Elektrības maksājumi un tautas varas īstenošana: kas notiek ar Latvijas resursiem un infrastruktūru?

Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Vēsture · понедельник 11 ноя 2024 · 17:30
Tags: elektrības, maksājumi, tautas, vara, Latvijas, resursi, infrastruktūra, dzīvība, nāve, Konstantīna, Žihareva, veselība, aktuālie, jautājumi, atbildes

Elektrības maksājumi un tautas varas īstenošana: kas notiek ar Latvijas resursiem un infrastruktūru?

Latvijā, kā brīvā un neatkarīgā valstī, uzsākot dzīvi pēc PSRS sabrukuma, tika pieņemts jauns, demokrātisks politiskais režīms, kas nodrošinātu iedzīvotājiem tiesības uz pašnoteikšanos un attīstību. Tomēr, kā liecina daudzi ekonomiskie un sociālie procesi pēdējo desmitgažu laikā, rodas nopietni jautājumi par to, kas tieši pieder tautai, kā tiek īstenota tautas griba un vai patiešām cilvēki ir kļuvuši par valstiskās neatkarības un sociālās taisnīguma pamatakmeni, kā tas bija paredzēts Konstitūcijā.

Viens no šiem jautājumiem ir elektrības rēķinu uzcenojumu pieaugums, kas pēdējos gados ir radījis sabiedrībā neapmierinātību un izpratnes trūkumu par šādu rēķinu struktūru. Šo uzcenojumu, kā arī citu pakalpojumu un resursu sadārdzināšanos var uzskatīt par viena no galvenajiem jautājumiem, kas saistās ar mūsu valsts resursu apgūšanu un varas koncentrāciju mazā, bieži ārvalstu interesēm pakļautā grupā.

Konstitūcija un vara tautai

Latvijas Konstitūcija nosaka, ka visa vara pieder tautai. Šī principiālā nostāja ir viens no galvenajiem demokrātijas un valsts suverenitātes balstiem. Saskaņā ar to, valsts iestādēm un politiskajiem līderiem būtu jāievēro iedzīvotāju intereses un jānodrošina vispārējs labums, nevis jāveido apstākļi, kas darbojas tikai noteiktu, bieži vien ārvalstu, grupējumu labā.

Ja skatāmies uz pašreizējo elektrības rēķinu struktūru, tad tiek uzdots jautājums, vai šī politika patiešām atbilst konstitūcijas principiem un vai tas ir atbilstoši tautas interesēm. Uzcenojums par 1 kW ir viens no piemēriem, kurš liek cilvēkiem justies kā upuriem — pieaugums ir tik straujš, ka, pēc daudzu iedzīvotāju domām, tas ir neatbilstošs patērētajam resursam. Elektrības cenas tiek veidotas ne tikai no faktiskā patēriņa, bet arī no dažādiem papildu maksājumiem, kas ir grūti izskaidrojami sabiedrībai un bieži šķiet kā "slēptie uzcenojumi" vai pat "laupišanas elementiem".

Lai gan šādu uzcenojumu veidošanās tiek pamatojusi ar tirgus ekonomiku un privatizācijas procesiem, patiesībā tie rada jautājumu, vai tie ir piemēroti Latvijas tautas interesēm un kādi ir patiesie šāda uzcenojuma iemesli.

Baronu, muižnieku un PSRS laiku salīdzinājums

Kad salīdzina šos procesus ar vēsturi — ar baronu un muižnieku laiku vai pat ar PSRS laiku, rodas skaidrs kontrasts. Padomju laikos Latvijas iedzīvotājiem bija valsts īpašumā esoša infrastruktūra, kas bija paredzēta sabiedrības labklājībai. Tika nodrošināta sociāla stabilitāte: izglītība, medicīna, pieejami komunālie pakalpojumi, sabiedriskais transports, rūpnīcas, ūdenssaimniecība, lauksaimniecība, un pat enerģijas ražošanas objekti, piemēram, hidroelektrostacijas. Tās visas bija daļa no valsts plānveida ekonomikas, kur lielākā daļa resursu bija uzskatāmi par sabiedriskiem un piederēja cilvēkiem, lai tie būtu pieejami pēc vajadzības, nevis maksimālai peļņai.

