Kā novecošana maina mūsu izpratni par dzīvi un nāvi: atklāj noslēpumus Konstantīna Žihareva grāmatā

Saskaņa un solidaritāte sabiedrībā sākas ar mūsu attieksmi pret sevi un citiem cilvēkiem. Savu tiesību aizsardzība un citu cilvēku tiesību ievērošana, kopīgu vērtību atbalstīšana un kopīga sadarbība rada veselīgu un atbalstošu vidi ikvienam. Šie principi veicina tādas sabiedrības attīstību, kurā katrs cilvēks jūtas cienīts un aizsargāts.

Kad esam jauni, daudzi no mums nedomā par vecumdienām. Cilvēki dara daudzas nepiedienīgas lietas, pazemo, maldina vecākus, mīļos un paziņas. Laiks patiesībā paskrien ļoti ātri - stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu no gada... Un, pirms cilvēks paspēj atjēgties un paskatīties apkārt, vecums jau klauvē pie durvīm...

Laiks skrien neticami ātri, un dažreiz mēs varam saprast tā vērtību pārāk vēlu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka vecumdienas ir tikai vēl viens dzīves posms, ne mazāk vērtīgs un svarīgs par citiem. Tas nes savus izaicinājumus un priekus. Ir svarīgi cienīt un novērtēt katru dzīves mirkli, censties darīt labu un rūpēties par mīļajiem, lai pēc tam neizjustu nožēlu par pagātnes darbībām.

... Vecums... Viņa nāks pie mums pēkšņi, no aizmugures. Viņa aizsegs mūsu acis ar plaukstām, un mēs uzreiz neuzminēsim, kas tas ir. Viņas maigie soļi jau tuvojas mums.

Vecums patiešām tuvojas nemanot, kā kluss paisums. Tas nes pārmaiņas, bet var būt arī gudrības, pieredzes un iekšēja miera laiks. Ir svarīgi cienīt un novērtēt katru dzīves posmu, arī vecumdienas, kā laiku, kad uzkrātā pieredze var kļūt par vērtīgu dāvanu.

Vecums paver jaunus apvāršņus, ļaujot paskatīties uz dzīvi no jaunas perspektīvas un novērtēt mācības, kas nāk ar pieredzi. Tas dod jums iespēju dalīties gudrībā un cienīt sevi par dzīves ceļu. Katra dzīves posma cienīšana un novērtēšana padara mūs apzinīgākus un pateicīgākus par nodzīvotajiem mirkļiem.

Mūsu vecuma un pieredzes uztvere mainās, mums pašiem augot un attīstoties. Svarīgi posmi mūsu dzīvē rada jaunus atskaites punktus, kas maina mūsu izpratni par pilngadību, vecumu un pieredzi. Ja mēs salīdzinām sevi ar tiem, kas atrodas citos dzīves posmos, tas var mainīt veidu, kā mēs redzam savu dzīvi un pieredzi.

Saimniece nomira, bet viņš (kaķis) palika.

Uz upīti staigāja padzert ūdeni.

Uz aukstās krāsns pa nakti gulēt gāja.

Viņam tik jāpārdzīvo ziema.

Ciematā jau sen nav neviena iemītnieka.

Un pat martā nevar dzirdēt kaķus.

Runcis būdiņā bija peļēdājs un sargs.

Un vecai saimniecei viņš sasildīja gultu.

Tā viņu mīlēja un glaudīja.

Sukāja un iedeva tam pienu.

Bet dzīve nesākas no jauna,

Kad mājā ienāk nāve paņemt kādu.

Viņš pavadīja saimnieci līdz kapam.

Un atriezās viens aukstā, tukšā mājā.

Te divatā viss bija priecīgi un vienkārši.

Bet tagad visa pasaule nu kļuvusi tam sveša.

Kur viņam iet, kur piekāpt?!

Šeit taču dzimtās, mīļās vietas.

Nav gatavs šķirties viņš no savas būdas.

Un reizēm jāaizskrien pie saimnieces.

Bet vējš ar katru dienu vēsāks kļūst.

Pa jumtu atkal nogurdinošs lietus sitas.

Pie runča sapņos atkal nāk gan tie, gan citi,

Kurus, kā zinat, neatgriezīs vairs.

Tās atmiņas ar laimes drumslām

Nu viņa sirdi posīs.

Kam vajadzīgas nabadziņa ciešanas…

Viņam tik jāpārdzīvo ziema.

