Kas patiesībā pieder brīvai un neatkarīgai latviešu tautai?

Sabiedriskās domas iesaistīšana: iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ar referendumu un sabiedrisko diskusiju palīdzību.

Nacionālo interešu aizsardzība: izstrādāt politiku, lai aizsargātu nacionālās intereses un novērstu pārmērīgu resursu koncentrāciju ārvalstu investoru vai vietējās elites rokās.

Šie pasākumi palīdzēs izveidot līdzsvarotāku un godīgāku ekonomisko sistēmu, kas darbosies visu Latvijas iedzīvotāju labā.

Varam nosaukt dažus nozīmīgus uzņēmumus, kas pieder ārvalstu investoriem un būtiski ietekmē Latvijas ekonomiku.

Nozīmīgākie uzņēmumi ar ārvalstu investoriem Latvijā:

airBaltic (daļēja ārvalstu īpašumtiesības):

Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic ir ievērojamas investīcijas no Vācijas firmas Lars Thuesen.

Lattelecom (Tet):

Daļēji pieder Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam Telia Company. Lattelecom (tagad Tet) ir vadošais telekomunikāciju un IT pakalpojumu sniedzējs Latvijā.

Swedbank:

Zviedrijas banku grupa, viena no lielākajām banku organizācijām Latvijā.

SEB banka:

Arī zviedru banka ar ievērojamu klātbūtni Latvijas tirgū.

SEB banka

SEB banka (Skandinaviska Enskilda Banken AB) ir Zviedrijas finanšu grupas SEB grupas meitas uzņēmums. Šī banka sniedz pilnu bankas pakalpojumu klāstu un ir viena no lielākajām Latvijā.

Citadele banka

Banka Citadele šobrīd pieder starptautisku investoru grupai, kuru vada Ripplewood Advisors LLC, kā arī ERAB (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka).

Luminor banka

Luminor banka tika izveidota, apvienojoties divu lielāko Skandināvijas banku Nordea un DNB Latvijas filiālēm. Šobrīd Luminor Bank ir neatkarīga finanšu organizācija, kas pieder starptautiskiem investīciju fondiem, tostarp Blackstone Group.

LMT (Latvijas Mobilais Telefons):

Tas, kas daļēji pieder skandināvu kompānijai Telia Company, ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā.

Circle K Latvija:

Kanādas uzņēmums, kas pārvalda degvielas uzpildes staciju un veikalu tīklu Latvijā.

Rimi Baltic:

Zviedru uzņēmumam ICA Gruppen Latvijā pieder lielveikalu tīkls Rimi.

Maxima Latvija:

Lietuvas uzņēmums, kas pārvalda vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā.

Orla:

Norvēģijas uzņēmums, kam pieder tādi zīmoli kā Laima, Selga un Staburadze, nozīmīgi Latvijas saldumu tirgus dalībnieki.

Stora Enso:

Somijas uzņēmums, kam pieder ievērojami aktīvi Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes nozarēs.

Vadītāju algas

Šādu lielu uzņēmumu vadītāju algas parasti ir konfidenciālas un netiek publiski izpaustas. Taču kopumā var teikt, ka tās parasti ir ievērojami augstākas par vidējo valstī noteikto algu un var ietvert dažādas prēmijas un pabalstus. Piemēram, augstākā līmeņa vadītāja vidējā alga lielā starptautiskā uzņēmumā Latvijā var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem tūkstošu eiro mēnesī atkarībā no uzņēmuma lieluma un tā finanšu rezultātiem.

Precīzākai un aktuālākai informācijai ieteicams iepazīties ar uzņēmumu finanšu pārskatiem, uzņēmumu publikācijām, algu datubāzēm, ja šādi dati ir publiski pieejami.

Tas, ka Latvijā nozīmīgi uzņēmumi pieder ārvalstu investoriem, skaidrojams ar vairākiem ekonomiskiem un vēsturiskiem faktoriem:

Ārvalstu īpašumtiesību iemesli:

Vēsturiskās un ekonomiskās pārvērtības:

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, saskārās ar nepieciešamību atjaunot un sagraut savu ekonomiku hegemonisku valstu un korumpētu ierēdņu ietekmē. Lai piesaistītu kapitālu, tehnoloģiju un vadības pieredzi, valstij tika aktīvi piesaistītas ārvalstu investīcijas. Tautas vairākuma viedoklis netika ņemts vērā un ignorēts.

