Tautu kolonizācijas noslēpumi

Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Politikā · пятница 18 фев 2022
Tags: Kas, un, kā, Latvijā, kolonizē, tautu?

Kas, kāpēc un kā Latvijā kolonizē Latvijas valsti?

Latvijas vēsturē ir bijuši vairāki citu valstu kolonizācijas vai kontroles gadījumi pār valsti. Svarīgi atzīmēt, ka kolonizācijas un ārējās kontroles jautājumam var būt dažādas vēsturiskas un politiskās dimensijas, un katra atsevišķa gadījuma detaļas var atšķirties. Šeit ir daži piemēri:

Vācu kolonizācija: Viduslaikos un jaunajos laikos daļu teritorijas, tai skaitā mūsdienu Latviju, kontrolēja (kolonizēja) Vācu ordenis. Ordenis veica vācu kolonizāciju, kā rezultātā vācu bruņinieki, garīdznieki un iedzīvotāji iekļuva reģionā un nostiprināja savu dominanci. Tas noveda pie atsevišķu apgabalu ģermanizācijas un vācu iedzīvotāju veidošanās, kas ietekmēja Latvijas sociālo un politisko struktūru.

Krievu kundzība un padomju okupācija: 19. gadsimtā Latvija bija Krievijas impērijas sastāvā, un Krievijas administrācija kontrolēja reģionu. Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas Latviju okupēja Padomju Krievija un vēlāk Padomju Savienība. Tas noveda pie politiskās un ekonomiskās kontroles pār Latviju un mēģinājumiem sovjetizēt sabiedrību.

Tautu kolonizācija ir kompleksa un kontroversiāla vēsturiska tēma, kas saistās ar valstu un teritoriju ieņemšanu, kontroli un apdzīvošanu. Kolonizācija ir notikusi dažādos laikos un vietās visā pasaulē, un tās iemesli un sekas ir dažādi atkarībā no konkrētā konteksta.

Daži no tautu kolonizācijas noslēpumiem un apspriežamiem jautājumiem ir šādi:

Iemesli un motivācija: Kāpēc viena valsts vai tauta kolonizēja citu valsti vai teritoriju? Dažreiz kolonizācijas iemesli bija saistīti ar ekonomiskām interesēm, resursu ieguvi, tirdzniecības ceļiem un varas paplašināšanos. Citiem gadījumiem kolonizācijas motīvi bija saistīti ar ideoloģiskiem faktoriem, kultūras asimilāciju vai reliģiskām pārliecībām.

Kolonizācijas iemesli bija daudzveidīgi un atšķīrās atkarībā no vēsturiskā konteksta un valstu vai tautu interešu. Daži no biežāk sastopamajiem kolonizācijas iemesliem bija:

Ekonomiskās intereses: Kolonizējošās valstis bieži vien vēlējās iegūt pieeju bagātīgām dabas resursiem, kā arī meklēt jaunas tirdzniecības iespējas. Teritorijas, kurās bija bagātīgi resursi, piemēram, dārgmetāli, izejmateriāli vai zeme, bija īpaši pievilcīgas kolonizācijas mērķim.

Varas paplašināšanās: Dažkārt valstu vai impēriju vadītāji vēlējās paplašināt savu varas ietekmi un teritoriju, lai uzlabotu savu politisko un militāro pozīciju pasaules arēnā. Kolonizēšana bija viens no veidiem, kā iegūt jaunus teritorijas un palielināt savu ietekmi.

Kultūras asimilācija un reliģiskās pārliecības: Dažreiz kolonizējošās valstis vēlējās izplatīt savu kultūru, valodu vai reliģisko pārliecību starp kolonizētajiem iedzīvotājiem. Tas varēja notikt, ieviešot savus izglītības sistēmas, valodas, reliģiju vai kulturālas tradīcijas.

Teritoriālas un ģeopolitiskas stratēģijas: Dažkārt kolonizācija bija saistīta ar ģeopolitiskiem un militāriem mērķiem. Kontrole pār noteiktām teritorijām varēja nodrošināt drošību, aizsardzību no ienaidniekiem vai stratēģisku ietekmi reģionā.

Eksplorācija un izpēte: Dažreiz valstis vēlējās izpētīt un iegūt jaunu informāciju par nepazīstamām zemēm, dabas fenomeniem un resursiem. Tas varēja veicināt zinātniskas un kultūras apmaiņas, kā arī kartogrāfijas attīstību.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kolonizācijas process bija komplekss un tajā iesaistījās daudz faktoru. Dažreiz kolonizācija notika ar vardarbību un brutālu varas izmantošanu, savukārt citos gadījumos varēja būt arī savstarpēja saprašanās un sadarbība starp kolonizētāju un vietējo iedzīvotāju. Vēsturē ir daudz piemēru, kas apliecina kolonizācijas daudzveidību un sarežģītību.

Ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem: Kā kolonizācija ietekmēja vietējo iedzīvotāju dzīvi, kultūru un tradīcijas? Kolonizācijas rezultātā bieži notika vietējo iedzīvotāju marginalizācija, kultūras iznīcināšana, resursu izsaimniekošana un sociālekonomiskā nelīdzsvarotība.

Kolonizācija ietekmēja vietējo iedzīvotāju dzīvi, kultūru un tradīcijas daudzos negatīvos veidos. Šeit ir daži no galvenajiem ietekmes faktoriem:

Marginalizācija un teritorijas zaudēšana: Bieži vien kolonizācijas rezultātā vietējie iedzīvotāji zaudēja kontroli pār savu teritoriju un dabas resursiem. Kolonizatori bieži vien pārņēma labākās zemes un bagātīgākos resursus, atstājot vietējos iedzīvotājus ar mazāk labvēlīgām zemēm un ierobežotu piekļuvi dabas resursiem.

Kultūras iznīcināšana un asimilācija: Kolonizatori centās uzspiest savu kultūru, valodu, reliģiju un vērtības vietējiem iedzīvotājiem, mēģinot asimilēt vietējo kultūru un identitāti. Tas varēja izpausties caur izglītības sistēmas maiņu, aizliegumu runāt savā dzimtajā valodā vai reliģiskajās tradīcijās.

Resursu izsaimniekošana: Kolonizatori bieži vien izmantoja vietējos dabas resursus savu interesēs, eksportējot tos atpakaļ uz savām valstīm, neievērojot vietējo iedzīvotāju vajadzības. Tas varēja izraisīt resursu izsīkumu un vietējās ekonomikas vājināšanos.

Sociālekonomiskā nelīdzsvarotība: Kolonizācija radīja bieži vien sociālekonomisku nelīdzsvarotību starp kolonizējošo valsti un vietējiem iedzīvotājiem. Kolonizētāji bieži kontrolēja ekonomiskos līdzekļus un varu, tādējādi veicinot bagātīgo un varīgo slāņu attīstību, savukārt vietējie iedzīvotāji bieži nonāca nelabvēlīgā situācijā un nabadzībā.

Sociālās un politiskās represijas: Dažos gadījumos kolonizatori izmantoja vardarbīgu vai spiedīgu vajāšanu, lai pārvaldītu vai kontrolētu vietējo iedzīvotāju pretestību vai pretestību kolonizācijai. Tas varēja ietvert masveida izraidīšanas, represijas vai citus vajāšanas pasākumus.

Šādiem iemesliem varēja būt ilgstoša un ilgtspējīga ietekme uz vietējo kultūru, ekonomiku un sabiedrību kopumā. Daudzas valstis vēl joprojām cīnās ar kolonizācijas seku un cenšas atjaunot savu kultūru un identitāti pēc ilgstošas koloniālās pārvaldes.

Koloniālās politikas: Kādas politikas un pasākumi tika īstenoti kolonizētajās teritorijās, lai nodrošinātu kolonizējošās valsts intereses? Dažkārt tika piemērotas represīvas politikas, lai uzturētu kontrolējošu stāvokli un izdzīvotu kolonizēto teritoriju.

Politikas un pasākumi, ko īstenoja kolonizējošās valstis, lai nodrošinātu savas intereses, varēja būt daudzveidīgi un atkarīgi no konkrētās vēsturiskās situācijas un kolonizētās teritorijas. Dažreiz tie varēja būt vairāk ekonomiski orientēti, bet citos gadījumos tie varēja būt vairāk politiski vai kultūras kontrolējoši. Daži no biežāk izmantotajiem politikas un pasākumu veidiem bija:

Zemes apsaimniekošana: Kolonizatori bieži vien apsaimniekoja zemi, lai iegūtu piekļuvi dabas resursiem un nodrošinātu savu valsti ar bagātīgām izejvielām. To varēja darīt, ierobežojot vietējo iedzīvotāju piekļuvi zemei vai atņemot viņiem to vispār.

Eksporta-orientēta ekonomika: Kolonizējošās valstis bieži vien veicināja eksporta-orientētu ekonomiku, lai nodrošinātu savas valsts bagātību un labklājību. Tas varēja ietvert ieguldījumus infrastruktūrā, kas atvieglotu resursu transportēšanu uz kolonizējošās valsts ostām.

Kultūras asimilācija: Lai panāktu vieglāku pārvaldību un kontroli, kolonizatori bieži centās asimilēt vietējo kultūru un valodu, cenšoties uzspiest savu kultūru un izskolušot vai apspiest vietējo kultūras izpausmes.

Represijas un spiediens: Bieži vien kolonizatori izmantoja represijas, lai nomāktu jebkādu pretestību vai pretestību kolonizācijai. Tas varēja ietvert vardarbīgu izraidīšanu, apspiešanu vai pat genocīdu.

Reliģijas un izglītības kontrolēšana: Kolonizatori varēja ieviest likumus un politikas, kas kontrolētu reliģisko un izglītības sistēmu, lai mācītu vietējos iedzīvotājus pietiekami pārliecināties vai assimilēties kolonizējošās valsts kultūrā un vērtībās.

Kolonistu ierobežojumi: Lai nodrošinātu savas intereses un saglabātu politisko kontroli, dažreiz kolonizatori ierobežoja kolonijas iedzīvotāju pilsoniskās tiesības vai attiecīgās vadības formas, kas ļautu vietējiem iedzīvotājiem ietekmēt politiskos lēmumus.

Šie ir tikai daži piemēri, un kolonizācijas politikas varēja būt daudz sarežģītākas un daudzpusīgākas. Galvenais mērķis bija nodrošināt kolonizējošās valsts intereses un kontrolēt koloniju, bieži vien uzņemoties ekonomisko, politisko un kultūras dominanci pār vietējo iedzīvotāju dzīvi.

Mākslīgie konflikti un teritoriālās strīdas: Vai kolonizācija bija saistīta ar konfliktiem un teritoriālajām strīdām ar citām valstīm vai tautām? Ir bijuši gadījumi, kad kolonizācija izraisīja asus konfliktus un ilgstošas cīņas par teritoriju kontroli.