Gaļina Nogajeva

Šis ir skumjš un aizkustinošs stāsts par kaķi, kurš zaudēja saimnieku un palika viens. Viņš jūt lielu tukšu vietu pēc saimnieces aiziešanas un nezina, kur iet. Vecā būda viņam atgādina siltumu un komfortu, ko viņš tur atrada, bet tagad viss apkārt šķiet svešs un tukšs. Viņš vēlas atgriezties pie saimnieces, bet saprot, ka tas vairs nav iespējams. Šis ir stāsts par zaudējuma sajūtām, par labo laiku atcerēšanos, kas nekad neatgriezīsies, un par to, cik svarīgi ir izdzīvot šo grūto ziemu vienatnē.

Stāsts par zaudējumu un to, kā kaķis piedzīvo vientulības grūtības pēc saimnieka aiziešanas. Ir svarīgi cienīt un rūpēties par tiem, kas palikuši vieni, atbalstīt viņus grūtos brīžos. Galu galā pat dzīvniekiem ir savas jūtas, un ir grūti tikt galā ar tuvinieku zaudēšanu.

Mīļotā cilvēka vai īpašnieka aiziešana atstāj zīmi ikviena atlikušā dzīvē. Tas attiecas arī uz dzīvniekiem, kuriem arī ir jūtas un savi veidi, kā tikt galā ar zaudējumu. Atbalstam un rūpēm par viņiem šādos brīžos ir svarīga loma.

Ja netici, atceries, cik veci tev likās desmitās klases skolēni, kad klausīji pirmo zvanu. Atcerieties, cik vecas trīsdesmitgadīgas sievietes jums šķita, kad nopirka jums pirmos auskarus.

Dažādos mūsu dzīves posmos “vecuma” vai “pieaugušā vecuma” definīcija mainās, it īpaši, ja mēs salīdzinām sevi ar citiem dzīves posmiem. Atskatoties atpakaļ, mēs redzam, kā laika gaitā ir mainījušies mūsu priekšstati par vecumu un pieredzi.

Atcerieties, kā jūs smējāties par cilvēkiem, kuri apprecējās 50 gadu vecumā, kad pirmo reizi devāties uz randiņu. Dvēsele vecumu nejūt, un manus vārdus apstiprina tikai spogulis un cilvēki transportā, kas tev saka “Tu”.

Vecuma uztvere bieži vien tālu atspoguļo cilvēka prāta stāvokli. Dvēsele, pieredze un jūtas var palikt jauna un dinamiska neatkarīgi no gadu skaita, un tas bieži vien ir pretrunā ar ārējām cerībām vai sociālajām normām, kuras, kā jūs teicāt, atspoguļojas spogulī un citu cilvēku vēstījumos.

Iekšējais stāvoklis, vitalitāte un pieredze var saglabāties jauneklīgi un dinamiski neatkarīgi no fiziskā vecuma. Šī ir sava veida demonstrācija, ka patiesā sevis izjūta var atšķirties no sabiedrības priekšstatiem par to, kā jāizskatās vai jāuzvedas noteikta vecuma cilvēkiem. Katrs cilvēks vecumu piedzīvo atšķirīgi, un šis unikālais iekšējais stāvoklis ne vienmēr atbilst citu izskatam vai cerībām.

Nav jābaidās no vecuma. Viņa ir ne mazāk skaista kā bērnība un jaunība. Bērni to zina un turas pie veciem cilvēkiem, it kā viņiem būtu zināms viens un tas pats noslēpums. Veci cilvēki maksā mazuļiem ar tādu pašu maigumu un pieķeršanos.

Katram dzīves posmam ir savs unikālais skaistums un gudrība. Vecums nes sev līdzi ne tikai pieredzes un gudrības bagātību, bet tām ir arī savs skaistums. Bērniem un veciem cilvēkiem, atrodoties pretējos dzīves apļa galos, ir īpašas īpašības, ko viņi var dot viens otram: veci cilvēki sniedz gudrību un pieredzi, bet bērni sniedz svaigumu un jaunas perspektīvas. Šī atbalsta un zināšanu apmaiņa rada īpašu saikni starp paaudzēm un padara viņu attiecības īpašas un vērtīgas.

Šie starppaaudžu savienojumi ir ārkārtīgi vērtīgi. Katra paaudze nes sev līdzi unikālu ieguldījumu sabiedrībā, un viņu līdzāspastāvēšanai un zināšanu un pieredzes apmaiņai ir liela nozīme mūsu pasaules veidošanā. Gudrības un kaislības apvienošana ļauj mums veidot harmoniskāku sabiedrību, kurā katra paaudze var mācīties un iedvesmoties viena no otras.