Privatizācija:

Deviņdesmitajos gados daudzi valstij piederoši pelnoši un monopoluzņēmumi tika privatizēti, un ārvalstu investori piedalījās šajos procesos, pērkot akcijas bijušajos valsts uzņēmumos. Tautai nebija iespējas tos privatizēt, pērkot akcijas.

Pastāv viedoklis, ka šāda *privatizācija* ir Latvijas iedzīvotāju īpašumu pārdošana par zemām cenām.

Investīciju pievilcība:

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ar attīstītu infrastruktūru un izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu ir pievilcīga vieta investīcijām (Latvijas iedzīvotāju īpašumu pārdošanai par santīmiem). Tas novedis pie tā, ka daudzas starptautiskas kompānijas ir sākušas interesēties par Latvijas tirgu ekonomiskās peļņas un tautas apspiešanas...

Ekonomikas politika:

Vai Latvijas valdība, pārdodot tautai piederošās senču zemes, aktīvi piesaista ārvalstu investīcijas, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un radītu darbavietas?...

Kas pieder Latvijas tautai?

Valsts īpašums:

Tādi valsts uzņēmumi un aktīvi kā Latvenergo (elektrības uzņēmums), Latvijas Valsts meži (mežsaimniecība) un Latvijas dzelzceļš (dzelzceļš) pieder valstij un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotājiem.

Tiešie ieguvumi naudas izteiksmē

Valsts uzņēmumu dividendes:

Tādi valsts uzņēmumi kā Latvenergo un Latvijas Valsts meži ik gadu maksā dividendes valsts budžetā. Pēc tam šie līdzekļi tiek izmantoti dažādu valdības programmu finansēšanai.

Piemēram, ja kopējās dividendes ir 100 miljoni eiro gadā, tad 1,9 miljonu iedzīvotāju iedzīvotāju skaitā tas ir līdzvērtīgs aptuveni 52 eiro uz vienu cilvēku gadā neņemot vērā pārlieku augstās vadītāju algas. 30 neatkarības gados tas būtu aptuveni 1560 eiro uz vienu cilvēku, lai gan šie līdzekļi, protams, tiek sadalīti caur valdības programmām.

Latvenergo:

2020.gadā Latvenergo izmaksāja valstij dividendes aptuveni 127 miljonu eiro apmērā. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni 67 eiro katram Latvijas iedzīvotājam.

Latvijas Valsts Meži:

2019. gadā Latvijas valsts meži izmaksāja valstij dividendes aptuveni 88 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni 46 eiro uz vienu cilvēku.

Nekustamais īpašums un zeme:

Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes, privātmāju un nekustamo īpašumu pieder Latvijas pilsoņiem, kas tiek aplikti ar pārmērīgiem nodokļiem.

Mazie un vidējie uzņēmumi:

Ievērojams skaits mazo un vidējo uzņēmumu pieder Latvijas uzņēmējiem. Tas ietver kafejnīcas, restorānus, veikalus, pakalpojumu un ražošanas uzņēmumus. Pārmērīgi lielie nodokļi neļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt bagātiem kā ārzemniekiem un valdniekiem.

Nacionālā kultūra un resursi:

Latviešu tautai pieder savs kultūras mantojums, tradīcijas un valoda, kas ir nacionālās identitātes neatņemama sastāvdaļa, bet nekādi neietekmē cilvēku vajadzību sociālo apmierināšanu...

Ārvalstu investoru ietekme:

Ārvalstu ieguldījumiem var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas:

Pozitīvie aspekti:

Kapitāla pieplūde, darba vietu radīšana, jaunu tehnoloģiju un vadības prakses ieviešana.

Negatīvie aspekti:

Dažas valsts kontroles zaudēšana pār galvenajām ekonomikas nozarēm.

Iespējama peļņas pārcelšana uz ārzemēm, kas var samazināt vietējos ekonomiskos ieguvumus.

