taisnīgāku un atbildīgāku lēmumu pieņemšanu.

- Sociālie līgumi. Sociālo līgumu pārskatīšana, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas, taisnīgumu un visu pilsoņu tiesību aizsardzību, ir svarīgs solis ceļā uz netaisnīgu sistēmu likvidēšanu.

3. Ekonomiskais taisnīgums

- Nevienlīdzības mazināšana. Ekonomiskā nevienlīdzība ir viens no vardarbības un sociālās nestabilitātes cēloņiem. Progresīvu nodokļu ieviešana, labklājības pārdale, atbalsts taisnīgiem darba apstākļiem un sociālās programmas var palīdzēt mazināt sociālo spriedzi.

- Ilgtspējīga attīstība. Pāreja uz ekonomikas modeļiem, kuros ņemta vērā ietekme uz vidi un sociālo jomu, palīdzēs izvairīties no dabas un cilvēku resursu izmantošanas.

- Iekļaujoša ekonomika. Radot iespējas visiem sabiedrības slāņiem - gan attiecībā uz piekļuvi izglītībai, gan darbam, gan finanšu resursiem - tiks mazināta sociālā netaisnība.

4. Pretošanās metodes

- Aktīvisms. vardarbīga pretošanās, kuras piemērs ir Mahatmas Gandija un Mārtiņa Lutera Kinga kustības, liecina, ka ir iespējams izjaukt vardarbības sistēmas, neizmantojot agresiju. Protesti, streiki, boikoti, solidaritāte un pilsoniskā nepakļaušanās var būt spēcīgi instrumenti.

- Dialoga kultūra. Atvērta dialoga kultūras veidošana starp konfliktējošām pusēm var palīdzēt mazināt vardarbību. Uz savstarpēju cieņu balstīta komunikācija palīdz miermīlīgi atrisināt konfliktus.

1. Taisnīgas politiskās un ekonomiskās sistēmas izveide

Viens no galvenajiem vardarbības un netaisnības pastāvēšanas iemesliem ir nevienlīdzība un ekspluatācija politiskajās un ekonomiskajās sistēmās. Mūsdienu pasaule ir sadalīta grupās, kurām ir ļoti atšķirīgs piekļuves līmenis resursiem, varai un iespējām.

Risinājuma soļi:

- Ekonomiskā reforma. Ieviest taisnīgus nodokļus, pārdalīt resursus, apkarot monopolus un korupciju, atbalstīt MVU, attīstīt kooperatīvus un sociāli atbildīgus uzņēmumus.

- Pārredzama un iekļaujoša politika. Politisko procesu demokratizācija, pilsoniskās kontroles stiprināšana pār valsti, varas ļaunprātīgas izmantošanas novēršana un vienlīdzīgu tiesību garantēšana visiem iedzīvotājiem.

2. Kultūras un izglītības humanizācija

Vardarbība un netaisnība bieži sakņojas kultūras stereotipos, aizspriedumos un nezināšanā. Kultūra, kas balstīta uz līdzjūtību, sapratni un cilvēktiesību ievērošanu, var nojaukt šīs struktūras.

Risinājuma soļi:

- Vērtību pārdomāšana, izmantojot izglītību. Cilvēktiesību, nevardarbīgas komunikācijas, kritiskās domāšanas un miermīlīgas konfliktu risināšanas iekļaušana mācību programmās.

- Kultūras un sociālās programmas. Miera, savstarpējas cieņas, iecietības un atbalsta vērtību veicināšana ar mākslas, literatūras, mūzikas un citu populārās kultūras veidu palīdzību.

3. Baiļu un agresijas pārvarēšana, izmantojot psiholoģisko darbu.

Daudzas vardarbības un netaisnības formas izriet no bailēm, agresijas, naida un nedrošības. Cilvēka psiholoģijai ir būtiska loma vardarbības vides veidošanā, un darbs ar šīm jūtām var mainīt sabiedrību.

Soļi uz risinājumu:

- Psiholoģiskais atbalsts un vardarbības novēršana. Pieejamu psiholoģiskā atbalsta programmu izplatīšana, atbalstot psihoemocionālo veselību, samazinot stresa un trauksmes līmeni sabiedrībā.

