Kas ir brīvība un neatkarība Latviešu Tautai?

www.psiholog.lv
www.diagnostika.lv
Константин Жихарев - книги - Блог
Перейти к контенту

Kas ir brīvība un neatkarība Latviešu Tautai?

Psiholog Riga |Konstantins Ziharevs
Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Politikā · 1 март 2022
Tags: KasirbrīvībaunneatkarībaLatviešuTautai?
Kas ir brīvība un neatkarība Latviešu Tautai?
Filozofijā brīvība ir: subjekta spēja izpaust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumu apzināšanās apstākļos.
Tātad "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā" (1789, Francija) cilvēka brīvība tiek interpretēta kā spēja "darīt visu, kas citam nekaitē: tādējādi tiek ierobežota katra cilvēka dabisko tiesību īstenošana. tikai ar tiem ierobežojumiem, kas nodrošina šo pašu tiesību izmantošanu citiem sabiedrības locekļiem. Šīs robežas var noteikt tikai ar likumu” [5].


Cilvēka spēja rīkoties atbilstoši savām interesēm un mērķiem, balstoties uz zināšanām par objektīvu nepieciešamību. Brīvība nav patvaļa, bet gan piekrišana nepieciešamības likumiem.
2. Politiskās un ekonomiskās apspiešanas neesamība, ierobežojumu, ierobežojumu neesamība jebkuras šķiras vai sabiedrības sabiedriski politiskajā dzīvē un darbībās kopumā.


Anarhisma un brīvības jēdzieni ir cieši saistīti. Anarhistu ideoloģijas pamatā ir apgalvojums, ka valsts ir tautas cietums. Pretēji šim apgalvojumam ir tas, ka valsts nodrošina savu pilsoņu drošību un citas kopīgās intereses, ierobežojot viņu brīvību. Citiem vārdiem sakot, valsts spēlē cilvēka brīvības ierobežošanas ir monopola loma. Kontekstā jāatzīmē tādu zinātniskās fantastikas rakstnieku kā Šeklija un Bredberija darbi, īpaši stāsts "Ticket to the Planet Tranai", kas raksturo sabiedrību ar radikāli atšķirīgu morāli.
Brīvība ir neatkarība no citas [personas] patvaļīgas gribas. Kamēr tas netraucē citu [cilvēku] brīvību saskaņā ar vispārējiem likumiem, tās ir katras personas dabiskas iedzimtas tiesības, kas pieder viņam pēc viņa cilvēciskās dabas.
Neatkarība ir tādu ierobežojumu un ierobežojumu neesamība, kas saista jebkuras šķiras, visas sabiedrības vai tās locekļu sociāli politisko dzīvi un darbību.
Neatkarība ir - Politiskā neatkarība, subordinācijas trūkums, suverenitāte.
Neatkarība, valstiska neatkarība - politiskā neatkarība, nācijas, tautas, valsts vai valsts subordinācijas un atkarības trūkums.
Franču sociologs Aleksis de Tokvils savā darbā Demokrātija Amerikā izteica bažas par jauna veida despotisma iedibināšanu nākotnē, kas nogalina brīvību:
Pāri visiem šiem pūļiem paceļas gigantisks aizsargspēks, sagādājot ikvienam baudu un vērojot ikviena pūļa likteni. Šis spēks ir absolūts, rūpīgs, taisnīgs, apdomīgs un sirsnīgs. To varētu salīdzināt ar vecāku ietekmi, ja tās uzdevums, tāpat kā vecāki, būtu sagatavot cilvēku pilngadībai. Tikmēr šī vara, gluži pretēji, cenšas saglabāt cilvēkus viņu infantilā stāvoklī. Viņa vēlētos, lai pilsoņi izklaidējas un ne par ko citu nedomā. Viņa labprāt strādā kopējā labuma labā, bet tajā pašā laikā viņa vēlas būt vienīgā pilnvarotā un šķīrējtiesnese. Viņa rūpējas par iedzīvotāju drošību, nodrošina un pārvalda viņu vajadzības, atvieglo viņu izklaidi, kārto viņu galvenās lietas, vada viņu nozari, regulē mantojuma tiesības un nodarbojas ar mantojuma sadali. Kāpēc lai tas viņiem pilnībā neatņemtu nemierīgo vajadzību domāt un dzīvot šajā pasaulē?
Tādā veidā šī vara vēršanos pie izvēles brīvības padara arvien mazāk lietderīgu un retu, tā nemitīgi sašaurina cilvēka gribas loku, pamazām liedzot katram atsevišķam pilsonim iespēju izmantot visas savas spējas. Līdztiesība pilnībā sagatavoja cilvēkus šādam stāvoklim: mācīja to paciest un dažreiz pat uztvert kā sava veida svētību.

Pēc tam, kad visi pilsoņi pēc kārtas ir izgājuši cauri valdnieka stiprajām rokām un viņš no tiem ir izveidojis sev nepieciešamo, viņš izstiepj savas varenās rokas visai sabiedrībai. Viņš to pārklāj ar mazu, greznu, vienveidīgu likumu tīklu, kas neļauj oriģinālākajiem prātiem un stiprākajām dvēselēm pacelties pāri pūlim. Viņš nesagrauj cilvēku gribu, bet mīkstina to, saliec un virza; viņš reti mudina rīkoties, bet pastāvīgi pretojas ikvienam, kas rīkojas pēc savas iniciatīvas. Tas neko neiznīcina, bet neļauj piedzimt jaunam. Viņš nevis tiranizē, bet kavē, apspiež, kaitina, dzēš, apdullina un galu galā visu tautu pārvērš par bailīgu un strādīgu dzīvnieku baru, kura gans ir valdība.