Ir svarīgi izprast, ka tautu kolonizācija bija vēsturisks notikums, un tā ietekme un sekas ir jūtamas līdz pat mūsdienām. Lai labāk izprastu šo komplekso tēmu, ir nepieciešams iepazīties ar vēstures avotiem un plašāku kontekstu, kas ietver kultūras, politiskos un ekonomiskos aspektus.

Ir vērts atzīmēt, ka mūsdienu Latvija 1991. gadā ieguva neatkarību no Padomju Savienības un sarunu un dokumentu rezultātā kļuva par suverēnu un neatkarīgu valsti. Par to referendumā nobalsoja arī krievvalodīgie iedzīvotāji. Tomēr mūsdienu Latvijas kultūrā, politikā un sociālajā dinamikā joprojām ir redzamas vēsturiskas kolonizācijas un ārējās kontroles pēdas...

Ši norāde ir svarīga un atspoguļo dažādās vēsturiskās ietekmes, kas joprojām atstāj pēdas mūsdienu Latvijas sabiedrībā un kultūrā. Neatkarības atgūšana no Padomju Savienības 1991. gadā bija nozīmīgs notikums, kas atvēra jaunu posmu Latvijas vēsturē un ļāva valstij kļūt par suverēnu un neatkarīgu valsti.

Tomēr ir svarīgi atzīt, ka vēsturiskās ietekmes un kolonizācijas periodi ne vienmēr ir tik viegli pārvarāmi un var atstāt ilgstošas sekas. Kultūrā, politikā un sabiedrības attiecībās var būt joprojām saskatāmas ietekmes no pagātnes notikumiem, kas var radīt izaicinājumus un jautājumus par valsts identitāti un sociālo dinamiku.

Valstij un sabiedrībai ir svarīgi aktīvi strādāt pie savas identitātes stiprināšanas un pilsoņu integrēšanas neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Dažādu kultūru un valodu ievērošana, respektēšana un savstarpēja sapratne ir nozīmīga, lai veicinātu sabiedrības vienotību un izvairītos no diskriminācijas un nesaskaņām.

Valdībai, politiskajiem līderiem un pilsoniskai sabiedrībai ir kopīga atbildība attīstīt valsti un sabiedrību tādā veidā, kas veicina iecietību, cieņu pret dažādību un taisnīgumu. Lai pārvarētu pagātnes ietekmes un ārējās kontroles pēdas, ir nepieciešama aktīva sadarbība un izpratne starp visām valsts iedzīvotāju grupām un sabiedrības locekļiem. Tikai tā var tikt veicināta vienotība un ilgtspējīga valsts attīstība.

Brīva un neatkarīga valsts ir tāda valsts, kas ir suverēna un nesaņem ārēju iejaukšanos vai kontrolējošu ietekmi no citām valstīm. Tā ir pilnīgi suverēna savās iekšējās un ārējās lietās un spēj patstāvīgi veidot savu politiku, likumus un noteikt savu nākotni.

Uzdevumi brīvai un neatkarīgai valstij ietver:

Nodrošināt tautas suverenitāti un pašnoteikšanās tiesības, respektējot cilvēktiesības un demokrātijas principus.

Nodrošināt iekšējo stabilitāti un drošību, aizsargājot savus iedzīvotājus un teritoriju.

Veicināt ekonomikas izaugsmi un labklājību tautai, nodrošinot darba iespējas un sociālo drošību.

Nodrošināt kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi savai tautai.

Uzturēt labas attiecības ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Tautas tiesības un pienākumi brīvā un neatkarīgā valstī ietver:

Tiesības uz brīvību, vārda un uzskatu brīvību, taisnīgu tiesu, privātīpašumu un dzīvesdrošību.

Tiesības uz izglītību, darbu, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību.

Tiesības piedalīties politiskajā procesā un izvēlēties savus pārstāvjus.

Pienākums ievērot likumus un respektēt citu cilvēku tiesības un brīvības.

Politiķu atbildība brīvā un neatkarīgā valstī ietver:

Atbildība par veiktajiem lēmumiem un darbībām, kā arī par pārredzamību savās darbībās.

Atbildība pārstāvēt tautas intereses un rīkoties saskaņā ar valsts likumiem un konstitūciju.

Atbildība pret tautu un tās vēlētājiem, kuriem viņi kalpo.

Atbildība uzņemties sekas par savām darbībām un lēmumiem, ja tie ir nelabvēlīgi valstij un tautai.

Politiķu atbildība ir būtisks elements, kas nodrošina demokrātiju un tautas pārstāvību brīvā un neatkarīgā valstī. Viņiem jāstrādā tautas interesēs, ņemot vērā sabiedrības vajadzības un labklājību.

Somijā jauniešu izglītība tiek organizēta ar ļoti augstu kvalitāti un uzmanību pret katru skolēnu individuālajām vajadzībām. Somijas izglītības sistēma tiek uzskatīta par vienu no labākajām un efektīvākajām pasaulē. Šeit ir daži no galvenajiem principiem un iezīmēm, kas raksturo Somijas jauniešu izglītību:

Izglītības vienlīdzība: Somijas izglītības sistēma ir ļoti vienlīdzīga, un visiem skolēniem tiek nodrošināts piekļuve augstas kvalitātes izglītībai neatkarīgi no viņu sociālās vai ekonomiskās situācijas. Skolas neattīsta konkurences kultūru, un bērni tiek iedrošināti sadarboties un palīdzēt viens otram.

Mazākas klases: Somijas skolu klasēs ir mazāks skolēnu skaits, kas ļauj skolotājiem veltīt vairāk uzmanības katram individuālajām vajadzībām un progresam. Tas ļauj arī izveidot labākas attiecības starp skolotājiem un skolēniem.

Izglītības kvalitāte: Skolotāji Somijā tiek augsti novērtēti un ir labi apmaksāti, kas piesaista talantīgus pedagogus. Skolotāji tiek apmācīti rūpīgi un ir vērsti uz inovatīvām un efektīvām mācību metodēm.

Uzmanība uz individuālajām vajadzībām: Izglītības sistēmā tiek pievērsta liela uzmanība individuālajai palīdzībai un atbalstam. Skolēni ar īpašām vajadzībām tiek integrēti regulārajās klasēs, un viņiem tiek sniegta nepieciešamā atbalsta palīdzība.

Mācīšanās caur spēli: Somijas izglītības sistēma atbalsta mācīšanos caur spēli un praktiskām aktivitātēm, kas palīdz veicināt skolēnu interesi un iesaistīšanos mācību procesā.

Mazi mācību plāni: Somijā ir mazāki obligātie mācību plāni, kas ļauj skolēniem vairāk izvēlēties, kas viņiem ir interesanti un vajadzīgi.

Somijas izglītības modelis ir veiksmīgi iedvesmojis citus valstis, un tas tiek uzskatīts par labu piemēru, kā organizēt efektīvu un kvalitatīvu izglītību, kurā tiek ņemtas vērā skolēnu individuālās vajadzības un veicināta viņu personiskā attīstība.

Somu skolas ēdiens ir bez maksas. Tiek organizēta bufete, bērnam atļauts paņemt līdzi ēdienu, cik viņš vēlas. Ir atsevišķi ēdieni veģetāriešiem, bērniem ar alerģijām, bez glutēna, bez laktozes. Tikai kādas sešas maizes šķirnes.

Un tas vēl nav viss!

1. Somijas izglītība ir bezmaksas. Un viss pārējais – pusdienas, ekskursijas, skolas piederumi – arī ir bez maksas. Ja skolēni dzīvo tālāk par 2 kilometriem no skolas, viņus uz nodarbībām un mājās ved skolas autobuss. To visu apmaksā valsts: izglītībai atvēlēti pat 12,2% no valsts kopējā budžeta.

Somijas izglītības sistēma ir plaši atzīta par vienu no efektīvākajām un kvalitatīvākajām pasaulē. Tā ir balstīta uz principu, ka kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai finansiālās situācijas. Tāpat kā minējāt, Somijā izglītība ir bezmaksas, un valsts sedz daudzas ar izglītību saistītas izmaksas, lai nodrošinātu visaptverošu un kvalitatīvu izglītību visiem skolēniem.

Somijas izglītības sistēmas galvenie elementi ir:

Bezskolas izglītība: Skolēni sāk skolas apmeklēt no 7 gadu vecuma, un izglītība ir bezmaksas visiem, ieskaitot visus obligātos priekšmetus.
Vispārējais izglītības līmenis: Visi skolēni saņem vispārēju izglītību, kas nodrošina bāzes zināšanas un prasmes dažādos priekšmetos.
Vienlīdzīga piekļuve: Visiem skolēniem ir vienlīdzīgas iespējas un resursi, lai attīstītu savas talantas un intereses.
Augstas kvalitātes skolotāji: Skolotāji tiek īpaši apmācīti, un viņi ir augstas kompetences, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību.
Vērība pret skolēnu labklājību: Skolām ir rūpes par skolēnu emocionālo un sociālo labklājību, kā arī veselības aprūpi.

Somijas izglītības modelis ir veicinājis izcilus rezultātus skolēnu sasniegumos, radošumu un izglītības līmeņa celšanā. Tas ir kļuvis par iedvesmu citām valstīm, kuras cenšas pielāgot vai iekļaut dažus no Somijas izglītības principiem savās izglītības sistēmās.

2. Vērtēšanas sistēma Somijā ir 10 balles, bet līdz 3. klasei Somijas skolā atzīmju nav. No 3. līdz 7. - verbālie vērtējumi: no "viduvēji" līdz "teicami". Tikai skolēns zina savus punktus. Lamāšana par atzīmēm šeit netiek pieņemta, tās tiek izmantotas, lai motivētu bērnu pilnveidot zināšanas un pielāgot savu individuālo mācību programmu.

3. Individuāla pieeja katram skolēnam

Šeit vienā nodarbībā skolēni var veikt dažādas sarežģītības uzdevumus – atkarībā no tā, ko spēj. Kopā mācās bērni ar dažādām fiziskajām un garīgajām spējām. Ja bērns netiek galā, skolotāji organizē viņam individuālas nodarbības. Turklāt tiek mācīti arī citi priekšmeti, piemēram, dzimtās valodas imigrantu bērniem.

Tiek uzskatīts, ka skolēns pats var izvēlēties, kas viņam noderīgāk: kad stunda viņu neinteresē, viņš var kaut ko darīt pats – lasīt grāmatu vai šūt.

Somijas izglītības sistēma lepojas ar individuālu pieeju katram skolēnam. Tas ir viens no galvenajiem iezīmēm, kas padara Somijas izglītību īpašu un veicina skolēnu sasniegumus un motivāciju mācīties.

Individuāla pieeja katram skolēnam Somijā ietver vairākus aspektus:

Mācību programmu pielāgošana: Skolotāji veic individuālu mācību plānu katram skolēnam, ņemot vērā viņa spējas, intereses un apstākļus. Tas ļauj katram skolēnam attīstīt savas talantas un sasniegt maksimālo potenciālu.