- Empātijas un emocionālās inteliģences attīstīšana. Komunikācijas prasmju un savstarpējas sapratnes mācīšana, prasme risināt konfliktus ar miermīlīgām metodēm, kas var samazināt vardarbības līmeni sabiedrībā.

4. Starptautiskās sadarbības un tiesiskuma stiprināšana

Globalizācija rada gan sadarbības iespējas, gan padziļina plaisu starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Daudzas vardarbības un netaisnības problēmas ir saistītas ar nabadzīgo valstu resursu un iedzīvotāju izmantošanu.

Soļi uz risinājumu:

- Starptautisko organizāciju stiprināšana. Stiprināt ANO, Starptautiskās Krimināltiesas un citu starptautisko institūciju lomu, kas var vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un novērst vardarbību.

- Starptautisks saimnieciskās darbības regulējums. Cīņa pret ekspluatāciju un nevienlīdzību pasaules līmenī, starptautisko normu ieviešana, lai aizsargātu darba ņēmējus un novērstu piesārņojumu.

5. Pilsoniskās sabiedrības atdzīvināšana

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme vardarbības un netaisnības sistēmas sagraušanā. Ir svarīgi attīstīt aktīvu pilsonisko līdzdalību, pašapziņu un solidaritāti cilvēku vidū.

Soļi ceļā uz risinājumu:

- Pilsoniskās kustības. Atbalstīt miermīlīgus protestus, cilvēktiesību iniciatīvas, vides aizsardzības kustības un citas aktīvas pilsoniskās līdzdalības formas.

- Sociālie plašsaziņas līdzekļi un jaunās tehnoloģijas. Interneta un sociālo platformu izmantošana, lai izplatītu informāciju, veicinātu izpratni un mobilizētu cilvēkus aizstāvēt savas tiesības.

6. Pāreja uz nevardarbīgiem konfliktu risināšanas veidiem.

Konflikti ir neizbēgami jebkurā sabiedrībā, taču ir svarīgi, lai tie tiktu atrisināti bez vardarbības un iznīcināšanas.

Soļi konfliktu atrisināšanai:

- Starpniecība un sarunas. Starpniecības prasmju apmācība, specializētu centru izveide konfliktu risināšanai starp indivīdiem, grupām vai valstīm.

- Starptautisku institūciju izveide miermīlīgai konfliktu risināšanai. Diplomātisko mehānismu, miera uzturēšanas misiju un starptautiskās šķīrējtiesas stiprināšana, lai atrisinātu starpvalstu un pilsoņu konfliktus.

7. ētiska uzņēmējdarbība un atbildīgs patēriņš

Vardarbības un ekspluatācijas pasauli uztur patēriņa un ražošanas sistēmas, kas ekspluatē cilvēkus un dabu.

Soļi ceļā uz risinājumu:

- Sociāli atbildīga uzņēmējdarbība. Atbalstīt uzņēmumus, kas ievēro godīgas tirdzniecības, ētiskas ražošanas un darba ņēmēju tiesību aizsardzības principus.

- Apzināts patēriņš. Veicināt cilvēkus apzināti izvēlēties produktus un pakalpojumus, kas nekaitē videi un nepārkāpj cilvēktiesības.

Lai izjauktu vardarbības un netaisnības pasauli, ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, kas ietver pārmaiņas politikā, ekonomikā, izglītībā, kultūrā un ikdienas dzīvē. Tas nav vienpakāpju process, bet ar sistemātiskiem centieniem, humānisma vērtību attīstīšanu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu var panākt taisnīgāku un mierīgāku pasauli.

No kurienes mēs nākam? Kurp mēs ejam? Kāda ir mūsu dzīves jēga? Tā mums ir nesaprotama!

Jautājumi par to, no kurienes mēs nākam, kurp ejam un kāda ir mūsu dzīves jēga, ir vieni no senākajām un dziļākajām cilvēces filozofiskajām pārdomām. Cilvēki tūkstošiem gadu ir meklējuši atbildes reliģijā, filozofijā, zinātnē un mākslā, un katra pieeja piedāvā unikālu skatījumu.

1 - No kurienes mēs nākam?

