Kāpēc cilvēki atkal pamet masveidā Latviju? Nav cerību uz izmaiņām.
Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Politikā · суббота 18 ноя 2023
Tags: Konstantīna, Žihareva, grāmata, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Константин, Жихарев, книги, На, пути, к, здоровью, cilvēki, met, masveidā, Latvija, cerības, izmaiņas
Tags: Konstantīna, Žihareva, grāmata, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Константин, Жихарев, книги, На, пути, к, здоровью, cilvēki, met, masveidā, Latvija, cerības, izmaiņas
Kāpēc cilvēki atkal sāka masveidā pamest Latviju? Bezcerība, ka kaut kas varētu mainīties.
No interneta: *Kāpēc cilvēki atkal sāka masveidā pamest Latviju? 1. Bezcerība, ka kaut kas varētu mainīties. 2. Ir parādījušies jauni darba tirgi, kur var doties un dabūt labi apmaksātu darbu. 3. Pie tādām komunālo maksājumu cenām un nepārtraukti augošajām pārtikas un medikamentu cenām daudzi nevar iztikt, tāpēc ir spiesti meklēt darbu ārzemēs. 4. Drošības apsvērumu dēļ cilvēki sāka baidīties par savu dzīvību, ka var izcelties militārs konflikts, ne velti valdība apsprieda ārkārtas evakuācijas jautājumu slepenā telpā. 5. Un visbeidzot krievu jautājums. Cilvēki, kas šeit dzīvo gadu desmitiem, ir spiesti pamest savu godīgo darbu un vecumdienās pārcelties uz jaunu dzīvesvietu, vairs neredzot šeit nekādas perspektīvas. 6. Ar šādiem pārmērīgiem nodokļiem praktiski nevar pastāvēt mazie un vidējie uzņēmumi, un praktiski netiek radītas darba vietas. 7. Latvijai iestājoties ES, mēs automātiski zaudējām savu nacionālo valūtu. Ko tas mums nozīmēja - mēs vairs nevarējām izdrukāt savu naudu, bet bijām spiesti pastāvīgi ņemt mums uzspiestos kredītus eiro. Iestāšanās brīdī mūsu parāds bija 0,0, nulle punkts, nulle desmitdaļas. Un šodien tie ir gandrīz 20 miljardi eiro. Valsts ir bankrotējusi. Ja rīt mums tiks liegta iespēja refinansēt, un tas varētu notikt drīz. Rodas jautājums, kāpēc mums ir jābrauc prom, kāpēc mums ir jāgrozās, kāpēc mēs nevaram normāli dzīvot savā skaistajā zemē, ko sauc par Latviju? – Jā, jo esam ārējā kontrolē un korumpētā vadībā. Un jo ātrāk mēs pieliksim punktu šai patvaļai, jo lielāka iespēja, ka mēs mainīsim savu dzīvi uz labo pusi. Izmēģināsim kopā. Un par to vajag parakstīties par Saimaa likvidēšanu!!!*
Ziņojumā aprakstītā situācija var būt sarežģīta un to izraisījuši dažādi faktori, kas ietekmē cilvēku lēmumu pamest Latviju un pamest dzimteni. Apskatīsim šos faktorus sīkāk:
Ekonomiskā bezcerība: uzticamu izredžu trūkums ekonomiskās situācijas un dzīves līmeņa uzlabošanai var būt galvenā motivācija vietējo iedzīvotāju masveida izceļošanai.
Kad cilvēki redz, ka viņu nodarbinātības iespējas ir ierobežotas, vitāli svarīgu preču un pakalpojumu cenas aug, tiesu izpildītāju institūcija ir agresīva, ārvalstu banku sistēma palielina procentu likmes kredītiem personīgās peļņas nolūkos un nākotnes perspektīvas. šķiet drūms, daudzi no viņiem var nolemt izmēģināt spēkus ārzemēs, kur viņi redz vairāk iespēju labākai dzīvei un profesionālai izaugsmei. Liela nozīme iedzīvotāju noturēšanā valstī ir ekonomiskajai stabilitātei un piekļuvei labi apmaksātam darbam.
