"Kas latviešus šodien satrauc? Atbildes meklējot internetā!"

Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Politikā · вторник 19 мар 2024
Tags: Konstantīna, Žihareva, grāmata, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Константин, Жихарев, книги, На, пути, к, здоровью, latviešus, satrauc, Atbildes, meklējot, internetā

"Kas latviešus šodien satrauc? Atbildes meklējot internetā!"

"Uzziniet, kas šodien satrauc Latvijas iedzīvotājus un kādas balsis skan internetā. Parunāsim par Konstantīna Žihareva grāmatu "Dzīvības un Nāves noslēpumi" un viņa ceļu uz veselību."

AU! Vai kāds dzird tautas balsi? Ar interneta starpniecību. Kas šodien satrauc Latvijas iedzīvotājus?

30 neatkarības gados Latvija ir slēgusi ap 400 skolu, atlaidusi tūkstošiem kvalificētu skolotāju un pasliktinājusi izglītības kvalitāti. Latvija neierobežo zemes pārdošanu ārzemniekiem un piešķir NATO bez maksas desmitiem tūkstošu hektāru zemes. Latvijā nerīko referendumus par tautas vairākumam svarīgiem nacionāli interesējošiem jautājumiem un par savas tautas cienīgu dzīvi. Latvijā nav publicēts konkrēts valsts attīstības plāns, ar likumu nav pieņemts iztikas minimuma grozs. Latvijā vara ir uzurpēta ar lozungu, ka visa vara pieder tautai un ierēdņi pilda tautas vairākuma gribu. Tautas vairākuma griba tiek ignorēta. Latvijā notiek slēpta tautas paverdzināšana zem nereālu nodokļu jūga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un komunālajiem maksājumiem ar uzcenojumu vairāk nekā 1000%. Pieklājīgi apmaksātu darbu tautas vairākumām Latvijā ir ļoti maz. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir slēgtas rūpnīcas, iznīcināta lauksaimniecība un zivkopība, iznīcināta Latvijas kuģniecība utt. Puse iedzīvotāju brīvprātīgi un piespiedu kārtā pameta savu dzimteni pienācīgi apmaksātu darbu trūkuma un pārmērīgu nodokļu, netaisnīgu rēķinu par monopola komunālajiem pakalpojumiem dēļ. Latvijā ierēdņi saņem ikmēneša ienākumus desmitiem tūkstošu eiro apmērā, savukārt valsts parāds aug eksponenciāli un tā tālāk... Vai ierēdņi savā astoņu stundu darba dienā strādā vairākus darbus? Kas vispār notiek Latvijā? Kur patiesībā atrodas brīvās un neatkarīgās Latvijas valsts zelta rezerves, kas ar to notiek šobrīd un kāpēc tā netiek izmantota investīcijām, nacionālo interešu aizsardzībai? Kas par to būs un kam vajadzētu būt atbildīgam? Vai šāda rīcība, rīcība, lēmumi pieņemti atbilstoši valsts nacionālajām interesēm, jautā iedzīvotāji?

Iedzīvotāji un nodokļu maksātāji ir minējuši vairākas problēmas, ar kurām saskaras Latvija, un es saprotu šīs bažas. Ļaujiet man piedāvāt dažus iespējamos skaidrojumus un ieteikumus.

Politiskie un ekonomiskie faktori: Daudzas no aprakstītajām problēmām ir saistītas ar politiskiem un ekonomiskiem lēmumiem, kas pieņemti gadu desmitiem. Tas var ietvert neveiksmīgu ekonomikas politiku, nekompetentas amatpersonas, sliktu valsts resursu pārvaldību, korupciju utt.

Kā es saprotu, daudzas problēmas Latvijā var būt saistītas ar politiski ekonomiskiem lēmumiem, kas pieņemti pagātnē un šobrīd. Apskatīsim dažus no šiem faktoriem sīkāk:

Neveiksmīgas ekonomikas stratēģijas: Latvija pēdējo desmitgažu laikā ir saskārusies ar dažādiem ekonomiskiem izaicinājumiem, tostarp finanšu krīzēm un recesiju. Nekompetentu cilvēku iecelšana atbildīgos amatos no varas partiju puses. Daudzas ekonomiskās stratēģijas, iespējams, ir izrādījušās neefektīvas vai nav pietiekami pielāgotas valsts un tās iedzīvotāju realitātei. Hegemonu (ekonomiski attīstīto valstu) spiediens.