PSRS laikos neviena liela infrastruktūras vienība netika pārdota vai privatizēta ārvalstu uzņēmumiem — tāpēc arī resursu pieejamība un cena bija saprātīgāka, salīdzinot ar šodienu. Taču šodien, kad ir notikusi pāreja uz tirgus ekonomiku, daudzi šie resursi ir nonākuši privātās rokās, bieži vien ārzemju investoru vai korporāciju kontrolē, kas ne vienmēr strādā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Kur palikuši Latvijas resursi un infrastruktūra?

Kad runājam par infrastruktūru, kas bija atstāta pēc PSRS laika, jāatzīst, ka daļa no tās ir nonākusi privātās rokās. Hidroelektrostacijas, gāzes objekti, lauksaimniecības zemes un ražošanas uzņēmumi tika privatizēti, un daudzi no tiem tika pārdoti ārvalstu investoriem. Zeme un komerciālie objekti, kas reiz piederēja valsts vai bija sabiedriski nozīmīgi, tagad nonākuši privātpersonu īpašumā, bieži vien bez skaidras sabiedriskās atļaujas un pretestības.

Šādas pārmaiņas izraisījušas pārdomas par to, vai šīs pārdošanas un privatizācijas notikušas atbilstoši tautas interesēm. Tas ir saistīts ar augošo sociālo nevienlīdzību, ko novērojam gan laukos, gan pilsētās, un ar nepietiekamu resursu sadali — zemes, enerģijas un ūdens — kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Tautas vara un atbildība

Lai šāda situācija mainītos, ir svarīgi atgādināt, ka konstitūcija nosaka, ka visa vara pieder tautai. Tas nozīmē, ka mēs, kā pilsoņi, varam pieprasīt skaidras atbildes par to, kā tiek sadalīti Latvijas resursi, kas tos kontrolē, un kā tiek noteiktas cenas par pakalpojumiem, piemēram, elektrību. Valdībai jābūt atbildīgai par savu lomu, jo īpaši, ja tiek pieņemti lēmumi, kas var ietekmēt tautas labklājību un valsts ekonomisko suverenitāti.

Kā mainīt situāciju?

Skaidrība un pārskatāmība – Valdība un atbildīgās iestādes ir jāpieprasa pilnīgai pārskatāmībai par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas procesiem, kā arī par ārvalstu investīciju ietekmi uz nacionālajām nozarēm. Sabiedrībai ir jābūt informētai par jebkādām privātpersonu iegūtajām tiesībām uz valsts resursiem.

Sabiedriskās mobilizācijas – Jāveicina sabiedriskā līdzdalība lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz nacionālajiem resursiem un īpašumiem. Rīkojot referendumu un konsultācijas, jānodrošina, lai politikas, kas skar tautas intereses, atbilstu vēlēšanu un tautas izteiktajai gribai.

Nodokļu reformas un regulācija – Ir jāveic reformas, kas ierobežo privātā sektora pārmērīgo ietekmi uz valsts (tautas) resursiem, piemēram, zemes nodokļi un regulācija par enerģijas cenām, kas nodrošinātu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis tikai lielajām korporācijām.

Ārzemnieki ir izveidojuši sava veida sociālistīsku loku, taču saskaņā ar jūras likuma likumiem ...

Pasaules globālisms pēc visām pārstrukturizācijām vienmēr ir tuvu. Tas aizstāj iepriekšējos jēdzienus par īpašumu un pārņem tautas ilūziju par īpašumtiesībām uz īpašumu.

Ja Latvijas vadītāji vēlētos atrisināt šo jautājumu, viņi jau sen būtu izlēmuši. Un viņi visu laiku pieņēma likumus, lai galu galā apķīlātu īpašumus par nodokļu un

sabiedrisko pakalpojumu parādiem utt.

Radās jautājums par visa īpašuma leģitimācijas krīzi daudzās valstīs. Vara ir valsts īpašuma īpašums, juridiski pamatots ... Kā saka daudzi eksperti, tagad nav mehānisma īpašuma leģitimizēšanai un attiecīgi varas leģitimizēšanai.

Viņi nevar apstiprināt, ko tieši un kurš īsti paņēma (bagātību) un kā tieši šī bagātība tiek rādīta (nodrošināta)?