Iespējas darba tirgos: Jaunu darba iespēju parādīšanās ārzemēs un cienīgs atalgojums var piesaistīt cilvēkus, īpaši, ja Latvijā ir ierobežotas pienācīgi atalgotas darba vietas un atalgojums neatbilst cilvēka cienīgai dzīvei.
Cenu kāpums: augstās valdības monopola cenas komunālajiem pakalpojumiem, pārtikai un zālēm saasina mājsaimniecību ekonomisko slogu un motivē cilvēkus meklēt pieejamākus un labākus dzīves apstākļus ārzemēs.
Komunālo pakalpojumu, pārtikas un medikamentu cenu kāpums var būtiski palielināt ekonomisko spiedienu uz mājsaimniecībām un mudināt cilvēkus meklēt pieejamākus un labākus dzīves apstākļus ārzemēs. Tas ir īpaši svarīgi daudziem cilvēkiem, kuriem ir ierobežoti ienākumi un kuri jūt, ka viņu finansiālo stabilitāti un dzīves kvalitāti apdraud augstās cenas būtisku izdevumu segšanai.
Augstās valdības noteiktās cenas monopoluzņēmumu komunālajiem pakalpojumiem ar uzcenojumu līdz tūkstoš procentiem, pārtikai un zālēm var palielināt iedzīvotāju nabadzības līmeni un finansiālo stresu. Atbildot uz to, daudzi cilvēki var nolemt pārcelties uz valstīm, kur šo preču un pakalpojumu cenas ir pieejamākas un ienākumu iespējas un dzīves līmenis ir augstāks.
Mēs esam pareizi norādījuši, ka augstas komunālo pakalpojumu, pārtikas un medikamentu cenas, īpaši, ja tās nosaka valdība vai monopoluzņēmumi ar ievērojamu uzcenojumu, rada finansiālu slogu daudziem iedzīvotājiem un palielina nabadzības un finansiāla stresa līmeni. Tas noved pie pilsoņu dzīves kvalitātes pasliktināšanās un motivē meklēt labākus apstākļus citās valstīs. Kamēr valsts pārdod zemi un peļņu nesošus uzņēmumus ārzemniekiem.
Daudzi cilvēki migrāciju uzskata par veidu, kā uzlabot savus ekonomiskos apstākļus un nodrošināt sev un savām ģimenēm stabilāku un humānāku nākotni. Šādos gadījumos pārcelšanās uz valsti, kurā ir pieejamākas komunālo pakalpojumu un preču cenas, kā arī labākas darba iespējas un dzīves līmenis, var būt gudra izvēle.
Lai pārvaldītu šādas situācijas, ir svarīgi, lai nekorumpēta valdība apsvērtu cenu politiku, monopoluzņēmumus un sociālo atbalstu iedzīvotājiem. Pasākumi uzcenojuma un cenu sloga samazināšanai mājsaimniecībām var palīdzēt samazināt nabadzību un finansiālo stresu, kas savukārt var mazināt iedzīvotāju motivāciju migrēt.
Inflācijas pārvaldība, sociālo programmu izstrāde iedzīvotāju atbalstam un citi ekonomiskie pasākumi var palīdzēt mazināt cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Drošība. Turklāt bažas par drošību un militāru konfliktu iespējamību agresīvas valdības politikas dēļ var mudināt cilvēkus apsvērt iespēju migrēt uz drošām valstīm.
Etniskie un sociālie aspekti: ar etnisko piederību un sociālo izcelsmi saistītie jautājumi var radīt nevienlīdzību un diskrimināciju, kas var būt papildu iemesls aiziešanai.
Ar etnisko piederību un sociālo izcelsmi saistītie jautājumi var radīt nevienlīdzību un diskrimināciju, kas var būt papildu motivācija pamest valsti. Nevienlīdzība un diskriminācija var negatīvi ietekmēt atsevišķu etnisko un sociālo grupu dzīves kvalitāti un attīstības iespējas.