Slikta publisko resursu pārvaldība. Efektīva publisko resursu pārvaldība ir galvenais valsts stabilitātes un labklājības nodrošināšanas aspekts. Slikta pārvaldība, tostarp korupcija un neatbilstoša (netaisnīga, korumpēta) resursu sadale, var izraisīt pārkāpumus un nevienlīdzību.

Korupcija: Korupcija ir nopietns šķērslis valsts attīstībai. Tas var ietekmēt valsts institūciju efektivitāti, radīt negatīvu uzņēmējdarbības vidi un mazināt iedzīvotāju uzticību valdībai.

Korupcijai ir nopietna negatīva ietekme uz valsts un tās sabiedrības attīstību. Šeit ir dažas no galvenajām problēmām, kas saistītas ar korupciju:

Likuma un kārtības pārkāpums: korupcija grauj likuma un kārtības principu, jo tā bieži ietver darbības, kas ir pretrunā ar likumu. Tas var novest pie tiesu lēmumu sagrozīšanas, taisnīguma trūkuma un pilsoņu tiesību un likumīgo interešu neatzīšanas.

Tirgus kropļošana: korupcija un kukuļošana var radīt negatīvu uzņēmējdarbības vidi, izkropļot tirgus mehānismus un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbībai. Tas varētu novest pie investīciju samazināšanās, kaitējuma konkurencei un lēnākas ekonomikas izaugsmes.

Pilsoņu uzticības zaudēšana valdībai: Korupcija valsts iestādēs var izraisīt pilsoņu uzticības zaudēšanu valdībai un tās spējai efektīvi pārvaldīt valsti. Tas var novest pie tālākas politiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās.

Kaitējums sabiedriskajiem pakalpojumiem un attīstībai: korupcija var novest pie neefektīvas valsts resursu un līdzekļu izmantošanas, kas savukārt nozīmē kaitējumu sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai, transportam utt. Tā var palēnināt valsts attīstību un novest pie tā pieauguma. nevienlīdzība.

Korupcijas apkarošanai nepieciešams stiprināt tiesiskos mehānismus, palielināt caurskatāmību un atbildību valsts pārvaldē, kā arī iesaistīt iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību korupcijas apkarošanas procesā.

Iedzīvotāju līdzdalības un caurskatāmības trūkums lēmumu pieņemšanā: Plašas pilsoņu līdzdalības trūkums valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī lēmumu pieņemšanas caurskatāmības trūkums var radīt neapmierinātību un uzticēšanos valdībai un tās rīcībai.

Valsts demokrātiskas attīstības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistīšanai politiskajos un ekonomiskajos procesos, kā arī caurskatāmības nodrošināšanai lēmumu pieņemšanā. Šeit ir dažas problēmas, kas var rasties nepietiekamas pilsoņu līdzdalības un pārredzamības gadījumā.

Neapmierinātība un uzticēšanās: ja pilsoņi nespēj ietekmēt lēmumus, kas skar viņu pašu intereses, tas var izraisīt neapmierinātību un neuzticēšanos valdībai. Pārredzamības trūkums var arī mazināt pilsoņu uzticību valdības darbībām.

Netaisnība un nevienlīdzība: pilsoņu līdzdalības trūkums var izraisīt netaisnīgu resursu un iespēju sadali, kas palielina nevienlīdzību sabiedrībā. Pārredzamība lēmumu pieņemšanā ir svarīga, lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzību likuma priekšā.

Nedemokrātiski procesi: nepietiekama pilsoņu līdzdalība un pārredzamības trūkums var veicināt tādu nedemokrātisku procesu attīstību kā autoritārisms un diktatūra, kur vara ir koncentrēta nelielas cilvēku grupas rokās.

Atbildības trūkums: bez pārredzamības lēmumu pieņemšanā valdība var izvairīties no atbildības pilsoņu priekšā par savu rīcību, kas rada apstākļus korupcijai un ļaunprātīgai izmantošanai.

Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešama aktīva pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos, izmantojot vēlēšanas, sabiedriskās debates un konsultācijas. Svarīgi ir arī nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, tostarp piekļuvi informācijai par valdības darbībām un atgriezeniskās saites mehānismiem starp valdību un iedzīvotājiem.