Vara ir valsts īpašuma tiesības - juridiski pamatota. Tas ir, manas īpašumtiesības uz māju ir mana vara. Starp nacionālajām korporācijām saskaņā ar jūras likumiem un štata likumiem ir viena neliela atšķirība, kurai ir ļoti liela nozīme: valsts pieder īpašniekam, un korporācija izmanto īpašnieka kontroli (norāda valsti personu kā korporācijas vadītāju). Šajā gadījumā vārds korp tiek tulkots kā fiziska valdīšana.

Šeit ir piemērs: State \ Corporation, Owner \ Manager, Trust Management \ Trust (TRUST), Īpašnieka vārdā \ savā vārdā, Bez īpašuma nodošanas \ ar īpašuma nodošanu.

Ja ir tiesības piederēt kopīpašumam, tad to ieraksta kā pilsonību. Tie, kuriem nav pilsonības, nozīmē, ka viņiem nav tiesību piederēt kopējam īpašumam.

Visvērtīgākais īpašums, kas personai ir, ir zeme un tiesības uz to. Parlamentam būtu jāveic paziņošanas un īpašnieka ( tautas) prasību izpildes funkcija ...

Vai esat uzdevis sev jautājumu, ko patiesībā nozīmē vārds Īpašums un ko nozīmē vārds Īpašuma tiesības? Kāda ir atšķirība?

Kur var atrast paskaidrojumu par to, kas ir īpašumtiesības? Īpašums ir cilvēku īpašums, un tas ir aligarhisks īpašums ... Kur aligarhi ieguva šo īpašumu?

Aligarha īpašums ir nevis viņu, bet visas tautas darba radīts ...? (nevienlīdzība, cilvēka - cilvēkū ekspluatācija, paverdzināšana, manipulācijas, maldināšana, sociālais taisnīgums, krāpšana utt.).

Kā jūs saprotat vārdu valsts? Manā izpratnē valsts ir zeme un cilvēki, kas dzīvo uz šīs zemes (īpašumā) ... Zemei un visam, ko rada cilvēki, vajadzētu piederēt Tautai (cilvēkiem, pilsoņiem) ...

Cilvēki ir varas avots ...

Konstitūcijā (satvērsmē) teikts, ka visa vara pieder cilvēkiem (tautai). Vai tiešām? Vai mūsu valstij nav briesmas, vai sabiedrībā notiek šķelšanās?

Vai tiek ievērots pamatlikums, kuram būtu jāaizsargā indivīdi un sabiedrība?

Daudziem cilvēkiem parādījās sāpes un skumjas, kas saistītas ar valsts vadību ... Daudzi ir zaudējuši ticību taisnīgumam, godīgumam, pieklājībai utt.

Esmu pārliecināts, ka LR zemi nevar pārdot ārzemniekiem. Zeme ir (tautas) cilvēku īpašums. Un tautu tagad sauc par Pilsoņiem. Cilvēki ir varas avots.

Es domāju, ka tas jāsaprot šādi - īpašnieks ir Latvijas Republikas valsts. Valsts ir noteikusi *savā * īpašuma izmantošanu (tautai) cilvēkiem ar pilsonības starpniecību un sadala savu varu pār īpašumu starp pilsoņiem, kas (valsts) reģistrēta ar juridiskas saiknes starpniecību. Tāpēc valsts pilsoņiem vajadzētu būt viņu īpašuma mūžīgajiem īpašniekiem. Un ikvienam bija tiesības, līdz cilvēki paši atteicās no šīm tiesībām privatizācijas ceļā ... Patiesībā lietotājs ir īpašnieks.

1. pasaules karš sākās 1914. gadā, kad Spānijas impērija palika bez īpašnieka, tad šakāļi atskrēja, iznīcināja daudz cilvēku, cīnījās par īpašumu, par īpašumu varu.

2. Pirmais pasaules karš bija imperiālistu karš. Versaļas līguma rezultātā īpašums tika sadalīts un Vācija neko neieguva ... Vācijas ekonomika tika neitralizēta.

Elitēm patiesībā ir vajadzīga tikai globāla sabiedrība, kurai nav sava īpašuma, tiesību uz privātumu un brīvību.