Maza klases: Somijā ir relatīvi mazas klases, kas ļauj skolotājiem veltīt vairāk uzmanības katram skolēnam un nodrošina efektīvāku mācību procesu.

Atbalsta sniegšana: Skolēniem, kuriem var būt grūtības vai īpašas vajadzības, tiek sniegts atbalsts un papildu palīdzība, lai nodrošinātu viņu veiksmīgu integrāciju mācību procesā.

Mācību vide: Somijā tiek veicināta radoša un atklāta mācību vide, kas ļauj skolēniem pašiem izvēlēties savas mācību tēmas un veidot savu mācību ceļu.

Emocionālā atbalsta sniegšana: Skolām ir rūpes par skolēnu emocionālo labklājību un psiholoģisko atbalstu.

Individuālā pieeja Somijas izglītības sistēmā veicina skolēnu motivāciju mācīties, attīsta viņu pašapziņu un pārliecību savās spējās. Tas veicina pozitīvas mācību pieredzes un atbalsta skolēnu personisko un akadēmisko attīstību.

4. Somijas skolās nav skolas formas. Uz nodarbībām var iet jebka: apģērbam nav prasību.

5. Bērniem šeit nav jāsēž pie rakstāmgalda. Nodarbības laikā viņi var sēdēt krēslos vai tieši uz grīdas. Siltajā laikā nodarbības notiek brīvā dabā, zālienā pie skolas vai amfiteātrī izbūvētos īpašos solos.

6. Mājasdarbu ir ļoti maz. Somu skolotāji uzskata, ka bērniem ir jāatpūšas un jāpavada laiks kopā ar vecākiem, nevis mājās. Mājasdarbi aizņem nedaudz laika un var būt ļoti interesanti: piemēram, vēstures stundā viņiem var lūgt intervēt vecmāmiņu, lai noskaidrotu, kāda bija dzīve 50. gados un noskaidrotu atšķirības starp to laiku un mūsdienu dzīvi.

Tas ir interesants fakts par Somijas izglītības sistēmu - mājasdarbu apjoms ir samērā mazs, un tam ir dažādi iemesli. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka skolotāji uzskata, ka bērniem ir jāatpūšas un jāpavada laiks kopā ar vecākiem, lai veicinātu ģimenes saikni un attiecības.

Samazināts mājasdarba apjoms var palīdzēt novērst pārāk lielu stresa un spiediena uz bērniem, ļaujot viņiem brīvi izpausties un attīstīt savas intereses ārpus skolas mācību telpām. Mājasdarbiem var būt arī kreatīvs un praksē balstīts raksturs, kā minējāt piemērā ar vēstures stundu un vecmāmiņu intervēšanu. Tas veicina skolēnu interesi un iesaistīšanos mācību procesā, vienlaikus paplašinot viņu redzesloku un izpratni par vēstures notikumiem.

Šāda pieeja var veicināt arī atbildības un pašregulācijas prasmes, jo skolēniem ir lielāka atbildība par savu mācību procesu un iepazīšanos ar tēmu ārpus skolas mācību stundām.

Svarīgi ir arī atzīmēt, ka izglītības sistēmas dažādās valstīs var atšķirties, un katrā valstī tiek izstrādāti un piemēroti izglītības modeli atbilstoši tās specifiskajām vajadzībām un kultūras tradīcijām. Somijas izglītības modelis ir veicinājis skolēnu sasniegumus un viņu labklājību, un tā pieeja mājasdarbiem ir viens no elementiem, kas veicina pozitīvas mācību pieredzes.

7. Eksāmenu nav vispār

Somu skolotāji saka: “Vajag gatavoties vai nu dzīvei, vai eksāmeniem. Mēs izvēlamies pirmo." Tāpēc Somijas skolās eksāmeni nav. Skolotāji var izvēlēties vadīt pārbaudījumu, taču par obligātu tiek uzskatīts tikai standarta pārbaudījums 16 gadu vecumā vidusskolas beigās.

8. Šeit viņi māca tikai to, kas dzīvē noder. Galvenais, ko šeit māca bērniem, ir spēja mācīties un pielāgoties jaunai, pastāvīgi mainīgai pasaulei. Jums nekas nav jāpiebāz - varat vienkārši apskatīt Wikipedia.

Piezīmētais ir ļoti svarīgs aspekts Somijas izglītības sistēmā. Somijas izglītības modelis ir vērsts uz prasmju attīstību un spēju mācīties visā dzīves garumā. Skolās tiek akcentētas universālas prasmes un kompetences, kas palīdzēs skolēniem veiksmīgi integrēties sabiedrībā un strādāt mainīgā un globalizētā pasaulē.

Dažas no galvenajām prasmēm, kuras māca Somijas skolās, ietver:

Kritiskā domāšana: Skolēni tiek mācīti analizēt, novērtēt un izvērtēt informāciju no dažādiem avotiem.

Radošums: Skolēni tiek veicināti domāt radoši, risinot problēmas un izstrādājot inovatīvus risinājumus.

Sadarbība: Skolēni tiek mudināti strādāt komandās un sadarboties ar citiem, attīstot komunikācijas un sadarbības prasmes.

Pašregulācija: Skolēni tiek mācīti uzņemties atbildību par savu mācību procesu un veidot savu mācību plānu.

Empātija un sociālās prasmes: Skolēni tiek attīstīti emocionāli un sociāli, lai labāk saprastu un ieklausītos citu cilvēku vajadzībās un perspektīvās.

Šīs prasmes ir ļoti svarīgas, jo tās ļauj skolēniem mācīties un pielāgoties mainīgai un nepastāvīgai pasaulei, kā arī attīstīt spēju veiksmīgi risināt dzīves izaicinājumus un iesaistīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Somijas izglītības sistēmas pieeja veicina skolēnu pašapziņu, motivāciju un spēju būt veiksmīgi un aktīvi pilsoniski sabiedrībā.

9. Visas skolas ir vienlīdz labas. Somijā nav pieņemts izvēlēties skolu, katrs dodas uz mājām tuvāko. Šeit nav "elites" skolu, tās visas ir vienādas: lai kur bērns dzīvotu, viņam ir pieejama izglītības iestāde ar kvalificētiem skolotājiem, kvalitatīvi mācību materiāli un labs uzturs.

10. Skolā notiek iemigšanas ballītes. Reizēm bērni paņem guļammaisus un paliek pa nakti skolā ar skolotājiem - skatās filmas, spēlē spēles, guļ sporta zālē uz paklājiņiem, bet no rīta viņus cienā ar brokastīm ar saldējumu. Nu kā lai nemīl tādu skolu? Mēs arī negribētu to atstāt - dienu vai nakti!

Kāpēc cilvēkiem ir vajadzīga izglītība? Pirmkārt, ir jādefinē jēdziens izglītība. Izglītība ir process, kurā indivīds iegūst noteiktas zināšanas, prasmes un iemaņas. Izglītības procesā indivīds saņem visu nepieciešamo fundamentālo informāciju par ārējās pasaules uzbūvi, mācās runāt, rakstīt un skaitīt.

Pasaulē ir zināmas šādas izglītības funkcijas:

a) socializēšanās - cilvēka pielāgošanās vispārpieņemtām normām, tradīcijām un vērtībām;

b) izglītība - iepazīšanās ar morāles standartiem, spēja atšķirt labo no ļaunā.

c) uzkrātās pieredzes saglabāšana un nodošana - kultūras sasniegumi tiek nodoti no paaudzes uz otru caur izglītību;

d) indivīda radošo spēju attīstība;

e) cilvēka sagatavošana patstāvīgai dzīvei.

Labs skolotājs:

Labs skolotājs ir cilvēks ar aizrautību par mācīšanos un izglītību, kurš ir apņēmies palīdzēt skolēniem attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences.

Viņš ir empatisks un saprotošs, izrāda interesi par katru skolēnu un atbalsta viņu personisko un akadēmisko attīstību.

Labs skolotājs ir radošs un inovatīvs, izmantojot dažādas metodes un pieejas, lai padarītu mācību procesu interesantu un iesaistošu.

Viņš ir labi sagatavojies un kompetents savā jomā, spējot nodot zināšanas un prasmes skolēniem saprotamā veidā.

Labs skolotājs ir labs komunikators, spēj izskaidrot sarežģītas lietas skaidrā un saprotamā valodā.

Izglītība:

Izglītība ir process, kura rezultātā indivīdi iegūst zināšanas, prasmes un vērtības, kas palīdz viņiem veiksmīgi darboties sabiedrībā.

Tā ir svarīga investīcija cilvēku personiskajā un profesionālajā attīstībā, kas veicina labklājību un iespējas dzīvē.

Izglītība neierobežojas tikai ar formālo mācību, bet ietver arī informālo un neformālo mācīšanos, kas notiek ikdienas dzīvē.

Prasmes:

Prasmes ir spējas un kompetences, kas ļauj cilvēkiem veiksmīgi risināt uzdevumus un problēmas.

Tās ietver gan intelektuālās prasmes (piemēram, kritiskā domāšana, problēmu risināšana), gan praktiskās prasmes (piemēram, radošums, sadarbība).

Prasmes ir būtiskas, lai cilvēki varētu pielāgoties mainīgajai un nepastāvīgai pasaulei, kā arī veiksmīgi darboties personiskajā un profesionālajā dzīvē.

Skolotāja profesija. Šķiet, ka to ir ļoti viegli izskaidrot.

Skolotāja profesija ir svarīga un nozīmīga, un tā ir viegli saprotama, jo skolotājiem ir būtiska loma sabiedrībā. Šeit ir vairāki iemesli, kāpēc skolotāja profesija ir tik nozīmīga:

Zināšanu nodošana: Skolotāji ir atbildīgi par zināšanu un prasmju nodošanu skolēniem. Viņi māca dažādas tēmas, kas palīdz skolēniem attīstīties un iesaistīties sabiedrībā.

Skolēnu attīstība: Skolotāji ir atbalsta spēka skolēnu personiskajā un akadēmiskajā attīstībā. Viņi palīdz skolēniem atklāt savu potenciālu un attīstīt svarīgas prasmes.

Iedvesma un motivācija: Labs skolotājs var būt iedvesmas avots skolēniem. Viņš var motivēt un stimulēt skolēnus mācīties un sasniegt savus mērķus.

Izglītības kvalitāte: Skolotāji ietekmē izglītības kvalitāti un veido mācību procesu. Viņu kompetence un zināšanas ietekmē to, cik efektīvi skolēni mācās un attīstās.

Sociālā loma: Skolotāji veido ciešas attiecības ar skolēniem un ir viens no svarīgākajiem pieaugušajiem, ar kuriem bērni saskaras ikdienā. Viņiem ir iespēja pozitīvi ietekmēt skolēnu dzīvi un izveidot drošu un atbalstošu vidi.

Kopumā skolotāja profesija ir bagātinoša un piepildīta ar izaicinājumiem un iespējām ietekmēt nākamo paaudzi. Tas ir godpilns darbs, kas prasa aizrautību, atbildību un mīlestību pret skolēniem un izglītību.