Lai atrisinātu šīs problēmas, nepieciešams stiprināt pilsoniskās sabiedrības institūcijas, ieviest efektīvākus pretkorupcijas pasākumus un uzlabot caurskatāmību un iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Ir nepieciešamas arī ekonomiskās reformas, lai stimulētu investīcijas, veicinātu uzņēmējdarbību un mazinātu nevienlīdzību.

Pilsoniskās sabiedrības institūciju stiprināšanai ir svarīga loma, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību, caurspīdīgumu un atklātību lēmumu pieņemšanā. Tas var ietvert neatkarīgu organizāciju, aktīvistu grupu un plašsaziņas līdzekļu izveidi, kas var uzraudzīt valdības rīcību, izvirzīt svarīgus jautājumus un paust pilsoņu viedokli. Liela nozīme korupcijas apkarošanā un valsts pārvaldes caurskatāmības nodrošināšanā ir arī pretkorupcijas pasākumiem. Tas ietver neatkarīgu pretkorupcijas struktūru izveidi, likumu un sodu pastiprināšanu par korupcijas noziegumiem, kā arī sabiedrības izglītošanu un izglītošanu par korupciju un tās sekām.

Ekonomiskās reformas ir arī svarīgs aspekts ilgtspējīgas attīstības un resursu taisnīgas sadales nodrošināšanai. Tas var ietvert ieguldījumu stimulēšanu, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējdarbības veicināšanu, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus, un nevienlīdzības mazināšanu, izmantojot sociālās programmas un nodokļu politiku, kuras mērķis ir atbalstīt nabadzīgos un neaizsargātos.

Valdības un sabiedrības atbildība: jautājums par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par šīm problēmām, ir sarežģīts. Galu galā valdība ir atbildīga par politikas izstrādi un īstenošanu, lai uzlabotu situāciju valstī. Taču ir arī svarīgi, lai iedzīvotāji aktīvi iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, paustu savas bažas un prasības, kā arī pieprasītu no valdības atbildību un rīcību.

Atbildība par problēmu risināšanu valstī ir gan valdībai, gan sabiedrībai kopumā, jo saskaņā ar konstitūciju visa vara pieder tautai un valdībai ir pienākums īstenot tautas vairākuma gribu. Valdībai ir jāizstrādā un jāīsteno efektīva politika, kas vērsta uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu, korupcijas apkarošanu, sociālā taisnīguma un pārskatāmības nodrošināšanu pārvaldībā.

Tomēr bez aktīvas pilsoņu līdzdalības un sabiedrības spiediena uz valdību šīs politikas īstenošana var būt sarežģīta vai pat neiespējama. Pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma varas uzraudzībā, sabiedrības interešu paušanā, valdības darbību uzraudzībā un cīņā par pilsoņu tiesībām un brīvībām. Tāpēc, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas un uzlabotu situāciju valstī, ir nepieciešama aktīva iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, sava viedokļa paušana, atbildības un rīcības prasības no valdības puses.

Aktīva pilsoņu līdzdalība un sabiedrības spiediens uz valdību ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu atbildīgu pārvaldību un demokrātisku attīstību. Tāpēc:

Kontrole pār varu: pilsoniskā sabiedrība kalpo kā varas kontroles mehānisms. Tas nozīmē, ka tā uzrauga valdības rīcību, novērtē tās efektivitāti un godprātību un, ja nepieciešams, iestājas par iedzīvotāju interesēm.

Sabiedrības interešu paušana: Pilsoniskā sabiedrība nodrošina platformu dažādu pilsoņu viedokļu un interešu paušanai. Tas ļauj valdībai, pieņemot lēmumus un izstrādājot politiku, apsvērt vairākas perspektīvas, tādējādi radot godīgākus un iekļaujošākus risinājumus.

Valdības darbības pārraudzība: pilsoniskajai sabiedrībai ir iespēja novērot un novērtēt valdības darbību, sniedzot sabiedrības atgriezenisko saiti un izsekojot valdības solījumu un saistību izpildei.