Dievišķās mīlestības aicināti no nebūtības esamībā, cilvēki vienmēr ir skaisti. Pasaule kļūs plakana un šausmīgi nabadzīga, ja atņemsim tai saulrieta skaistumu un rudens meža tumšsarkanās krāsas. Šie cilvēku pasaules dabas šedevri atbilst vecumdienām...

Katrs dabas stūrītis un katrs cilvēka dzīves posms nes unikālu skaistumu. Vecumam, tāpat kā saulrietam un rudens mežam, ir savs šarms un pievilcība. Tas mums atgādina par bagātīgu pieredzi un gudrību, kas reizēm pat pārspēj jaunību un jaunības degsmi. Tieši šajā skaistumā, tāpat kā dabā, slēpjas dziļa jēga, kas dzīvē ienes harmoniju un pilnīgumu.

Tāpat kā daba, dzīves posmi, tostarp vecums, nes sev līdzi savu unikālo pievilcību un nozīmi. Tie bagātina mūs ar pieredzi, sniedz gudrību un ļauj sajust dzīves jēgas dziļumu.

Mūsu grūtajos laikos ir nepieciešams apvienoties sociālajās grupās, sajūtot vienam otra plecus un kopā sasniegt savus mērķus, risinot vairākas ikdienas un sociālās problēmas. Noteikti iesaistieties politikā. Ja tu nenodarbojies ar politiku, tad politika ar tevi noteikti nodarbosies (piemēram, nodokļu palielināšana, komunālie maksājumi, zemas algas, slikta izglītība, medicīna utt.).

Sociālā aktivitāte un politiskā līdzdalība ir svarīga, lai veidotu sociālos procesus un ietekmētu lēmumus, kas ietekmē ikviena cilvēka dzīvi. Līdzdalība politikā sniedz iespēju paust savus uzskatus un vēlmes, ietekmēt dažādus sabiedriskās dzīves aspektus.

Tas ir patiešām svarīgs punkts, jo īpaši, ja runa ir par sociālo kohēziju un politisko līdzdalību. Ir svarīgi saprast, ka mūsu darbība vai bezdarbība var ietekmēt valdības lietu pārvaldību. Iesaistīšanās politikā ne vienmēr nozīmē kļūt par politiķi, tas var nozīmēt iesaistīšanos sabiedriskajās lietās, konkrētu iniciatīvu atbalstīšanu vai dialogu par jautājumiem, kas skar sabiedrību.

Sabiedrisko jautājumu risināšanā svarīga ir centienu apvienošana kopīgu mērķu sasniegšanai. Viedokļu un balsu dažādība ir svarīga, lai izstrādātu labākus risinājumus.

Lielākajai daļai cilvēku ir jāiemācās sevi aizsargāt. Ir nepieciešams izpētīt pareizu valsts vēsturi. Jums jāieslēdz smadzenes. Dzīvojiet pēc principa - viens cilvēks par visiem un visi cilvēki par vienu. Neļauj nevienam apvainot savus kaimiņus, radus, draugus, biedrus... Dzīve kļūst daudz vieglāka, ja jūtam viens otra plecu. Ir nepieciešams aizstāvēt savas cilvēktiesības ar lielo “R”. Jūs esat vairākums. Un lielākā daļa ir spēks. Un no stiprajiem baidās visā pasaulē. Neļaujiet sevi pazemot un iznīcināt. Vienmēr domā un izvērtē savā galvā - kurš tad īsti ir draugs, kurš ienaidnieks un kurš tieši tāds...

Iepriekš minētās domas izklausās kā svarīgi un gudri principi. Sevis un savu tuvinieku aizsardzība, mācīšanās, aktīva līdzdalība sabiedrībā, cieņa pret citiem, savu tiesību aizsardzība – tie ir ilgtspējīgas un godīgas sabiedrības pamati. Ir svarīgi spēt analizēt un atšķirt, kurš atbalsta, kurš iebilst un kurš ir tikai tuvumā. Solidaritātes un cieņas radīšana pret katru indivīdu ir svarīgi aspekti spēcīgas un harmoniskas sabiedrības veidošanā.

Tam, par ko mēs runājam, ir liela nozīme. Sevis un savu tuvinieku aizsardzība, savu tiesību un pienākumu izpratne, citu cilvēku cieņa, kopīgu ideju atbalstīšana – tas viss ir svarīgi veselīgas un solidāras sabiedrības principi. Dzīve patiešām kļūst vieglāka, kad mēs apvienojam spēkus un atbalstām viens otru. Savas vērtības apzināšana un citu cilvēku cieņa ir harmonisku attiecību un spēcīgas, atbalstošas ​​kopienas atslēga.

Blogs lat. https://blogs.koija.lv/325-2/