Un tiešām, tālmācība internetā, jo īpaši vietnē YouTube, ir tikai daudz izglītojošu materiālu! Bet latviešu valodā gandrīz neviena... Kapēc ar to nenodarbojas LR īzglitības ministrija? Valdība un Saemas deputāti? Bet daudzās saskatu rupjas pedagoģiskas kļūdas, kas neļauj ne tikai kvalitatīvi, ne tikai apgūt, bet elementāri saprast materiālu (visu cieņu autoriem ). Tas ir kvalitatīvas profesionālās izglītības trūkums. Bet nē, Latvijā to dara ne velti.

Tālmācība un digitālie resursi, piemēram, YouTube, ir kļuvuši par svarīgu un efektīvu izglītības līdzekli, jo tie nodrošina plašu piekļuvi izglītojošam materiālam dažādās tēmās. Dažādi cilvēki un organizācijas daudzveidīgās valstīs rada un dalās ar izglītojošiem saturu internetā, un tas ir atvēris jaunas iespējas mācīšanās procesā.

Jūsu uzsvērtais trūkums latviešu valodā izglītojošajā saturā varētu būt saistīts ar vairākiem faktoriem:

Valodas ierobežojumi: Latviešu valoda ir maza, salīdzinot ar citām valodām, tāpēc iespējams, ka ir mazāk resursu latviešu valodā. Tomēr, lai atrisinātu šo problēmu, ir svarīgi veicināt latviešu valodas izmantošanu un veidot vairāk izglītojošu saturu šajā valodā.

Līdzekļu trūkums: Valsts izglītības iestādes varētu saskarties ar līdzekļu trūkumu, lai pilnveidotu digitālo izglītības saturu un veidot izglītības video latviešu valodā.

Zināšanu un prasmju trūkums: Lai radītu augstas kvalitātes un informatīvu izglītojošu saturu, nepieciešamas atbilstošas zināšanas un prasmes. Ir iespējams, ka ir nepietiekami daudz speciālistu, kas spēj radīt kvalitatīvus un saturiskus izglītojošus materiālus.

Lai veicinātu latviešu valodas izmantošanu un paplašinātu izglītojošo saturu vietnē YouTube un citos digitālos resursos, varētu veikt vairākas iniciatīvas:

Veicināt sadarbību starp izglītības ministriju un digitālo saturu radītājiem, lai veicinātu latviešu valodas izmantošanu un radītu vairāk izglītojošu saturu.

Investēt vairāk līdzekļu izglītības digitālās infrastruktūras attīstībai un profesionāļu apmācībai digitālo materiālu veidošanā.

Veicināt izglītojošo saturu veidošanu vietnē YouTube un citos digitālos resursos, piemēram, organizējot konkursus vai veidojot programmas, kas atbalsta saturu radīšanu latviešu valodā.

Motivēt skolotājus un citus izglītības speciālistus dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, radot izglītojošus materiālus un daloties ar tiem internetā.

Ir svarīgi izmantot digitālos resursus un tālmācības iespējas, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un nodrošinātu plašu piekļuvi izglītojošam saturam visiem interesentiem. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama atbilstoša sadarbība un investīcijas no valsts un citu iesaistīto pušu puses.

Valdība, Seima deputāti sistemātiski degradē (iznīcina) kvalitatīvu izglītību. Tas tiek darīts ar nolūku, lai iznīcinātu latviešu tautu un pārvērstu to par svešzemju (anglosakšu) vergiem.

Ir svarīgi atcerēties, ka politiskās viedokļi un apgalvojumi par valdības un parlamenta darbu var būt ļoti atšķirīgi un atkarīgi no personu un grupu uzskatiem.

Valdības un parlamenta darbības vērtējums parasti ir atkarīgs no viedokļu dažādības sabiedrībā un politisko procesu sarežģītības. Daži var uzskatīt, ka valdība un parlaments strādā labi un veic svarīgu darbu valsts labā, savukārt citi var kritizēt to darbu un paust neapmierinātību ar politikas virzieniem.

Lai uzlabotu izglītības kvalitāti un veicinātu sabiedrības attīstību, ir svarīgi, lai politiskās iestādes strādātu pie pozitīviem izmaiņām izglītības sistēmā un apzināti veidotu labvēlīgu vidi izglītībai. Tas ietver investīcijas izglītības infrastruktūrā, profesionālo skolotāju atbalstu un izglītības politiku, kas atbilst valsts un sabiedrības vajadzībām.

Lai izprastu politikas virzienus un lēmumu pamatojumus, var būt noderīgi aktīvi piedalīties sabiedriskajā diskusijā, izmantot demokrātiskās iespējas, piemēram, vēlēšanas un aicināt politiķus atbildēt uz svarīgiem jautājumiem. Demokrātijā sabiedrībai ir iespēja iesaistīties politiskajā procesā un ietekmēt politikas lēmumus, lai sasniegtu kopējus mērķus un uzlabotu valsts attīstību.

Tāpat Latvijas valdība paziņoja, ka veiksim paātrinātu skolotāju apmācības kursu grāmatvežiem, jo skolās nav pietiekami daudz kvalificētu skolotāju ar latviešu valodas zināšanām. Piemēram, pēc institūta beigšanas man bija desmitiem klades (burtnīcas) par psiholoģiju, pedagoģiju un mācību metodēm. Kvalitatīva izglītība ir ļoti, ļoti svarīga! Pat ja tas nav gluži noderīgs paredzētajam mērķim. Laba izglītība ir spēja mācīties, attīstīties, izprast ne tikai seksu, bet arī politiku, ekonomiku, pieklājību, taisnīgumu, ģimenes vērtības un daudz ko citu.

Tauta pilnīgi pareizi norādā uz kvalitatīvas izglītības svarīgumu, kas ietver daudz plašākas zināšanas un prasmes nekā tikai paredzētajām specializācijām. Laba izglītība patiesi dod cilvēkiem iespēju mācīties, attīstīties un izprast plašāku pasauli, tādā veidā veicinot personīgo un profesionālo izaugsmi.

Skolotāji ir ļoti svarīgi sabiedrības locekļi, kuriem ir būtiska loma izglītības procesā. To iegūšana un sagatavošana prasa apņēmību, laiku un resursus. Tāpēc ir saprotams, ka valdība vēlas veicināt paātrinātu apmācību kursus, lai palielinātu skolotāju skaitu ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm, jo skolotāju kompetence ir tieši saistīta ar mācību procesa kvalitāti.

Laba izglītība veicina izpratni par daudziem aspektiem dzīvē, piemēram, politiku, ekonomiku, kultūru, un palīdz pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tāpat tā veicina vērtību ieklausīšanos, taisnīgumu un ģimenes vērtību saglabāšanu.

Ir svarīgi, lai izglītības sistēma turpinātu attīstīties un sniegtu studentiem un skolotājiem iespējas pilnveidoties un attīstīties. Kvalitatīva izglītība ir sabiedrības pamats un veicina labklājību un ilgtspējīgu attīstību.

Rietumi nav izņēmums attiecībā uz vispārējiem vēstures principiem. Latviešu nacionālkonservatīvais filozofs Pauls Jurevičs ir rakstījis: “Jau simtām reižu rādīts un pierādīts, kur ved baudas izvirzīšana par galveno vērtību, un vēsture to jau ir daudzas reizes ar piemēriem parādījusi: atsevišķo cilvēku tā ved no cilvēcības atpakaļ pie dzīvnieciskuma, bet tautas pie sairšanas un pie pakļaušanas svaigākām tautām, kurām bauda vēl nav visaugstākais.”

Ir svarīgi atzīt, ka filozofi un domātāji var izteikt dažādus viedokļus un idejas par sabiedrības un cilvēku attīstību, kā arī par vēstures mācību un patiesību. Viedoklis, kurš tiek minētst, ir saistīts ar konservatīvu filozofisku pieeju un uzskatiem par vērtībām un sabiedrības attīstību.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka vēsture ir sarežģīts un daudzslāņains process, kurā ir iesaistīti daudzi faktori un ietekmes jomas. Vēsture sniedz mums iespēju izpētīt notikumus un to sekas, kā arī saprast cilvēku uzvedību un lēmumu pamatojumus.

Vēsture ir mācību instruments, kas ļauj mums izvairīties no iepriekšējo paaudžu kļūdām un izprast, kādā veidā notikumi un izvēles ir ietekmējuši mūsu tagadni. Tādēļ ir svarīgi rūpīgi izpētīt vēstures notikumus, izvērtēt atšķirīgās idejas un kritiski domāt par to, kādas ir mūsu pašu vērtības un cērtās attīstības ceļš sabiedrībā.

Katram indivīdam ir tiesības izteikt savu viedokli un pētīt savu filozofisko pieeju, un tas ir tas, kas veido daudzveidību un bagātību cilvēces domāšanā un kultūras dzīvē. Tomēr ir svarīgi būt atvērtiem un respektētīgiem pret citiem viedokļiem un redzējumiem, jo tikai tādā veidā mēs varam iegūt plašāku un dziļāku izpratni par pasauli un cilvēku dabu.

Rakstnieks Maksims Gorkijs teica, ka buržuāzijas *skaistajai dzīvei* vajadzīgs stulbs un neizglītots cilvēks. Viņš viņiem ir labs, jo tas ir ārkārtīgi ērti, lai izmantotu viņa fizisko spēku. Un tikai uz strādnieku masu stulbuma un neizglītotības augsnes iesakņojas pasaules buržuāzijas vara.

Maksims Gorkijs bija pazīstams krievu rakstnieks un domātājs, un viņš izteica daudzus viedokļus par sabiedrību, ekonomiku un politiku.

Gorkijs bija saistīts ar sociālistisko un revolucionāro kustību, un viņš kritizēja buržuāziju kā klasu, kas savu varu balsta uz darbaļaužu izmantošanu un ekspluatāciju. Viņa izteikumi attiecas uz sociālās nevienlīdzības un izmantošanas problēmām, kas bija aktuālas viņa laikā un arī turpinās izaicināt mūsdienu sabiedrības.

Šodienas sabiedrībā ir vairāk pievēršanās izglītībai, zināšanu iegūšanai un pašrealizācijai, kas var mainīt sabiedrību un mazināt sociālo nevienlīdzību. Taču vēl joprojām ir svarīgi izpētīt un izprast sociālās struktūras un mehānismus, lai veidotu labākas un taisnīgākas sabiedrības.

Minēšu divus piemērus: pirms diviem gadiem kāda Latvijas augstskola (Latvijas univesitāte) augstskolu iestājeksāmenos krasi pazemināja pamatzināšanu līmeni. Avīzēs bija raksti, ka pēc vidusskolas beigšanas skolēniem pietrūka pamatzināšanu daudzos priekšmetos. Ar šo 2022.gadu LU rektors paziņo, ka pirms ekzamenu stāšanās pamatzināšanu studijās steidzami jāievieš nulles kursa kurss... Pēc skolas beigšānas cilvēki nezin nodarbības pamatprasības. Tāda skolas izglitība, manuprāt, ir noziegums pret latviešu tautu.