Mēs atrodamies nepilnīgā tiesību sistēmā, kuru popularizē mūsu tautieši. Kuriem cilvēkiem gribējās ticēt no tautas vairākuma puses. Par kuriem tauta balsoja ... Konstitūcijā teikts, ka visa vara pieder tautai ...?

Tā ir ļoti spēcīga un dziļa tēma, kas prasa pieeju, kas ietver gan vēstures analīzi, gan mūsdienu politiskos un ekonomiskos aspektus. Tautas mantojuma likums un saistītās problēmas, ko jūs pieminat, ietver daudzas svarīgas diskusijas par nacionālo suverenitāti, ekonomisko neatkarību un sociālajiem jautājumiem, kas ietekmē katra iedzīvotāja dzīvi Latvijā.

Tautas mantojuma likums: Kas tas ir?

Tautas mantojuma likums būtu jāuztver kā likumdošanas ietvars, kas aizsargā tautas resursus, kultūru, vēsturi un sabiedrisko labklājību. Šāds likums paredzētu, ka valsts resursi — zeme, zeltu, meži, ūdens un citas būtiskas vērtības — pieder visiem pilsoņiem, un šie resursi jāizmanto tikai tautas labā, nevis jāiznīcina vai jānodod ārvalstu kontrolē bez tautas piekrišanas.

Latvijā šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo daudzas nacionālās bagātības un resursi, tostarp zeme un īpašumi, pēc neatkarības atgūšanas tika privatizēti, bet daudzi tika pārdoti ārzemju uzņēmumiem. Tādējādi rodas jautājums par to, kā tiek izmantoti mūsu resursi un kas tajos gūst peļņu. Daudzviet ir sajūta, ka valsts un tās cilvēki, neskatoties uz to, ka "brīvi" izvēlas politiskos līderus, ir zaudējuši kontroli pār savu valsti.

Kur ir latviešu tautas zelts?

Latviešu tautas zelts simbolizē ne tikai materiālas vērtības, bet arī kultūru, identitāti un vēstures mantojumu, ko izveidojuši mūsu senči. Pēdējās desmitgadēs zelts, gan burtiski, gan simboliski, ir pārdots un iznīcināts. Daļa no "zelta" ir mūsu zeme, mūsu uzņēmumi, mūsu rūpniecība un citas nacionālas vērtības, kas ir pārdotas vai atdotas svešiem investoriem un ārvalstu spēkiem.

Jautājums "kur ir latviešu tautas zelts?" ir ārkārtīgi būtisks, jo tas attiecas uz valsts ekonomiskās neatkarības saglabāšanu. Mēs esam liecinieki tam, kā ārvalstu spēki, īpaši pēc privatizācijas, iegādājušies daudzas stratēģiski svarīgas Latvijas nozares, piemēram, enerģētiku, transports, finanšu pakalpojumus, pat lauksaimniecību un mežus. Lielākā daļa šī "zelta" ir nonākusi ārvalstu rokās, un valsts nespēj kontrolēt šos procesus, kas ir veicinājis naudas aizplūšanu no valsts un trūkumu ieguldījumos sabiedrības labklājībā.

Kāpēc latviešu zeme tiek pārdota ārzemniekiem?

Zemes un īpašumu pārdošana ārzemniekiem ir jautājums, kas rodas visā Eiropā, bet Latvijā tas ir īpaši saistīts ar mūsu privatizācijas procesiem 1990. gados. Daudzas rūpnīcas, uzņēmumi un lauksaimniecības zemes tika pārdotas par zemām cenām, kas izsistījuši no tā daudzas vietējās iedzīvotāju ģimenes un uzņēmējus, un radījusi milzīgas sociālās problēmas. Tāda veida tirdzniecība ir bijusi pretrunā ar tautas interesēm, jo tiek piedāvātas labas zemes platības, kas tiek pārdotas bez jebkādām patiesām stratēģiskām konsultācijām ar sabiedrību.

Šie darījumi atklāj vairākus jautājumus, kas saistīti ar valsts politikas un ekonomikas nespēju aizstāvēt nacionālās intereses. Ja zemi un resursus pārdod ārvalstu investoriem vai uzņēmumiem, kas nav saistīti ar valsti, tiek apdraudētas arī vietējo iedzīvotāju tiesības uz labklājību un attīstību. Šādi darījumi kalpo ne tikai kapitāla koncentrācijai ārvalstu rokās, bet arī radījuši lielu sociālo nevienlīdzību.