Latvija kā brīva un neatkarīga valsts ir atvērta ārvalstu investīcijām, taču godīgu ienākumu ziņā tā ir slēgta lielākajai daļai savu pilsoņu, kas ir daļa no globālās cilvēku pazemošanas un paverdzināšanas ekonomikas. Tas nav pretrunā ar valsts suverenitāti un neatkarību. Gluži pretēji, efektīva ārvalstu investīciju izmantošana var veicināt uztvertu ekonomikas attīstību. Vairāk nekā trīsdesmit gadi ir parādījuši šo attīstību lielākajai daļai cilvēku. Būtiski, lai valsts un sabiedrība balansētu starp ārvalstu investoru piesaisti un nacionālo interešu saglabāšanu, kas nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Situācija ar ārvalstu investīcijām un aktīvu pārdošanu Latvijā patiešām rada nopietnas diskusijas un bažas. Latvijas sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar ienākumu nevienlīdzību, nabadzību un valsts kontroles zaudēšanu pār galvenajām ekonomikas nozarēm.

Pašreizējās situācijas cēloņi un sekas

Pāreja uz tirgus ekonomiku:

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvija, tāpat kā daudzas citas Austrumeiropas valstis, no plānveida ekonomikas pārgāja uz tirgus ekonomiku. Šis process ietvēra valsts uzņēmumu privatizāciju un tirgus atvēršanu ārvalstu investīcijām. Viens no mērķiem bija piesaistīt kapitālu, tehnoloģiju un vadības pieredzi, kas nepieciešama ekonomikas modernizācijai.

Privatizācija un ārvalstu investīcijas:

Deviņdesmitajos gados daudzus valsts uzņēmumus privatizēja ārzemnieki zem hegemonisko valstu, korporāciju un Eiropas Savienības spiediena uz nacionālās bagātības pārdošanas fona - tautas zemes un ārvalstu investori ieguva ievērojamus īpašumus. Tas noveda pie dažu nozaru modernizācijas, taču izraisīja arī negatīvas sekas, piemēram, darba vietu zaudēšanu un nevienlīdzības un nabadzības palielināšanos.

Ekonomikas politika:

Atvērto durvju politika ārvalstu investoriem un zemes pārdošana ārvalstniekiem bija vērsta uz ekonomikas izaugsmes stimulēšanu. Tomēr tas arī noveda pie kontroles zaudēšanas pār svarīgiem ekonomiskajiem resursiem un palielināja sociālo spriedzi.

Ietekme uz iedzīvotājiem

Nabadzība un nevienlīdzība:

Neskatoties uz vispārējo ekonomisko izaugsmi, daudzi pilsoņi saskārās ar nabadzību un ekonomiskām grūtībām. Ienākumu un resursu pieejamības nevienlīdzība joprojām ir būtiska problēma.

Sociālā neaizsargātība:

Efektīvu sociālo programmu un politikas trūkums ir palielinājis sociālo nedrošību un nabadzības risku lielai daļai iedzīvotāju.

Valsts kontroles zaudēšana:

Zemes un stratēģisko uzņēmumu pārdošana ārzemniekiem rada bažas par suverenitātes un kontroles pār nacionālajiem resursiem zaudēšanu.

Iespējamie pasākumi situācijas uzlabošanai

Ārvalstu investīciju regulēšana:

Stingrāku noteikumu un nosacījumu ieviešana ārvalstu investoriem var palīdzēt aizsargāt nacionālās intereses un nodrošināt, ka ieguldījumi nes labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Vietējā biznesa atbalsts:

Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana vietējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem var veicināt darba vietu radīšanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi.

Sociālās programmas un aizsardzība:

Finansējuma palielināšana tādām sociālajām programmām kā izglītība, veselības aprūpe un sociālā aizsardzība palīdzēs samazināt nabadzību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Sabiedrības līdzdalība un pārredzamība:

Palielinot caurskatāmību un sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, var rasties lielāka izpratne un atbalsts ekonomiskajām reformām. Referendumu rīkošana un publiskas diskusijas par svarīgiem jautājumiem var palielināt iedzīvotāju iesaistīšanos.

Investīcijas izglītībā un kvalifikācijā:

Investīcijas izglītībā un darbaspēka attīstībā palīdzēs sagatavot cilvēkus mūsdienu ekonomikas prasībām un palielinās viņu izredzes uz veiksmīgu karjeru.

Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama efektīva vadība un politika, kas vērsta uz nacionālo interešu aizsardzību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pagātnes kļūdu atzīšana un darbs, lai tās labotu, var palīdzēt izveidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību. Ir arī svarīgi, lai valdība un iedzīvotāji sadarbotos, lai izstrādātu un īstenotu politiku, kas nesīs ilgtermiņa ieguvumus visiem sabiedrības sektoriem.