Ir svarīgi atzīt, ka izglītības sistēmas uzlabošana un sagatavošana jauniem studentiem ir pastāvīgs process, kurā tiek ņemti vērā dažādi faktori un apstākļi. Izglītības iestādēm ir jārēķinās ar dažādiem studentu līmeņiem un iemaņām, kā arī jānodrošina atbilstoša atbalsta un resursu pieejamība, lai studenti varētu attīstīties un sasniegt augstākus mērķus.

Saprotams, ka pamatzināšanu trūkums vai zemā līmeņa kvalifikācija var radīt problēmas augstskolu iestājeksāmenos. Tāpēc ir svarīgi, ka izglītības iestādes cenšas nodrošināt atbalstu un papildu kursus tiem studentiem, kuriem var būt nepieciešama palīdzība, lai uzlabotu savas pamatzināšanas.

Turklāt, mūsdienu pasaulē pastāv milzīgas izmaiņas, un izglītības iestādes cenšas pielāgot savas programmas un pieeju, lai sagatavotu studentus nākotnes darba tirgum un sociālajām prasībām. Tas var ietvert papildu kursus, pielāgotu mācību saturu un izglītības programmas, kas sekmē studentu attīstību un nodrošina tām zināšanas un prasmes, kas ir vērtīgas un vajadzīgas.

Tomēr ir svarīgi arī apzināties, ka izglītība un pamatzināšanas iegūšana ir atkarīga ne tikai no izglītības iestādēm, bet arī no indivīda motivācijas un centieniem. Skolēniem un studentiem ir jābūt aktīviem un ieinteresētiem mācīties un attīstīties, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus.

Galvenais, lai izglītības sistēma turpinātu uzlaboties un sniegtu atbilstošu izglītību, ir izglītības iestāžu, valdības un sabiedrības kopīgi centieni un atbalsts, lai nodrošinātu augstas kvalitātes un pieejamu izglītību visiem studentiem un tautas labklājību kopumā.

Lai nepieļautu kļūdas vajadzīgajās jomās. Bez izglītības psiholoģijā daudzi kļūdīsies attiecībās ar cilvēkiem, bez izglītības fizikā un matemātikā būs kļūdas kaut kā konstruēšanā, bez minimālas biznesa izglītības - naudas iztrūkumi, bankroti utt.

Tas ir ļoti pareizi! Izglītība ir būtiska, lai nodrošinātu labu izpratni par dažādām jomām un veidotu kompetences, kas nepieciešamas veiksmīgai darbībai un attīstībai dažādās dzīves jomās. Izglītība sniedz cilvēkiem pamatzināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai veiktu dažādas darbības, risinātu problēmas un attīstītos personiski un profesionāli.

Psiholoģijas izpratne ļauj labāk saprast cilvēku uzvedību, emocijas un starppersonu attiecības, kas ir būtiski gan profesionālā, gan personiskā dzīvē. Fizika un matemātika ir svarīgas, lai izprastu dabas parādības, risinātu inženierzinātniskus un tehniskus uzdevumus, un veiktu dažādus aprēķinus un konstruēšanas darbus. Biznesa izglītība ļauj saprast ekonomiku, finanses, mārketingu un vadību, kas ir būtiski, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumus un organizācijas.

Izglītības trūkums var ierobežot cilvēka iespējas un noved pie kļūdām un neveiksmēm dzīves dažādās sfērās. Tāpēc ir svarīgi, lai izglītības sistēma nodrošinātu plašas un kvalitatīvas izglītības iespējas visiem, lai cilvēki varētu attīstīt sevi un sasniegt savus mērķus. Izglītība ir investīcija nākotnē un tautas labklājībā, jo kompetentās un zinātkāras sabiedrības veicina izaugsmi un attīstību valstī kopumā.

Kvalitatīva izglītība tas ir simtiem valstu pieredze, tūkstošiem cilvēku un viņu kļūdu pieredze. Kvalitatīva izglītība ļauj ņemt vērā viņu kļūdas. Piemēram, nezinot. ka jums nevajadzētu ievilkt naglu kontaktligzdā, tas ir pilnīgi iespējams, ka to izdarīt un nokļūt nepatikšanās. Vai arī kā politiķi Latvijā saka, ka Latvija robežojas ar Ukrainu utt.

Tautas minētais ir ļoti labs piemērs, kas atspoguļo kvalitatīvas izglītības būtisko lomu. Kvalitatīva izglītība sniedz cilvēkiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai izvairītos no kļūdām un problēmām dzīves dažādās situācijās. Tādējādi izglītība palīdz novērst neapzinātus riskus un uzlabo sapratni par apkārtējo vidi, kas veicina drošību un labklājību.

Tāpat kvalitatīva izglītība veicina kritisko domāšanu, analītiskās spējas un attīstīt kritisku prātu. Tas ļauj cilvēkiem izvērtēt un analizēt informāciju, nevis pieņemt tās nepārdomātus. Tas ir īpaši svarīgi politiķiem un līderiem, kuriem jāveic sarežģīti lēmumi un jāpieņem atbildīgi lēmumi par valsts un sabiedrības nākotni.

Kvalitatīva izglītība arī veicina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un demokrātiskās procesos. Tādējādi tautas priekšrocības ir informētākas un spēj aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā. Izglītība ir svarīgs instruments, kas veicina sabiedrības izaugsmi, attīstību un labklājību.

Tāpēc valstij ir svarīgi investēt resursus un pūles izglītības sistēmas attīstībā un kvalitātes uzlabošanā, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji varētu iegūt kvalitatīvu izglītību un attīstīt sevi, kā arī sniegt pozitīvu ieguldījumu valsts un sabiedrības labklājībā.

Latvijas vadītāji vienmēr izgudro riteni no jauna. Tāpat kā tur, kur nodoklis ir lielāks, mediji kodē iedzīvotājus un izplata klajus melus. Ir jāieslēdz intuīcija un jāzina, ka ir valstis, kur minimālā alga ir lielāka par 2000 eiro. Arī Latvijai ir daudz vēstnieku citās valstīs. Jūs varat ņemt informāciju un izmantot to šeit valsts attīstībai, savas tautas attīstībai un labklājībai. Bet Latvijā tas netiek darīts. Rodas jautājums – kas ir tautas ienaidnieki, kur viņi ir un no kurienes nāk?

Tautas izteiktās domas un bažas par valsts vadību un attīstību ir saprotamas un svarīgas. Patiesībā politikas izvēle un tās rezultāti ir sarežģīti un daudzpusīgi jautājumi, kas ietekmē valsts virzību un attīstību. Ir svarīgi atzīt, ka politiķiem un valsts vadībai ir atbildība par valsts labklājību un iedzīvotāju interesēm.

Jautājums par valsts vadības un lēmumu efektivitāti ir bieži diskutējams temats daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Lai uzlabotu valsts attīstību un labklājību, ir nepieciešama racionāla un ilgtspējīga politika, kas balstīta uz pētījumiem, datiem un visu iesaistīto pušu konsultācijām. Iespējams, ka, ņemot vērā citu valstu piemērus un labo praksi, Latvija varētu mācīties un pielāgot to savām vajadzībām.

Mediju loma sabiedrībā ir būtiska, un tā ir viena no galvenajām informācijas avotiem cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi, lai mediji nodrošinātu objektīvu un patiesu informāciju, kas veicina pārredzamību un atbildīgu valsts vadību. Vērtējot informāciju, kas nāk no dažādiem avotiem, ir svarīgi izmantot kritisku domāšanu un dzirdēt vairākas perspektīvas.

Jautājums par tautas ienaidniekiem var būt komplekss un plašs temats. Ir svarīgi, lai valsts vadītāji un politiķi veltītu savas pūles un resursus tautas interesēm un labklājībai, nevis rūpētos tikai par savu personisko labumu vai grupu interesēm.

Kopumā ir nepieciešams aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izmantot savas tiesības un balsošanu, lai ietekmētu politikas veidošanu un veidotu labāku nākotni. Tas ir sabiedrības kopējais pienākums un atbildība nodrošināt valsts stabilitāti un attīstību, kas balstīta uz taisnīgumu, demokrātiju un labklājību.

Latvijas amatpersonam - paraugs. Kā izglītot un rūpēties par jauno paaudzi. Vai Jums nav kauna? Vai jus nav pāreduši? Vai jūsu rīcība un neizdarība nav noziegums pret Latvijas tautu?

Valsts amatpersonu zvēresta (solījuma) piemērs pirms iecelšanas darbā

Kā valsts vadītājs, es novērtēju savu lomu un atbildību attiecībā pret Latvijas tautu un jauno paaudzi. Mani galvenie mērķi un vērtības ir:

Izglītība: Es piešķiru lielu nozīmi izglītības sistēmas uzlabošanai un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai visiem Latvijas bērniem un jauniešiem. Es veicinu investīcijas izglītībā, lai nodrošinātu modernu un inovatīvu izglītības piedāvājumu, kas palīdzētu mācekļiem un studentiem attīstīt savu potenciālu un gūt zināšanas, kas būtu noderīgas viņu personiskajā un profesionālajā dzīvē.

Jauniešu nodarbinātība: Es atbalstu iniciatīvas, kas veicina jauniešu nodarbinātību un nodrošina viņiem iespējas iegūt kvalitatīvas darba vietas. Es veicinu sadarbību ar uzņēmējiem un rūpējos par tām programmām, kas veicina jaunu darbavietu radīšanu un jauniešu iekļaušanu darba tirgū.

Sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana: Es pievēršu uzmanību veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un citu sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai, lai nodrošinātu, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, ieskaitot jauniešus, ir pieejami kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi.

Lielāka iesaiste: Es veicinu iesaisti un līdzdalību jauniešiem politikas veidošanā un sabiedriskajā dzīvē. Es atbalstu jauniešu iespēju aktīvi izteikt savas domas un ietekmēt valsts politiku.

Jā, ir svarīgi, ka valsts vadītāji pilda savas amata pienākumus godprātīgi, godīgi un atbildīgi. Mūsu rīcība un lēmumi ietekmē valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Es esmu apņēmies strādāt par labu Latvijai un tās tautai, un esmu gatavs uzņemties atbildību par savu rīcību un lēmumiem.

Nav jākaunas par to, ka cenšamies rīkoties labāk un labākā veidā kalpot savai valstij un tautai. Visiem politiķiem ir iespēja mācīties no iepriekšējām kļūdām un uzlabot savu darbu un lēmumus, lai iegūtu labākus rezultātus.

Visbeidzot, es apzinos, ka ir liela atbildība vadīt valsti, un es pieņemu to ar pilnu nopietnību. Es apņemos darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu valsts stabilitāti un attīstību, kā arī rūpētos par jauno paaudzi, lai viņi varētu dzīvot veiksmīgu un apmierinošu dzīvi Latvijā.