Šo jautājumu var aplūkot no vairākiem aspektiem:

- Zinātniskā perspektīva. Saskaņā ar pašreizējiem zinātniskajiem pierādījumiem cilvēces izcelsme ir saistīta ar evolūcijas procesu. Mēs esam rezultāts miljardiem gadu ilgas bioloģisko pārmaiņu ķēdes, kas notiek uz planētas Zeme. Visa dzīvība uz Zemes radās no kopīgiem priekštečiem, un cilvēks ir tikai viena no sugām, kas radusies ilgā evolūcijas procesā.

- Filozofiskā un garīgā perspektīva. Daudzas reliģijas un garīgās mācības piedāvā citus skaidrojumus. Piemēram, kristietība uzskata, ka cilvēkus radījis Dievs, kurš iedvesis tajos dvēseli. Hinduismā un budismā pastāv ideja par reinkarnāciju - dvēsele piedzīvo daudzas inkarnācijas, pirms sasniedz atbrīvošanos.

2. Kur mēs ejam?

Dzīves mērķis un ceļš, pa kuru iet cilvēce, ir atkarīgs arī no pasaules uzskata:

- Zinātniskā pieeja liecina, ka cilvēka kā sugas pastāvēšanas mērķis ir turpināt evolūcijas procesu, pētīt kosmosu, pētīt dabu un uzlabot dzīves apstākļus uz planētas.

- Reliģiskās un garīgās mācības bieži norāda, ka cilvēka galīgais mērķis ir garīgā pilnība jeb atgriešanās pie Dieva. Piemēram, kristietībā cilvēki tiecas pēc mūžīgās dzīves Dieva valstībā, bet budismā - sasniegt nirvānas stāvokli - pilnīgu atbrīvošanos no ciešanām.

- Eksistenciālā filozofija šo jautājumu uzskata par kaut ko personisku: katrs cilvēks pats nosaka savu dzīves virzienu, un dzīvei nav objektīva ārēja mērķa, ja cilvēks pats to neveido.

3. Kāda ir dzīves jēga?

Dzīves jēga vienmēr ir bijusi viena no galvenajām filozofisko un reliģisko pārdomu tēmām:

- Eksistenciālisms apgalvo, ka dzīve pēc savas būtības ir bezjēdzīga un ka indivīda ziņā ir atrast vai radīt šo jēgu ar savu rīcību un izvēli. Tādi filozofi kā Sartrs un Kamuss uzskata, ka dzīves jēga rodas no mūsu personīgās uztveres un apziņas.

- Reliģiskās mācības apgalvo, ka dzīves jēga ir Dieva gribas pildīšanā, kalpošanā citiem vai apgaismības sasniegšanā. Kristietībā dzīves jēga ir saistīta ar mīlestību pret savu tuvāko un Dieva baušļu pildīšanu. Hinduismā un budismā dzīves jēga ir atbrīvošanās no reinkarnāciju un ciešanu rata.

- Humānisma pieeja apgalvo, ka dzīves jēga ir radīt kaut ko vērtīgu un uzlabot pasauli. Tā var būt zinātnes, mākslas, tehnoloģiju attīstība, jaunu paaudžu audzināšana vai darbs sabiedrības labā.

4. Vai jēga ir nesaprotama?

Frāzi “dzīves jēga ir nesaprotama” var interpretēt dažādi:

- Mistiskais skatījums liecina, ka cilvēka prāts ir pārāk ierobežots, lai izprastu patieso eksistences jēgu. Dažas reliģiskās un filozofiskās kustības māca, ka patiesās atbildes uz šiem jautājumiem var atklāt tikai garīgā pieredzē, apgaismībā vai pēc nāves.

- Zinātniskais un filozofiskais skepticisms liek domāt, ka dzīvei, iespējams, nav objektīvas jēgas, un mūsu vēlme to atrast ir tikai mūsu apziņas rezultāts, kas vienmēr meklē jēgu apkārtējā pasaulē.

Atbildes uz jautājumiem “No kurienes mēs nākam?”, “Kurp mēs ejam?” un “Kāda ir dzīves jēga?” ir atkarīgas no katra cilvēka izvēlētā pasaules redzējuma. Daži atbildes rod zinātnē, citi - reliģijā vai filozofijā, bet vēl citi secina, ka jēga jāmeklē pašu pieredzē, darbībā un izvēlē. Iespējams, ka uz šiem jautājumiem nav vienas atbildes visiem, taču tieši atbilžu meklējumi palīdz mums labāk izprast sevi, savu ceļu un apkārtējo pasauli.