Baltas domas dzied.

Un uz baltiem lielceļiem

Balti cilvēki iet.

Un lai baltos cilvēkos

Baltas domas dzimst,

Un lai baltās darbdienās

Balti svētki ir....

Viss pāriet,- viss, -bet nezūd it nekas,

Un labie darbi atmaksājas visi

Tik vien ne Tev, bet ari citiem.

Šis dzējolis pauž vēlmi pēc pasaules, kurā valda tīras, laipnas un gaišas domas un darbības. Apskatīsim to no dažādiem skatu punktiem:

Psiholoģiskais skatījums:

No psiholoģiskā viedokļa dzejolis pauž tieksmi pēc iekšējās harmonijas un domu tīrības. "Baltās domas" simbolizē pozitīvus, labus un nevainojamus nodomus. Vēlme pēc šādām domām "dziedāt" liecina par vēlmi pēc iekšējās labklājības stāvokļa, kurā pozitīvas domas kļūst dabiskas un pastāvīgas. Jēdzienu "baltie cilvēki" uz "baltajiem lielceļiem" var interpretēt kā vēlmi ieskaut sevi ar cilvēkiem, kuru vērtības un uzvedība atbilst šiem ideāliem, kas veicina vispārēju harmonijas un tīrības psiholoģisko atmosfēru.

Filozofiskais skatījums:

Filozofiski dzejolis atspoguļo ideālu Platona idejai par "labu un labu". Baltā krāsa šajā kontekstā simbolizē absolūtu tīrību un patiesību. Vēlmi pēc pasaules, kurā dzīvo un darbojas “baltie cilvēki” ar “baltām domām”, var uzskatīt par utopisku sapni par pasauli, kurā valda morālā pilnība. Šo ideju atbalsta ideja, ka viss pāriet, bet nekas nepazūd: to var interpretēt kā apgalvojumu par labo darbu un domu pastāvību un mūžību.

Politiskais skatījums:

No politiskā viedokļa dzejoli var interpretēt kā aicinājumu uz sabiedrības sociālo un morālo attīrīšanu. Ideja par "baltajiem cilvēkiem" uz "baltajiem lielceļiem" var būt metafora sabiedrībai, kuras pamatā ir taisnīguma, morāles un godīguma principi. Politiski tas var būt saistīts ar sociālo reformu kustībām un cīņu pret korupciju un morālo pagrimumu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka mūsdienu kontekstā termina "baltie cilvēki" lietošana prasa piesardzību, lai izvairītos no nevēlamām asociācijām ar rasismu. Šajā gadījumā “baltais” ir jāsaprot tikai kā tīrības un laipnības simbols.

Ētiskais viedoklis:

Ētiski dzejolis uzsver tikumīgas uzvedības nozīmi. Ideja, ka "visi labie darbi atmaksājas ne tikai jums, bet arī citiem", uzsver savstarpējās saiknes un sociālās ietekmes ideju. Tas atspoguļo altruisma koncepciju un morālo atbildību pret citiem cilvēkiem. Labie darbi sniedz ne tikai personisku gandarījumu, bet arī veicina kopējo labumu.

Literārais skatījums:

No literārā viedokļa autors savu ideju paušanai izmanto simboliku un metaforas. "Baltā" atkārtošanās rada spēcīgu vizuālo tēlu par tīrību un harmoniju. Literārā iekārta, kurā viss pāriet, bet nekas nepazūd, dzejolim piešķir dziļumu un filozofisku dimensiju, saistot to ar mūžības un pastāvības idejām.

Reliģiskais skatījums:

No reliģiskā viedokļa dzejolis var izraisīt vēlmi pēc garīgās tīrības un svētuma. Baltā krāsa dažādās reliģiskās tradīcijās bieži tiek saistīta ar dievišķumu un svētumu. Vēlme pēc pasaules, kurā cilvēki un viņu domas ir tīras, var atspoguļot reliģiskos ideālus un tieksmi pēc garīgās apgaismības.

Līdz ar to dzejolis “Es novēlu, lai mūsu pasaulē...” ir interpretējams no dažādiem skatu punktiem, un katrs no tiem piešķir jēgai dziļumu un daudzpusību.