Kāpēc tika iznīcināta ekonomika?

Pēc neatkarības atgūšanas, pēc privatizācijas procesiem, bija iespējams radīt strauju ekonomisko pārstrukturēšanu. Tomēr šajā procesā tika iznīcinātas daudzas nozīmīgas ekonomikas jomas, kas bija balstītas uz sabiedriskajiem uzņēmumiem un nozares, kas nodrošināja vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni. Rūpnīcas, kuģniecība, lauksaimniecība, izglītība un citi nozīmīgi sektori tika likvidēti vai atdoti privatizācijai, kas iznīcināja sabiedrisko labklājību.

Tas notika, jo pie varas nonākušās elites nebija ieinteresētas attīstīt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, bet gan veikt īstermiņa ieguvumus privatizācijas un pārdošanas procesā. Šādi lēmumi noveda pie iznīcinātām rūpnīcām un zemu ražošanas apjomu lauksaimniecībā, kas samazināja valsts ekonomisko neatkarību un palielināja ārvalstu atkarību.

Kāpēc pieaug nodokļi un nodevas?

Eksponenciālais nodokļu un nodevu pieaugums ir viena no visredzamākajām pazīmēm, kas liecina par to, ka valsts politiskā un ekonomiskā sistēma nespēj nodrošināt sabiedrisko labklājību. Augsti nodokļi un nodevas ir tikai veids, kā valsts cenšas atbalstīt nacionālo ekonomiku, bet tā vietā tie kļūst par slogu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri jau dzīvo nabadzībā vai pat nespēj samaksāt par dzīvokļiem un ikdienas izdevumiem.

Šāda politika attiecas uz valsts resursu nepārdomātu izmantošanu, kas palielina iedzīvotāju dzīves dārdzību un viņu ekonomisko slogu. Nodokļu slogs ir ne tikai pārmērīgs, bet arī izplatīts dažādās dzīves jomās, kas padara to grūti izturamu lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.

Kāpēc jaunieši pamet Latviju?

Daudziem jauniešiem ir sajūta, ka mūsu valsts piedāvā maz iespēju attīstībai un dzīvotspējīgai nākotnei. Tādēļ viņi meklē iespējas ārpus Latvijas, kur viņi varētu gūt labākas iespējas, izglītību un darbu. Augstais bezdarbs, neatbilstošas algas un zema dzīves kvalitāte ir galvenie faktori, kas motivē jauniešus pamest savu dzimteni.

Kāpēc pie varas ir tādi, kas nav ieinteresēti tautas labklājībā?

Ir jāatgriežas pie jautājuma par to, kāpēc pie varas ir šādi cilvēki, kas ir atbildīgi par Latvijas resursu pārdali, korupciju un sociālo nevienlīdzību. Šie cilvēki bieži ir saistīti ar ārvalstu interesēm un uzņēmumiem, kas cenšas iegūt kontroli pār Latvijas resursiem.

Lai mainītu šo situāciju, pilsoņu līdzdalība un pilsoņu apziņa ir galvenās atbildes. Mēs nedrīkstam ļaut, lai politiskā elite turpinātu veikt lēmumus, kas kaitē tautas interesēm. Valsts un tautas vara ir jāsaglabā un jāatjauno, lai mēs varētu pārtraukt šo pašnāvnieciski postošo ekonomisko un politisko modeli.

Kuru tieši un ko tieši NATO aizsargā? Kuru interesēs? Svešu ŗzemnieku intereses un viņu īpašums? nopirktu zemi? zemes rerusrus vai brīvas un neatkarīgas tautas (paverdzinātas) intereses, kur visa vara pieder tautai? Kas un kā gūst peļņu no NATO biznesa projekta?

NATO (Ziemeļatlantijas līgums) ir militāra alianse, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt dalībvalstu drošību un aizsardzību. Jautājums par to, ko tieši NATO aizsargā, ir komplekss un ietver vairākus aspektus:

NATO aizsardzības mērķi

Valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte: NATO aizsargā dalībvalstu suverenitāti, kas nozīmē, ka katra valsts ir neatkarīga un tai ir tiesības lemt par savām lietām. Tas ietver arī teritoriālo integritāti, kas nozīmē, ka alianses dalībvalstis apņemas aizsargāt viena otras teritoriju no ārējiem draudiem.