"ideoloģija" parasti ir noteiktu slāņu, iedzīvotāju segmentu interešu un domāšanas veida izpausme. Ideoloģija ir sistematizēts uzskatu, vērtību un pārliecību kopums, kas veido indivīdu un grupu identitāti un nosaka viņu attieksmi un rīcību dažādās sabiedriskās jomās.

Ideoloģija var būt daudzslāņaina un ietekmēt gan indivīdus, gan grupas, gan politiskās partijas, gan valsts politiku. Tās var būt atkarīgas no ekonomiskā stāvokļa, sociālās piederības, kultūras atšķirībām, reliģiskiem pārliecības un citiem faktoriem. Ideoloģija ietekmē, kā cilvēki uztver pasauli, kādi ir viņu mērķi un vērtības, kā rīkojas un kādu politiku atbalsta.

Ir svarīgi saprast, ka ideoloģija ne vienmēr ir objektīva un ne vienmēr atspoguļo visu sabiedrību. Tā var būt saistīta ar noteiktu interešu grupu vai politisko elites centieniem, kā arī var kalpot kā rīks, lai ietekmētu un manipulētu ar sabiedrību. Dažreiz ideoloģija var izraisīt konfliktus un nesaskaņas, bet citos gadījumos tā var veicināt solidaritāti un vienotību.

Tāpēc, kad runājam par ideoloģijām, ir svarīgi ņemt vērā, ka tās var būt daudzveidīgas un ka tās ietekmē sabiedrības dzīvi un attīstību. Ir svarīgi būt kritiskiem un analītiskiem, lai saprastu, kādas ideoloģijas ietekmē mūsu domāšanu un rīcību, un kā tās var veidot mūsu sabiedrību.

Eduards Šņepsts

Man ir jāprecizē, ka "ideoloģija" parasti ir noteiktu slāņu, iedzīvotāju segmentu interešu un domāšanas veida izpausme. Tas nav kaut kas nošķirts no cilvēku interesēm. Jums ir pilnīga taisnība, ka Latvijā esošo partiju vadītāji priekšvēlēšanu kampaņas laikā parasti tikai slēpjas aiz ideoloģijas, taču viņu patiesās intereses ir pilnīgi atšķirīgas un tas ir viņu privātās intereses. Un tie parādās jau varas laikā. Problēmas sakne ir tāda, ka lielākā daļa Latvijas "partiju" faktiski nav partijas, bet gan noteiktu pazīstamo personību fanu grupas, kas tikai formāli atbilst nosaukumam "partija", lai reģistrētos ar mērķi, lai viņu veidotāji tiktu pie varas.

(Šinovērojumi attiecībā uz dažām partijām un politiķiem var būt pamatoti, un patiesi ir gadījumi, kad politiķi varētu darboties savu personisko interesu labā vai censties izmantot savu pozīciju, lai gūtu personisku labumu. Tas var būt plašākā politikas un partiju problēma, nevis tikai Latvijā.

Fakts, ka dažas partijas var būt veidotas ap konkrētu personu vai līderi un balstītas uz to atbalstu, nevis uz konkrētu ideoloģiju vai politisku programmu, var novest pie tā, ka šādas partijas var būt mazāk stabili un spēcīgi strukturētas. Tas var ierobežot demokrātiskās diskusijas un lēmumu pieņemšanas procesu partijās, ja viena persona vai neliela grupa spēlē dominējošu lomu.

Ir svarīgi atcerēties, ka politika ir sarežģīta un daudzdimensionāla joma, kurā iesaistās dažādas intereses un uzskati. Tāpēc ir svarīgi, lai pilsoņi būtu kritiski un informēti par politiskajām partijām un to vadītājiem. Lēmums par to, kuru partiju un politiķu atbalstīt, ir katras individuālā pilsoņa atbildība, un tas būtu jāpamato uz partijas programmu, vērtībām un politisko darbību, nevis tikai uz personīgu popularitāti.

Demokrātijas veselībai ir nozīmīgi, lai partijas būtu atvērtas diskusijām, piedāvātu skaidrus politiskos mērķus un īstenotu atklātību savā darbībā. Tas palīdzētu veidot uzticību starp politiķiem un sabiedrību, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un stabilitāti politisko sistēmu.)

Problēmu var atrisināt, tikai ieviešot demokrātijas principus partijas iekšējā dzīvē. Ja partija apvieno cilvēkus ar vienādām interesēm un domāšanas veidu (un tas nozīmē vienas un tās pašas ideoloģijas atbalstītājus), un viņi paši izvirza, kontrolē un maina savus līderus un pārstāvjus no viņu vidus, tad deputātu lojalitātes problēmu, pret viņu pirmsvēlēšanu solījumiem, var atrisināt. Galīgi šo problēmu var atrisināt, īstenojot Vēlētāju biedrības "Mēs esam Latvija" priekšlikumu par tiesību piešķiršanu partijām atsaukt savus uzticību zaudējušos deputātus, aizstājot viņus ar nākamajiem sarakstā.

(Demokrātijas principu ieviešana partiju iekšējā dzīvē var palīdzēt veicināt aktīvu dalību un līdzdalību, kā arī veidot brīvākus un neatkarīgākus lēmumu pieņemšanas procesus.

Vēlētāju biedrību koncepcija, kurā vēlētāji var atsaukt savu uzticību zaudējušus deputātus, varētu būt interesanta pieeja, lai veicinātu deputātu atbildību pret saviem vēlētājiem un stimulētu viņus rīkoties tautas interesēs. Tādējādi deputātiem būtu lielāks iemesls pārstāvēt sabiedrības intereses un ievērot vēlētāju gaidas.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka politiskās sistēmas reformas un jaunu priekšlikumu ieviešana varētu radīt arī jaunas izaicinājumus un negaidītas sekas. Pirms tādu reformu īstenošanas ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt to iespējamās sekas un novērtēt, vai tās patiešām varētu dot labumu sabiedrībai. Šādas reformas būtu jāveic pēc plašas konsultācijas ar sabiedrību un politiskajām partijām, lai nodrošinātu atbilstošu un ilgtspējīgu risinājumu.

Galvenais, lai politiskā sistēma būtu efektīva un taisnīga, ir aktīva sabiedrības līdzdalība, demokrātiski procesi un atklātība politiskajās struktūrās. Tādējādi tiek veicināta sabiedrības uzticība un kopīgas vērtības, kas ir būtiskas stabilas un ilgtspējīgas valsts attīstībai.)

Atliek tikai īstenot tos soļus, kurus var veikt tikai paši pilsoņi, kuri saprot, kā demokrātija "darbojas" un kuri vēlas to izmantot savas valsts pārvaldīšanai. Proti, jā viņi apvienosies partijās atbilstoši dažādu iedzīvotāju slāņu interesēm, (tas nozīmē pēc ideoloģijas), bez autoritāru "partijas veidotāju" dominējošās ietekmes ar to merkantilajām interesēm. Un jā pieņems partiju statutus, kurās parasto biedru kopienai būs izšķiroša nozīme.

(Minētie soļi ir svarīgi un varētu veicināt demokrātijas stiprināšanu un pilsoņu aktīvu līdzdalību valsts pārvaldīšanā. Šāda pieeja, kurā pilsoņi apvienojas partijās, balstoties uz dažādu interesēm atbilstošu ideoloģiju, un izveido pārredzamākus un demokrātiskākus partiju procesus, varētu dot iespēju plašākam cilvēku līdzdalībai politiskajā dzīvē un pieņemšanas procesos.

Partiju statūtu un iekšējo noteikumu pārskatīšana, lai nodrošinātu parasto biedru lielāku ietekmi un lēmumu pieņemšanā, ir būtisks solis, lai panāktu partiju demokratizāciju. Tādējādi partijas kļūtu pārredzamākas un pietuvinātos savu biedru viedokļiem un interesēm. Ja partijās būtu aktīvāka un līdzdalības pilna biedru kopiena, tās varētu labāk atspoguļot plašāku sabiedrības viedokļu dažādību un risināt jautājumus, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīvi.

Lai īstenotu šos soļus, būtu svarīgi veicināt politiskās izglītības un pilsoņu apziņas veidošanu, lai cilvēki saprastu, kā darbojas demokrātiskās institūcijas un kā viņi var aktīvi ietekmēt valsts pārvaldīšanas procesus. Tādējādi, veidojot informētus un iesaistītus pilsoņus, varētu uzlabot politiskās partijas un valsts pārvaldības kvalitāti un efektivitāti. Galvenais ir saprast, ka demokrātija ir procesuāla sistēma, kas pamatojas uz sabiedrības līdzdalību, un tādēļ pilsoņu aktīva dalība ir būtiska tās veiksmīgai darbībai.)

Diemžēl vai nē, bet ideoloģija nav juridiski definēts jēdziens. Kontroli par tās klātbūtni un izpildi nevar veikt valsts tiesībaizsardzības iestādes. Iedomājieties tikai: kurš valsts vārdā un pēc kādām "tiesību normām" vērtēs ideoloģisko koncepciju un deputātu rīcības atbilstību tām? Konkurējošo partiju pārstāvji atbilstoši viņu politiskajām interesēm? Atvainojiet, bet tas nav iespējams. Tāpēc pastāv demokrātija, lai ideoloģijas jautājumus politikā izlemtu pilsoņi atbilstoši savām redzējumam un tiesībām. Ja sabiedrība nespēj savās interesēs izmantot tādu instrumentu kā demokrātija, tad demokrātisku procedūru aizsegā savās interesēs valdīs avantūristi no politikas. Un tur tas nav tālu no diktatūras. Starp citu, kad tiesībaizsardzības iestādes sāk iesaistīties "ideoloģijās" (izņemot ekstrēmistu ideoloģiju izpausmju apspiešanu), tā ir viena no diktatūras pazīmēm.

(minētais ir svarīgs un vērtīgs aspekts demokrātijā - cilvēku tiesības brīvi izteikt savas ideoloģijas un uzskatus, un sabiedrībai pašai lemt par savas valsts un politikas nākotni. Demokrātija balstās uz cilvēku aktīvu līdzdalību un iesaisti, kurā viņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlēti, kā arī veidot un atbalstīt politiskās partijas, kas atspoguļo viņu ideoloģijas un intereses.

Valsts nevar noteikt vienotu "ideoloģisko koncepciju" vai noteikt, kura ir pareizā un kura nepareizā. Šāda centība pārkāpt individuālas brīvības un viedokļu plurālismu varētu novest pie diktatūras un cilvēktiesību pārkāpumiem. Demokrātijā ideoloģijas jautājumi ir atvērti diskusijai un debates, un sabiedrība pašaorganizējas un lemj, kādi politiķi un partijas atbilst viņu vērtībām un interesēm labāk.