Cilvēki, kuri saskaras ar diskrimināciju un ierobežotām iespējām savas etniskās vai sociālās izcelsmes dēļ, var justies nenovērtēti un var uzskatīt, ka emigrācija ir veids, kā uzlabot savu situāciju un iegūt vienādas iespējas citā valstī.
Lai mazinātu motivāciju migrēt un veidotu iekļaujošāku sabiedrību, ir svarīgi palīdzēt izskaust diskrimināciju, radīt vienlīdzīgus apstākļus un iespējas visiem iedzīvotāju segmentiem, kā arī veicināt sociokulturālo integrāciju. Šie centieni var palīdzēt mazināt sociālo un etnisko spriedzi un stiprināt sabiedrību kopumā.
Nodokļu politika un ekonomiskā vide: augsti nodokļi un sarežģīta ekonomiskā vide var padarīt valsti mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbībai un investīcijām, tādējādi ietekmējot darba vietu radīšanu.
Augsti nodokļi un sarežģīti nodokļu noteikumi var palielināt uzņēmumu izmaksas un samazināt to konkurētspēju. Tas var atturēt investorus un uzņēmējus, kas galu galā var ierobežot darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi.
Lai piesaistītu investīcijas un uzturētu darba vietu radīšanu veicinošu uzņēmējdarbības vidi, ir svarīgi veidot nodokļu politiku, kas godīgi sadala nodokļu slogu un nodrošina stabilitāti un caurskatāmību. Svarīgi ir arī nodrošināt juridisko un ekonomisko stabilitāti, kas var palielināt investoru uzticību.
Labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana var palīdzēt augt ekonomikai, radīt jaunas darba vietas un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, kas savukārt var mazināt cilvēku motivāciju emigrēt.
Pāreja uz eiro: iestāšanās Eiropas Savienībā un eiro ieviešana ietekmēja valsts finanšu stabilitāti un parāda līmeni.
Pāreja uz eiro kā Eiropas Savienības vienoto valūtu atstāj ietekmi uz valsts finanšu stabilitāti un parāda līmeni. Iestāšanās ES un eiro ieviešana parasti ir saistīta ar noteiktām izmaiņām valsts korumpētajā ekonomiskajā politikā:
Valūtas risks: eiro ieviešana novērš valūtas risku valstij, jo tā vairs neizmanto savu nacionālo valūtu. Tas var samazināt nacionālās valūtas kursa svārstības un padarīt starptautisko valūtu un ārējo tirdzniecību stabilāku.
Parādu līmenis: pāreja uz eiro krasi maina valsts parāda struktūru. Viņa var būt spiesta maksāt procentus par eiro parādu, kas var ietekmēt viņas finansiālo slogu.
Ietekme uz ekonomiku: eiro ieviešanai var būt dažāda ietekme uz valsts ekonomiku atkarībā no dažādiem faktoriem, tostarp inflācijas līmeņa, produktivitātes līmeņa un tirdzniecības bilances.
Svarīgi atzīmēt, ka pārejai uz eiro ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās un vadība, un tai var būt gan pozitīvas (mazāk), gan negatīvas (vairāk) sekas valsts ekonomikā un finanšu stabilitātē. Tas ir atkarīgs arī no konkrētajiem nosacījumiem un valdības veiktajām darbībām pārejas laikā.
Kas attiecas uz jautājumu par Seima atlaišanu, tas ir politisks jautājums, kas tiek risināts pilsoniskās sabiedrības un likumdošanas orgānu līmenī. Iekšpolitika un valstī veiktie pasākumi ietekmē pilsoņu lēmumus palikt vai atstāt. Cilvēkiem ir jāapvienojas un jātiecas uz pārmaiņām valstī, lai uzlabotu savus un nākamo paaudžu dzīves apstākļus.