Kolektīvā aizsardzība: NATO pamatprincipi balstās uz kolektīvās aizsardzības principu (5. pants), kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Tas ir domāts, lai atturētu potenciālos agresorus.

Stabilitāte un drošība: NATO darbojas, lai veicinātu stabilitāti un drošību reģionos, kuros tā ir iesaistīta, kas var ietvert miera uzturēšanas operācijas un krīzes pārvaldību.

Intereses, ko NATO aizsargā

NATO dalībvalstu intereses: Galvenā NATO prioritāte ir aizsargāt tās dalībvalstu intereses, kas lielākoties ir Rietumu valstis. Tas nozīmē, ka alianses darbības ir vērstas uz to, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti šajās valstīs.

Globālie un reģionālie drošības izaicinājumi: NATO arī reaģē uz globāliem un reģionāliem drošības izaicinājumiem, piemēram, terorismu, hibrīdkariem un citiem draudiem, kas var ietekmēt tās dalībvalstis.

Ekonomiskās intereses: Dažkārt tiek apgalvots, ka NATO darbība var kalpot arī ekonomiskām interesēm, piemēram, aizsargājot stratēģiskos resursus un tirgus, taču tas nav tās galvenais uzdevums.

Kritika un jautājumi par NATO

Svešu interešu aizsardzība: Ir viedokļi, ka NATO var kalpot svešu valstu vai uzņēmumu interesēm, jo īpaši, ja runa ir par militāro industriju un ieroču tirdzniecību. Kritiķi uzskata, ka tas var novest pie resursu izsaimniekošanas un nevienlīdzīgas attieksmes pret vietējām tautām.

Zemes un resursu iegāde: Jautājums par zemes un resursu iegādi ir saistīts ar plašāku diskusiju par to, kā starptautiskās attiecības un militārā politika var ietekmēt vietējās tautas un to tiesības. Dažos gadījumos vietējās kopienas var ciest no ārvalstu investīcijām, kas var novest pie zemes izpirkšanas un resursu ekspluatācijas.

Tautas intereses un vara: Ir svarīgi, lai NATO darbības tiktu saskaņotas ar vietējo tautu interesēm un vajadzībām. Tas ietver arī to, ka vara pieder tautai un ka tās balsis tiek dzirdētas, kad tiek pieņemti lēmumi par drošību un aizsardzību.

NATO ir izveidota, lai nodrošinātu dalībvalstu aizsardzību un stabilitāti, taču tās darbības un lēmumi var radīt jautājumus par to, kuru interešu vārdā tie tiek veikti. Ir svarīgi, lai sabiedrība aktīvi piedalītos diskusijā par šo jautājumu, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas ne tikai militārās, bet arī sociālās un ekonomiskās intereses, kas attiecas uz vietējām tautām.

Laiks dziedina vai...

Laiks nevienu nesaudzē. Ne bagātu, ne nabadzīgu. Ikvienam ir tikai 24 stundas diennaktī, un šajā ķermenī ir tikai viena dzīve. Izmantojiet laiku saprātīgi, un daudz kas mainīsies. Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvija nav brīva valsts un valsts, kurā vara un zeme pieder tautai.

Latvija faktiski ir kolonija. Latvija ir valsts, kuru pārvalda koloniālās metodes. Par Metropoli var uzskatīt Ministru padomi, Seimu un dažās vietās ārpus Latvijas robežām.

Tas liek uzdot jautājumu, kas patiesībā pārvalda Latviju. Kurš pieņem lēmumus un uzliek likumus, kas apspiež latviešu un latvijas tautu? Kas īsti pārvalda Latviju? To pārvalda antinacionāla elite, kas Latvijas iedzīvotājus uztver kā iekarotus pamatiedzīvotājus. Aptuveni izskatās, kā briti vienā laikā uztvēra hinduistus. Viņi uzcēla savu tautu un cilvēku piramīdu, kas ir tuvu tam, lai apspiestu pamatiedzīvotājus. Un lielākajai daļai tautu nav tiesību un tās pastāv kā koloniālie iedzīvotāji ... Latvijā tas attiecas arī uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un latviešiem. Latvijā pārdotās zemes platība ārzemniekiem tuvojas pie 70 %. Tāpēc Latviju var saukt nevis par latviešu valsti, ne par nacionālu valsti, bet par pretnacionālu valsti. Šī būs visprecīzākā zinātniskā definīcija, kur un kurā valsti mēs dzīvojam. Piemēram, kas ir pretnacionāla valsts? Pretnacionāla valsts ir valsts, kurā ir viena, visvairāk apspiestā nācija vai visvairāk apspiestais cilvēku vairākums. Mūsu gadījumā tas ir nacionālais latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju vairākums.