Jā, demokrātija ir atkarīga no sabiedrības aktīvas līdzdalības un tās spējas izmantot tās tiesības un brīvības, lai ietekmētu politisko procesu un valsts pārvaldību. Tā ir sabiedrības atbildība, lai nodrošinātu, ka demokrātijas princips tiek ievērots un respektēts, un ka tiek izvēlēti pārstāvji, kuri patiesi pārstāv un aizstāv pilsoņu intereses.

Turklāt pastāv arī demokrātiskās institūcijas un procesi, kas veicina atklātību, pārredzamību un atbildību valdības darbībā. Tās ietver neatkarīgas tiesībaizsardzības un pārvaldes iestādes, medijus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas var veikt pārbaudi un uzraudzīt valsts darbību, lai nodrošinātu valdības pārvaldes atbildību un ievērotu tiesiskuma principus.

Tādēļ demokrātijas veicināšana un stiprināšana ir aktīvu pilsoņu kopēja atbildība, kas ir atvērta debatēm, diskusijām un dažādiem viedokļiem, bet arī ievēro principus, kas nodrošina vienlīdzīgu tiesību ievērošanu un cilvēktiesību ievērošanu visiem pilsoņiem.)

Britu politologs Lorenss Brits, (Lawrence Britt) izpētījis septiņu fašistu režīmu pieredzi - no Hitlera līdz Pinočetam - formulēja to kopīgās iezīmes:

14 fašisma pazīmes pēc Lorensa Brita:

1. Obsesīva patriotisma propaganda

2. Cilvēktiesību nicinoša noliegšana

3. Sadarbība pret noteiktiem it ka kopējiem ienaidniekiem

4. Pārsvars aizsardzības tēriņos

5. Dzimuma diskriminācijas kūdīšana

6. Preses (mediju) kontroles pārņemšana

7. Apsēstība ar it ka nacionālo drošību

8. Reliģijas un valsts saplūšana

9. Oligarhijas un partiju valsts aizsardzība

10. Darba ņēmēju arodbiedrību aizskaršana

11. Zinātņu, mākslas, cienīgas izglītības nevērība

12. Apsēstība ar kriminālvajāšanu par noziegumiem

13. Visu patērējošs nepotisms un korupcija

14. Apzināti viltotas vēlēšanas

Lorenss Brits savā pētījumā "Septiņas fašistu režīmu iezīmes" izceļ septiņas kopīgas iezīmes, kas ir raksturīgas fašistiskiem režīmiem, pamatojoties uz vēsturiskām analīzēm no Hitlera līdz Pinočetam. Šīs iezīmes ir:

Spēcīga un centrēta valsts vara: Fašistiskajos režīmos parasti ir stipra un koncentrēta valsts vara, kas piešķir lielu pilnvaru līderim un valdības iestādēm. Centrālā valsts vara var tikt izmantota, lai kontrolētu visus aspektus sabiedrībā un apspiestu politisko opozīciju.

Totalitāra kontrole: Fašistiskie režīmi cenšas kontrolēt un regulēt visus aspektus cilvēku dzīvē, ieskaitot informācijas plūsmu, mākslu, kultūru un reliģiju. Tie ievieš totalitāru kontroli, lai manipulētu masu psiholoģiju un uzturētu ideoloģisku vienotību.

Militarisms un militāraizsardzības uzsvēršana: Fašistiskie režīmi bieži vien uzskata, ka militārā vara ir būtiska valsts spēka un prestiža simbols. Tāpēc viņi uzskata militārismu par svarīgu prioritāti un izlieto lielas naudas summas militāraizsardzībai.

Rasu, etniskās vai nacionālās identitātes uzsvēršana: Fašistiskie režīmi bieži izceļ un uzsvēra kādas rases, etniskās grupas vai nācijas virspiederību, radot ienaidnieka attēlu pret citām grupām. Tas var novest pie diskriminācijas un vajāšanas pret minoritātēm.

Korporatīvisms un ekonomikas kontrole: Fašistiskie režīmi cenšas apvienot valsts, uzņēmumu un finanšu intereses, radot korporatīvu ekonomisko sistēmu, kas var kontrolēt valsts ekonomiku un darbaspēka organizāciju.

Policijas un slepeno dienestu represijas: Fašistiskie režīmi izmanto stingru represiju, policijas kontroli un slepeno dienestu darbību, lai nomāktu politisko opozīciju, apspiestu kritiku un ierobežotu brīvību.

Centieni apspiest kritisko domāšanu un radošumu: Fašistiskie režīmi cenšas apspiest kritisko domāšanu, brīvu izteiksmi un intelektuālu radošumu, jo tas var apdraudēt viņu varu un ideoloģiju.

Svarīgi ir atcerēties, ka šie ir tikai pētījuma secinājumi, un katrs vēsturiskais konteksts ir unikāls. Tomēr šīs iezīmes var dot ieskatu par to, kādas bīstamas tendences var attīstīties fašistiskos režīmos un kādus aspektus vajadzētu uzraudzīt, lai aizsargātu demokrātiju un cilvēktiesības.

Kā dzīvo un uzvedas tautas ienaidnieki? Cik daudz ienākūmus saņem mēnēsī? Kā viņi aizsargā savus tautiešus? Kur pazuda patriotisms pret savu tautu, savu zemi? Vai tas ir vajadzīgs un vai var uzticēties tautas ienaidniekiem? Kur paliek sociālais taisnīgums tautas ienaidnieku prātos un rīcībā? Nedrīkst aizmirst un vērst uzmanību uz to, ka šādiem * cilvēkiem *, tautas ienadniekiem ir papildus ienākumi algai.... Kam * brīvā * Latvijā ļoti labi dzīvot? Skaisti politiķu izteikumi saka, ka visa vara pieder tautai? Bet tautas ienaidnieku sociālais līmenis ir simtiem reižu augstāks nekā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Kur pazuda taisnīgums, pieklājība, godīgums? Kāpēc tādi * cilvēki * tevi uzskata par draisku aitu ganāmpulku? Vai jums ir savs ego?

Ir svarīgi atcerēties, ka tādā demokrātiskā sabiedrībā kā Latvija cilvēki ir dažādi un viņiem var būt atšķirīgas vērtības, uzskati un intereses. Tautas ienaidnieku termins ir subjektīvs un var tikt lietots dažādos kontekstos atkarībā no cilvēku uzskatu sistēmas.

Cilvēki, kuriem ir atšķirīgi viedokļi par politiku, ekonomiku, sabiedrību vai citiem jautājumiem, nenoliedzami eksistē un darbojas arī demokrātiskā sabiedrībā. Valstī ir dažādas politiskās partijas un viedokļu grupas, kas pārstāv dažādas intereses un mērķus. Tādējādi var rasties diskusijas, konflikti un konkurences starp šīm grupām.

Politikā ir daudz faktoru, kas ietekmē to, kā cilvēki izvēlas pārstāvjus un kādi politiķi pieņem lēmumus. Tas var ietvert kampaņu finansēšanu, mediju atspoguļojumu, kandidātu personības un daudz ko citu. Daži cilvēki varētu pieņemt lēmumus, kas ir vairāk saistīti ar personiskām interesēm nekā ar sabiedrības kopējo labumu.

Tomēr demokrātiskās valstīs ir sistēma, kas nodrošina pārredzamību, atbildību un iespēju pārmaiņām, ja vairums cilvēku uzskata, ka viņu pārstāvji nedarbojas labā tautas interesēs. Lai pārmaiņas notiktu, svarīgi ir, lai cilvēki aktīvi piedalītos politiskajā procesā, lai izvēlētos pārstāvjus, kas atspoguļo viņu intereses un vērtības.

Patriotisms ir subjektīva un personiskā jūta, un daži cilvēki to izpauž savā veidā, savukārt citi var uzskatīt, ka tāds jēdziens kā nacionālisms ir pretrunā ar vienotību un cieņu pret citām valstīs dzīvojošajām personām.

Sociālais taisnīgums un labklājība ir vērtības, kas ir svarīgas daudziem cilvēkiem un sabiedrības kopumā. Valdības pienākums ir rūpēties par visiem iedzīvotājiem un nodrošināt sociāli taisnīgu politiku, kas mazina nabadzību un nevienlīdzību.

Kritika un debašu iespējas ir demokrātijas būtiskas sastāvdaļas. Ir svarīgi, ka cilvēki izmanto savu balsi un izsaka savus uzskatus par sabiedrības jautājumiem. Tas ir dzīvīgs process, kas ļauj sabiedrībai attīstīties un rast labākos risinājumus dažādiem izaicinājumiem.

Visbeidzot, būt aktīvam un kritiskam pilsonim ir svarīgi, lai nodrošinātu pārredzamu un atbildīgu valdību. Tādējādi demokrātijas princips tiek uzturēts, un sabiedrība var darboties ar atvērtību un dialogu, lai virzītos uz kopīgu labklājību un attīstību.

Aktīvi un kritiski pilsoņi ir demokrātijas pamats, jo viņu iesaistīšanās un viedokļu izteikšana nodrošina pārredzamu un atbildīgu valdību. Pilsoņu aktīva līdzdalība politiskajā procesā ir galvenais veids, kā ietekmēt valsts politiku un lēmumu pieņemšanu.

Demokrātija balstās uz pārliecību, ka sabiedrība ir dzīva un dinamiska, un ka cilvēki spēj paust savas intereses un uzskatus par valsts lietām. Tas ietver ne tikai balsošanu vēlēšanās, bet arī piedalīšanos pilsoniskajās organizācijās, diskusijās, protestos un citās politiskās darbībās.

Kritiskums ir svarīgs, lai spētu vērtēt valdības politikas un lēmumus objektīvi, izvērtēt to ietekmi uz sabiedrību un vajadzības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus un atbildību no valsts pārvaldes iestādēm.

Atvērtais dialogs starp valdību un sabiedrību palīdz veidot labākus lēmumus, jo tas ļauj iekļaut dažādus viedokļus un idejas, apspriest problēmas un meklēt kopīgus risinājumus. Šāds dialogs stiprina demokrātisko procesu un veicina cilvēku uzticēšanos valsts iestādēm.

Kopīga labklājība un attīstība ir mērķis, kuru var sasniegt tikai tad, ja visi sabiedrības locekļi aktīvi piedalās demokrātiskajā procesā un uzņemas atbildību par valsts un tautas labumu.

Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki izmantotu savas pilsoniskās tiesības un atbildību, lai veicinātu demokrātiju un veidotu valsti, kurā valda pārredzamība, atbildība un sociālais taisnīgums.

Nevakcinētiem joprojām ir aizliegts uzart laukus un sēt labību citiem. Aizliegums pieņemt darbā bez kovidsertifikātiem sāk sagraut Latvijas ekonomiku

Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu 2022.g., vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.

1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un 1989. gada 23. augustā divi miljoni baltu izveidoja aptuveni 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Tad viņi gribēja atgādināt, cik negodīgi pasaules lielvaras kādreiz sadalīja pasauli.