Ilze Aizsilniece сейчас здесь: Saeima.
13 ноябрь 2019 г. · Рига ·
Šorīt aizsūtīju e-pastu Saeimas deputātiem.
Tikai daži jautājumi 13. Saeimas deputātiem pirms balsošanas par 2020. gada Budžeta likumu:
Pagājušajā nedēļā man , ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā.
Trīs dienas pavadīju izlasot visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Ja ministrijām un iesniedzējiem ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam arī precīzi ir jāatspoguļojas budžetā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi.
Kāpēc ir jāsedz no valsts līdzekļiem :
- 265000 eiro par A/S “ Dzintars” parādiem? (Kompāniju, kuras zīmoli ir pārreģistrēti uz privātpersonu un ir nodibināts jauns SIA)
- 60 000 eiro par I/U “ Lords” parādiem?
- 266000 eiro par Z/S Jaunaglona parādiem?
Šogad neparedzētiem izdevumiem ieplānoti 25 700 000 eiro.
Cik pagājušajā gadā tikai iztērēts no neparedzētajiem līdzekļiem un kādiem mērķiem?
Kā uzlabos kopējo fiskālo telpu ar 48 000 000 eiro?
Un tad “ Latvijas informācijas telpas mūsdienu izaicinājumiem atbilstošu , efektīvu centralizētu valsts stratēģiskās komunikācijas kapacitāti, iedzīvotāju saliedētībai un piederības savai valstij stiprināšanai” – šim paredzēti 916 000. Un tie tiks izlietoti viena normatīvā akta izstrādei, vienas interneta lapas izveidei ( maksā ap 1000 eiro), divpadsmit darba grupu sanāksmēm, piecām amata vietām, un četrdesmit analītiskajiem pārskatiem.
500 000 eiro Ministru Kabinetam drošas darba vides pilnveidošanai?
500 000 eiro Iepirkuma uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības spēju stiprināšanai?
500 000 eiro jaunai elektroniskās balsošanas sistēmai un apsekošanai par Saeimas tehnisko stāvokli?
Un papildus 1 800 000 Saeimas sēžu zāles aparatūras nomaiņai, kas dublējas ar iepriekšējo?
929 976 eiro divu jaunu štata vietu izveidošanai un grāmatvedības pakalpojumiem Valsts Kasē klāt papildus jau esošajam lielajam finansējumam?
668 942 eiro Valsts kases kapacitātes stiprināšanai?
5 000 000 eiro uzreiz politisko partiju finansēšanai vienā gadā? Varbūt iespējams pakāpeniski nonākt līdz šim pilnajam maksājumam?
ES finanšu instruments, Ekonomikas ministrija – 21 000 000 , tā apsaimniekošanai aiziet 5 000 000 eiro algām
13 750 000 eiro precēm un pakalpojumiem, bet subsīdijām paliek tika nepilni 4 000 000 eiro.
224 000 000 eiro procentu izdevumi par valsts parādiem, kuri ievērojami palielinājās dēļ PAREX bankas.
11 000 000 eiro Finanšu ministrijas algām?
400 000 eiro čeku loterija? Kāds ir pienesums no tās?
10 000 000 eiro pirmo reizi budžetā paredzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai? Tiks veidota maza armija?
10 575 000 eiro Sabiedrības integrācijas fondam bez programmas paskaidrojumiem?
Kādi ir šī fonda panākumiem līdz šim? Kāda ir bijusi līdzekļu lietošanas efektivitāte līdz šim?
Nemaz nerunāsim par 16 000 000 eiro valsts atbalsta dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ģenētiskajai analīzei. Šī nauda esot jādod, jo Eiropas Fondi, pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Latvijas Radio teiktā. Tad nu vēlreiz sēdos pie budžeta likuma pārlasīšanas. Un pēc likumā ierakstītā šī nauda nāk no pamatbudžeta, tiesa pašu faktu nosaka Eiropas regula, kas gan nenosaka summas apmēru.