Tad ir tautu piramīda. Dažas nācijas ir arī apspiestas, dažām ir lielākas tiesības un tās tiek izmantotas, lai Latvijas pamatiedzīvotājus noturētu padevīgi un bailīgi. Un augšā ir antinacionālā elite (garā pilnīgi atšķirīga), kuras galvenās īpašības ir iedzīvotāju uztvere kā liellopi, kā vergi, kā ganāmpulks. Un šī elite sevi uztver kā absolūtus saimniekus, kuriem jāpārvalda šie liellopi un tikai un vienīgi sev izdevīga ceļa. Likumos ir dubultstandarti. Iedzīvotājiem (apspiestajiem) viens likums (tikai viena pilsonība), elitei var būt dubultpilsonība utt.

Jūtieties kā daļa no kaut kā liela un svarīga. Sāciet vairāk novērtēt parastās lietas, sākat sajust viens otra plecu, un kopumā mainīsies jūsu attieksme pret pasauli, pret to, kas jums ir. Jūs vairāk apzināsieties dzīvi, apvienosities kopienās, dosieties uz vēlēšanām. Internetā būs vairāk pozitīva, prieka, mazāk dusmu un mazāk sērfošanas. Kā gudri cilvēki saka, ka viens laukā nav karotājs. Jums būs vairāk pozitīva, prieka, mazāk kairinājuma. Tauta saka, ka slīcēja glābšana ir paša slīcēja darbs ... Gudras domas. Negaidiet, ka svešs (ārzemnieks) garā un asinīs, jums sniegs palīdzīgu roku. Sniedziet palīdzīgu roku pats - radiem, draugiem, tautiešiem. Cīnies par vietu zem saules. Neļaujiet sevi apspiest un iebiedēt. Dzīve šajā ķermenī ir ļoti īsa ... Jūs iemācāties paļauties tikai uz sevi. Nebūs neviena sveša, t.s ārzemnieka, kurš dzīvos un darīs visu tikai jūsu, jūsu ģimenes un LR tautas labā.

Nekad neticiet savām ausīm (tam, ko dzirdat) - pārbaudiet ar acīm un klausieties savā sirdī. Neesi vēlīgs. Visa pasaule gāja uz maldināšanas, zādzības un korupcijas sliedēm. Svešinieks, un savējie tagad nav vajadzīgi ... Cilvēki sevi iznīcina ... Ir jācīnās un jāapvienojas grupās ... Visiem uz zemes ir vieta zem saules ... Nevajadzētu brīvprātīgi doties uz kautuvi ... Daudziem tautiešiem kātra nākamā diena paliek arvien sliktāka un sliktāka ... Ko tauta sagaida? ... Nekas nav mūžīgs - viss plūst, viss mainās. Ko jūs atstāsiet nākamajām paaudzēm? Zeme tika pārdota ārzemniekiem. Rūpniecība, lauksaimniecība, izglītība tika sagrauta un tll. Nodokļi un nodevas tiek paaugstinātas katru mēnesi.

Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”

3.panta 2.daļa Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas: Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

Secinājums

Visas šīs problēmas ir cieši saistītas ar Latvijas tautas suverenitāti un resursu kontroli. Tikai tad, kad mēs, kā pilsoņi, spēsim atgūt kontroli pār saviem resursiem, kad valdība tiešām kalpos tautas interesēm, mēs varēsim uzskatīt, ka dzīvojam patiesi brīvā un neatkarīgā valstī, kur vara pieder tautai un tiek realizēta atbilstoši tās interesēm, nevis ārēju spēku ietekmei.

Посмотреть исходный код:

Psihologs: https://www.psiholog.lv
Veselība: https://www.diagnostika.lv