Es vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka šādu verdzības veidu, klusu, izmērītu un mierīgu, kuru es tikko attēloju, var apvienot, lai gan to ir grūti iedomāties, ar dažiem ārējiem brīvības atribūtiem un ka tas varētu būt izveidota pat tautas varas ēnā..
Mūsu laikabiedrus pastāvīgi vajā divas pretrunīgas jūtas. Viņi jūt nepieciešamību tikt vadītiem un tajā pašā laikā vēlmi palikt brīviem. Nespējot pārvarēt nevienu no šiem pretrunīgajiem instinktiem, pilsoņi cenšas tos abus vienlaikus apmierināt. Viņi gribētu apvienot centralizāciju ar tautas varu, tas viņus kaut kā nomierinātu. Esot aizbildnībā, viņi mierina sevi ar to, ka paši ir izvēlējušies savus aizbildņus.



Britu politologs Lorenss Brits, izpētījis septiņu fašistu režīmu pieredzi - no Hitlera līdz Pinočetam - formulēja to kopīgās iezīmes:
14 fašisma pazīmes pēc Lorensa Brita:
1. Obsesīva patriotisma propaganda
2. Cilvēktiesību nicinoša noliegšana
3. Mītiņš pret noteiktiem kopējiem ienaidniekiem
4. Pārsvars aizsardzības tēriņos
5. Dzimuma diskriminācijas kūdīšana
6. Preses (mediju) kontroles pārņemšana
7. Apsēstība ar nacionālo drošību
8. Reliģijas un valsts saplūšana
9. Oligarhijas un partiju valsts aizsardzība
10. Darba ņēmēju arodbiedrību aizskaršana
11. Zinātņu, mākslas, cienīgas izglītības nevērība
12. Apsēstība ar kriminālvajāšanu par noziegumiem
13. Visu patērējošs nepotisms un korupcija
14. Apzināti viltotas vēlēšanas

Сара Вагенкнехт о Мартине Шульце и социальном неравенстве [Голос Германии]
https://golos-germanii.ru/article.php?id=574&fbclid=IwAR3USz9vULv5QX_AZhkox1axL-APMCYRuwv4XXFAeBEf0tmDSkAXmCEZnBE

Сара Вагенкнехт о Путине, НАТО, США   https://www.youtube.com/watch?v=OokrsOIfO18
Kasi r briviba  https://gramata.rantan.lv/blog/index.php?id=00000001C

Būt godīgam nav izdevīgi. Būt sirsnīgam ir biedējoši... Jebkura problēma Latvijas valsts attīstībā ir atkarīga no organizācijas un partijas valsts pārvaldībā un kārtīgu, godīgu, zinošu ierēdņu izvēles par 85% un to nosaka sistēma tikai 15 % - darbinieka rīcība. Profesors Demings savā grāmatā ir vēl kategoriskāks: viņš uzskata, ka 98% problēmu nosaka sistēma un tikai 2% ir atkarīgas no cilvēkiem. Nevar vēlēties pārmaiņas un turklāt turpināt balsot par tām partijām un tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši pie varas gadu desmitiem. Atbalsti pārmaiņas! Izdari pareizo izvēli!

VIEDOKLIS. Didzis Birznieks
P.S. Mēs katrs skaitām savas mantras jau divdesmit gadus. Valsts ,kurā mēs dzīvojam, attīstīsies tikai tad , kad mēs visu izrunāsim beidzot līdz galam un pagātni atstāsim pāgātnē. Ir izaugusi jauna paaudze,kurai bībeliskā stilā gribam uzkraut citu paaudžu grēkus. Nekad nepiesliešos impēriskam skatienam uz Latvijas nākotni. Ir jāsaprot - 20. Gadsimts bija ideoloģiju karš; fašisms, komunisms un kapitālisms cīnījās uz dzīvību un nāvi. Latvijas neatkarību lielvaras nospēlēja kārtīs. Nezinu cik lielā mērā ir mainījušās pasaules starpvalstu attiecības, bet latvieši savu valsti no pasaules izpirka ar asinīm. Jo pasaule atzina tikai spēku - ja es varu tevi nosist - taisnība ir manā pusē.
Vēlreiz par valsti . Kurdi - 50 miljoni . Kāds viņiem atnesīs valsti uz paplātes? Par valodu. Divvalodībai vienmēr teikšu nē, jo necieņa pret mūsu valodu jau tāpat izpaužas katru dienu. Bet tam, ka krievu bērniem ģeometrija , fizika pamatskolā jāmācas latviski arī nepiekrītu. Abos virzienos ir sarkanās līnijas. Ir jānāk jaunatnei politikā, jo pašreizējo politiķu izpratne par demokrātiju ir demokrātiskā centrālisma līmenī - 1% (politiskā elite) nosaka dzīvi 99%. valstpiederīgajiem !




Created with WebSite X5
Назад к содержимому