Cīņa par tiesībām un brīvībām: pilsoniskā sabiedrība ir pilsoņu tiesību un brīvību aizstāve, iebilstot pret jebkādiem mēģinājumiem ierobežot vai pārkāpt šīs tiesības. Tas palīdz nodrošināt, ka valdības rīcību regulē tiesiskums un godīgums.

Aktīva pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē un viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos ne tikai uzlabo demokrātijas kvalitāti, bet arī palielina valdības efektivitāti un atbildību pilsoņu priekšā.

Tādējādi efektīvai problēmu risināšanai nepieciešama valdības un sabiedrības sadarbība un mijiedarbība, kā arī iedzīvotāju aktīva līdzdalība politiskajā un sociālajā procesā.

Dialoga un reformu nepieciešamība: Lai atrisinātu šīs problēmas, nepieciešams plašs dialogs starp valdību un sabiedrību, kā arī reformas dažādās jomās, piemēram, izglītībā, ekonomikā, korupcijas apkarošanā u.c.

Plašs dialogs starp valdību un sabiedrību ir galvenais, lai atrisinātu sarežģītas problēmas un panāktu pozitīvas pārmaiņas valstī. Šim dialogam ir jābūt atvērtam, caurskatāmam un dažādu sabiedrības slāņu iekļaujošam, lai nodrošinātu maksimālu dažādu viedokļu pārstāvību un apsvēršanu.

Nepieciešamas arī reformas dažādās jomās. Izglītība, ekonomika un korupcijas apkarošana ir tikai dažas no galvenajām jomām, kurās var būt nepieciešamas izmaiņas un uzlabojumi. Efektīvām reformām jābūt vērstām uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem sabiedrības locekļiem, labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanu uzņēmējdarbības attīstībai un investīcijām, kā arī valsts pārvaldes un likuma un kārtības institūciju stiprināšanu.

Taču veiksmīga šo reformu īstenošana ir iespējama tikai tad, ja ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, atvērts dialogs un sadarbība starp valdību, sabiedrību, uzņēmējiem un citiem dalībniekiem. Tikai tā var radīt plašu atbalstu reformām un nodrošināt to ilgtspēju un efektivitāti ilgtermiņā.

Termins "aktieri" mūsu kontekstā attiecas uz dažādiem dalībniekiem vai subjektiem, kuri spēlē noteiktu lomu vai kuriem ir noteikta ietekme sabiedrībā vai politiskajā procesā. Sociālo reformu un politiskā dialoga kontekstā "dalībnieki" var ietvert šādas grupas:

Valdība: formālās iestādes, kas pieņem lēmumus un izstrādā politiku valstī.

Sabiedrība: plašs pilsoniskās sabiedrības spektrs, tostarp pilsoņi, nevalstiskās organizācijas, aktīvisti, arodbiedrības, reliģiskās grupas un citi sociālie dalībnieki.

Bizness: Uzņēmumi, uzņēmēji un biznesa aprindu pārstāvji, kas var ietekmēt valsts ekonomisko politiku un attīstību.

Starptautiskās organizācijas: tādas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds utt., kas var ietekmēt valsts iekšējās lietas un atbalstīt to dažādos aspektos, tostarp ekonomikā, cilvēktiesībās un attīstībā.

Mediji: neatkarīgi mediji, kam var būt nozīme sabiedriskās domas veidošanā, sabiedrības informēšanā par svarīgiem notikumiem un jautājumiem un politisko procesu ietekmēšanā.

Kopumā “aktieri” ir dažādi subjekti, kuri aktīvi piedalās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un ietekmē politikas veidošanu un īstenošanu, kā arī sociālos procesus valstī.

Starptautiskā iejaukšanās un atbalsts: dažos gadījumos starptautiskā sabiedrība var arī sniegt atbalstu un palīdzību tādu problēmu risināšanā kā ekonomiskā attīstība, korupcijas apkarošana un demokrātisko institūciju stiprināšana.

Turklāt iesaku vērsties pie oficiālajiem informācijas avotiem, lai veiktu papildu izpēti par problēmām un iespējamiem risinājumiem, noskaidrotu, kur īsti atrodas Latvijas valsts zelta rezerves, kas ar to notiek šobrīd un kāpēc netiek izmantots investīcijām, aizsargāt nacionālās intereses, kā arī aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sadarboties ar iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, lai izteiktu savas bažas un ierosinājumus.