Vai deputāti nevarētu atteikties no daļas savas piemaksas nākamajā gadā, lai guloši un termināli slimnieki nemirtu bada nāvē? Viņus var barot tikai caur zondi vai ievadot šķidrumu vēnā vai speciālu ēdienu. Par to ģimenēm ir jāmaksā vairāki simti mēnesī.
Lai valsts to segtu , budžetā jāparedz 198 000 eiro. Tā būtu trešā daļa no deputātu algu pieauguma, vēl paliktu gandrīz 70 % pieaugums. Vai tas ir ētiski un satversmei atbilstoši pašiem sev piešķirt naudu, bet savas valsts iedzīvotāju veselībai nepiešķirt?
Latvijas veselības aprūpē vidējā algas ir 1000 eiro, valsts pārvaldē strādājošajiem 2000 eiro.
Tā ir tikai maza daļa no maniem atradumiem un jautājumiem, kuri kopskaitā ir vairāk nekā 100.
Pārskatot šīs izdevuma pozīcijas ar gudra saimnieka acīm, veidojot citu budžetu, mēs varētu virzīties uz valsti ar lielāku labklājību, sociālu drošību un sabiedrības saliedētību.
Saeimas deputātiem vajadzētu atcerēties, ka patiesie šīs valsts īpašnieki ir tās iedzīvotāji, kuru intereses pārstāv Saeimas deputāti. Mēs esam Latvijas valsts akcionāri, ievēlētajai padomei ( Saeimai) un valdei ( valdībai) ir jāveic mūsu izstādītie uzdevumi, par kuriem vienojāmies priekšvēlēšanu kampaņā.
Vai mēs dodamies – uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Tas ir aktuāli daudzās nozarēs. Kad sāksim valstiski domāt par izaugsmi? Kad atbildīgie politiķi un ierēdņi plānos stratēģiski , bet ne tikai aritmētiskās formulās?
Bažas par valstisku domāšanu un ilgtermiņa stratēģisko plānošanu ir saprotamas un bieži vien izskan sabiedrībā. Izaugsmes un ilgtermiņa ilgtspējas jautājumi ir būtiski, lai nodrošinātu valsts attīstību un labklājību. Šeit ir daži veidi, kā politiķi un ierēdņi var palīdzēt veicināt šādu domāšanu:
Ilgtermiņa plānošana: Politikas veidotājiem un ierēdņiem jāveic ilgtermiņa plānošana un jāizstrādā stratēģijas, kas nodrošina valsts attīstību vairāku gadu laikā. Šī plānošana jāveic, ņemot vērā dažādas nozares un izaugsmes potenciālu.
Sabiedriskā diskusija: Svarīga ir sabiedriskā diskusija un dialoga veidošana par valsts attīstības virzieniem. Politikas veidotājiem jāklausās sabiedrības viedokļi un jāņem vērā dažādi intereses grupas, lai veidotu plaši atbalstītu stratēģiju.
Eksperšu iesaiste: Ekspertu un speciālistu iesaiste ir būtiska, lai izstrādātu efektīvas politikas un stratēģijas. Tādējādi nodrošinās labāku izpratni par jautājumiem un to ietekmi.
Datu analīze un izpildes uzraudzība: Ir svarīgi uzkrāt un analizēt dati par valsts ekonomiku, sabiedrību un citiem faktoriem, lai plānošana būtu pamatota uz faktiem. Turklāt ir jāveic uzraudzība, lai novērtētu politikas un stratēģiju efektivitāti un pielāgotu tos, ja nepieciešams.
Pārredzamība un atbildība: Politikas veidotājiem un ierēdņiem jābūt pārredzamiem par savām darbībām un lēmumiem, un jāuzņemas atbildība par to, kā tie ietekmē valsti un sabiedrību.
Izaugsmes un ilgtermiņa ilgtspējas veicināšana ir ilgs process, kas prasa gan politisku vadību, gan sabiedrības iesaisti. Ir svarīgi, lai politiķi un ierēdņi ņem vērā visus aspektus, kas ietekmē valsts attīstību, un cenšas izstrādāt holistiskas un efektīvas stratēģijas.
Константин Жихарев
Vēstule izsaka vairākus svarīgus jautājumus un bažas attiecībā uz 2020. gada Budžeta likumu un tā konkrētajām budžeta pozīcijām. Ir svarīgi, ka pilsoņi rūpējas un uzdod jautājumus par valsts budžeta izdevumiem un to, kā tie ietekmē sabiedrību.
Saeimas deputātiem ir pienākums rūpēties par labklājību un interesēm savu vēlētāju vārdā, un viņiem jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem un jāpaskaidro, kā tiek plānoti un izlietoti valsts līdzekļi. Budžeta process ir svarīgs un jābūt pārredzamam, lai sabiedrība varētu sekot un izprast, kā tiek izlietoti nodokļu ieņēmumi.
Jūs izsakāt viedokli par dažādiem budžeta izdevumiem, un šīs bažas ir saprotamas. Sarunājot budžetu, valdība un Saeima cenšas izvērtēt dažādas prioritātes un izdevumus, un daži no tiem var būt strīdīgi vai prasīt plašāku sabiedrības diskusiju.
Svarīgi ir, lai jūsu pašu izteiktās bažas un jautājumi tiktu uzdoti un apspriesti sabiedrībā un politiskajā procesā, lai nodrošinātu, ka valsts budžets atspoguļo visu iedzīvotāju vajadzības un prioritātes. Tādējādi valsts lēmumi būs labāk saskaņoti ar sabiedrības interesēm.
Demokrātijā sabiedrība spēlē svarīgu lomu, izdodot savas bažas un viedokļus un izvēloties pārstāvjus, kuri darbosies tās interesēs. Jums ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedriskajā diskusijā par valsts izdevumiem un veiktām izmaiņām budžeta plānošanā un izpildē, un piedalīties vēlēšanās, lai ietekmētu politiskos procesus.
Valsts līderu un līderu izvēle ir atkarīga no dažādiem faktoriem un procesiem politikā, sabiedrībā un vēlēšanu procesā. Ne visas vēlēšanas un iecelšana vienmēr ir ideālas, un nekompetenti vai negodīgi vadītāji dažādu iemeslu dēļ var nonākt valsts vadībā. Šeit ir daži iespējamie faktori:
Politiskā sistēma: dažādās valstīs ir atšķirīgas līderu ievēlēšanas un iecelšanas sistēmas. Dažiem var trūkt atbilstošas caurskatāmības un sabiedrības līdzdalības, kas var veicināt nekompetentu vai negodīgu vadītāju pieaugumu.
Manipulācija un korupcija: Korupcija un manipulācijas ar vēlēšanām var dot iespēju cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu prasmju vai morālo vērtību, iekļūt valsts vadībā.
Zema vēlētāju aktivitāte vēlēšanās: ja daudzi pilsoņi vēlēšanās nepiedalās, tas var radīt apstākļus negodīgiem vadītājiem, kuri var manipulēt ar rezultātiem.
Polarizācija un šķelšanās sabiedrībā: Polarizācija un konflikti sabiedrībā var novest pie tā, ka daži vadītāji, kas sola šos konfliktus atrisināt, var iekļūt valsts vadībā, neskatoties uz saviem trūkumiem.
Informācijas karš: Manipulācijas un dezinformācija var ietekmēt līderu izaugsmi, neskatoties uz viņu patiesajām īpašībām un darbiem.
Svarīgi, lai sabiedrība būtu informēta, aktīva un kritiski domājoša, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka valsts vadībā nonāks nekompetenti vai negodīgi vadītāji. Tas var prasīt arī demokrātisko institūciju stiprināšanu, korupcijas apkarošanu un vēlēšanu procesu uzlabošanu.
Посмотреть исходный код:
- Psihologs Rīgā: https://www.psiholog.lv