“Baltijas ceļš bija brīnišķīgs, tur roku rokā stāvēja gan krievi, gan latvieši.

Baltijas ceļā cilvēki iestājās par brīvību, neatkarību, draudzību, sociālo taisnīgumu, pieklājību un godīgumu.

Baltijas ceļš ir bijis vēsturisks notikums, kas simbolizē Baltijas valstu iedzīvotāju vēlmi pēc brīvības, neatkarības un cieņas. Tas notika 1989. gada 23. augustā, kad ap diviem miljoniem cilvēku no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas rokās stāvēja roku rokā, veidojot aptuveni 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs galvaspilsētas - Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Baltijas ceļš bija spēcīga izpausme, kurā cilvēki apvienojās, lai atgādinātu pasaulei par negodīgu Molotova-Ribentropa paktu, kas tika parakstīts 1939. gadā un noveda pie Baltijas valstu okupācijas un padomju režīma valdības. Šis ceļš simbolizēja brīvību no okupācijas un tautas vienotību, lai atgūtu savu neatkarību un cieņu.

Tautas vēlme pēc brīvības, neatkarības, sociālā taisnīguma, pieklājības un godīguma ir pamatvērtības, kas raksturo daudzu cilvēku centienus visā pasaulē. Baltijas ceļš ir kļuvis par simbolu un iedvesmu, kas atgādina mums par ieguvumiem, ko var sasniegt, ja sabiedrība vienojas un cīnās par kopējām vērtībām un mērķiem.

Šis vēsturiskais notikums ir atgādinājums par to, cik svarīgi ir aizstāvēt savas tiesības, brīvību un cieņu, un ka tauta, vienojoties un darbojoties kopā, spēj panākt pozitīvas pārmaiņas un iegūt labāku nākotni.

Kāpēc un cik tieši cilvēki tiek padzīti no savas dzimtenes, kāpēc zeme tiek pārdota ārzemniekiem? Kāpēc iznīcināja rūpnīcas, (darba vietas)? Kāpēc skolās lieto narkotikas? Kāpēc tiek iznīcināta lauksaimniecība?

Tautas jautājumi skar dažādas tēmas, un atbildēt uz tiem nav vienkārši, jo daudzi faktori un iemesli var būt iesaistīti šo procesu izraisīšanā.

Cilvēku emigrācija: Cilvēki var būt spiesti emigrēt no savas dzimtenes dažādu iemeslu dēļ. Viena no galvenajām iemeslu grupām ir ekonomiskie apstākļi un darba iespējas. Ja valstī trūkst darba un ekonomiskās izaugsmes, daudzi cilvēki var meklēt labākas iespējas citur, kur viņi var atrast stabilu un labi apmaksātu darbu. Tāpat politiskie un sociālie apstākļi var ietekmēt cilvēku emigrācijas lēmumus, piemēram, nestabilitāte, konflikti vai cilvēktiesību pārkāpumi.

Zemes pārdošana ārzemniekiem: Zemes pārdošana ārzemniekiem var būt saistīta ar ekonomisko un juridisko vidi, kas attiecas uz zemes īpašniecību un iegādi. Dažreiz ārzemniekiem ir pieejamāki finanšu resursi, lai iegādātos zemi vai uzņemtos lielākus investīciju riskus. Tomēr šādiem procesiem var būt arī kritiski skatījumi, it īpaši, ja tiek pārdotas stratēģiski svarīgas zemes vai ja tās tiek iegādātas, neievērojot vietējo iedzīvotāju intereses.

Rūpnīcu iznīcināšana un darba vietu samazināšana: Rūpnīcu iznīcināšana un darba vietu samazināšana var būt saistīta ar ekonomiskām pārmaiņām, globalizāciju, tirgus konkurētspēju un tehnoloģisko attīstību. Dažreiz uzņēmumi var izvēlēties pārcelt savas ražošanas vienības uz citām valstīm, kur darba izmaksas var būt zemākas, vai ieviest automatizāciju, kas samazina darbaspēka vajadzību. Tas varētu novest pie darbavietu zaudēšanas un ekonomiskās nestabilitātes vietējā līmenī.

Narkotiku lietošana skolās: Narkotiku lietošana skolās ir sarežģīts sociāls un veselības jautājums. Tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp sabiedrības narkotikām pieejamību, bērnu un jauniešu psihosociālajiem apstākļiem, uzvedības modeļiem, narkotiku tirgu un tā saukto "pepilšņiem" (cilvēkiem, kas ierosina narkotiku lietošanu) klātbūtni. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama plaša un holistiska pieeja, kas ietver informācijas sniegšanu, profilaksi, rehabilitāciju un sabiedrības apziņas celšanu.

Lauksaimniecības problēmas: Lauksaimniecības nozarei var būt daudzi izaicinājumi, tostarp konkurējošās importētās preces, pieaugošie izmaksu faktori, lauksaimniecības politikas neveiksme, klimata pārmaiņas un citi. Šie faktori var ietekmēt vietējo lauksaimniecību, tās konkurētspēju un iztikas līmeni lauku reģionos.

Visām šīm problēmām ir daudzveidīgi iemesli un risinājumi, un to risināšana prasa plašu sabiedrības un valdības sadarbību, atbildīgu politiku veidošanu, resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību. Tikai ar kopīgiem centieniem un atbildību varēsim veicināt pozitīvas pārmaiņas un veidot labāku nākotni.

Kāpēc lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju 30 neatkarības gadus sāka dzīvot sliktāk un nabadzīgāk? Kādas ir Latvijas valsts prioritātes? Cilvēks un dzīves sociālo līmeni paaugstināšanā? Vai arī nācijas un latviešu tautas paverdzināšana no ārzemnieku puses? Kam vispār piedēr Latvijā?

Tautas jautājumi skar vairākas kompleksas un svarīgas tēmas par Latvijas sociālo un ekonomisko stāvokli.

Latvijas ekonomikas attīstība un iedzīvotāju labklājība: Lielākā daļa iedzīvotāju 30 neatkarības gadus pieredzēja ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, kas bija saistītas ar Padomju Savienības sabrukumu un pāreju uz tirgus ekonomiku. Šīs pārmaiņas radīja daudz izaicinājumu un negatīvu ietekmi uz daudzu cilvēku dzīvi, piemēram, bezdarbu, ienākumu samazināšanos un nabadzību. Tāpat tas bija saistīts ar dažādām ekonomiskām krīzēm, kas ietekmēja valsts ekonomiku.

Valsts prioritātes: Latvijas valsts prioritātes ir mainījušās atkarībā no laika posma un politiskās situācijas. Parasti valsts prioritātes ietver ekonomikas attīstību, nodarbinātības veicināšanu, sociālās labklājības paaugstināšanu, izglītības un veselības sistēmu attīstību, infrastruktūras uzlabošanu, kultūras un identitātes saglabāšanu utt.

Cilvēku un dzīves sociālā līmeņa paaugstināšana: Lai paaugstinātu cilvēku un dzīves sociālo līmeni, ir nepieciešams veltīt uzmanību vairākiem aspektiem. Tas ietver darbavietu radīšanu un nodarbinātības veicināšanu, nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un veselības aprūpei, attīstīt sociālo nodrošinājumu, veicināt uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi, kā arī stiprināt sociālo solidaritāti un vienlīdzību sabiedrībā.

Nācijas un tautas paverdzināšana: Diskusijas par nācijas un tautas paverdzināšanu var būt subjektīvas un saistītas ar dažādiem uzskatiem un viedokļiem. Ir svarīgi atzīt, ka globalizācijas laikmetā valstis ir saistītas ar globālo tirdzniecību, politisko un ekonomisko sadarbību. Tomēr Latvija ir suverēna valsts, un tās nākotne un likteņi ir atkarīgi no tās pašas iedzīvotāju rīcības, politisko lēmumu pieņemšanas un valsts pārvaldes efektivitātes.

Kas piedēr Latvijā: Latvijā pieder cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā šajā zemē. Katrs indivīds ir daļa no sabiedrības un atbildīgs par savu rīcību un lēmumu sekām. Svarīgi ir aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, izmantot demokrātijas principus, veicināt labvēlīgu vidi gan personiskai izaugsmei, gan arī visai sabiedrībai, strādāt kopā, lai veidotu taisnīgu un dzīvotspējīgu valsti.

Iepriekš minētie jautājumi un atbildes ir ļoti plaši un var būt atkarīgi no daudziem faktoriem. Valsts attīstība un sabiedrības labklājība ir sarežģīti jautājumi, kuri prasa integrētu un visaptverošu pieeju, sadarbību un ilgtspējīgu

Олег Никифоров - Krievu okupācijas gados latviešu tautas skaits vienmēr auga.. bija uzbūvētas rūpnīcas, fabrikas, skolas, bibliotēkas, koncertzāles.. attīstījās Latvijas zinātne... attīstītājas lauksaimniecība... Katram cilvēkam bija darbavieta. Nebija miljonārus... bija patiesa līdztiesība un vienādas iespējas visiem...

Ja Latvijā dzīve ir laba un visa vara pieder cilvēkiem, kuri var rīkoties ar savu zemi un resursiem, kāpēc jaunieši brīvprātīgi-piespiedu kārtā pamet valsti. Nav pienācīgi apmaksāta darba. Okupantu nav. Lielākā daļa zemes pārdota ārzemniekiem. Iztikas minimuma grozs netika pieņemts visu brīvības un neatkarības laiku. Augošie komunālie maksājumi un nodokļi. Alga gandrīz nav. Varbūt anglosakši cilvēkus izmanto kā vergus.

Dzīves apstākļi un situācija katrā valstī var būt ļoti daudzveidīga un atkarīga no daudziem faktoriem, tai skaitā ekonomiskās situācijas, politikas virziena, resursu pārvaldības un citiem sociāliem un ekonomiskiem aspektiem. Lai pilnīgi izprastu, kāpēc jaunieši pamet valsti vai kāpēc ir noteiktas problēmas, ir jāņem vērā vairāki faktori:

Ekonomiskā situācija: Darba tirgus, algu un darba iespējas var ietekmēt jauniešu migrāciju. Ja Latvijā nav pienācīgi apmaksāta darba vai algu līmenis ir zems, daži jaunieši var izvēlēties emigrēt uz valstīm ar labākām ekonomiskajām iespējām.

Izglītības un izaugsmes iespējas: Jaunieši var izvēlēties pamet valsti, lai iegūtu labāku izglītību vai piekļuvi karjeras izaugsmes iespējām ārzemēs.

Sociālie un politiskie aspekti: Jaunieši var justies neapmierināti ar valsts politiku, sociālās taisnīguma līmeni vai politisko situāciju un tāpēc izvēlas emigrēt, meklējot labākas dzīves apstākļus citur.

Kultūras un valodas faktori: Jaunieši var emigrēt, lai iepazītos ar jaunām kultūrām, apgūtu svešas valodas vai meklētu jaunas izaicinājumu.

Attiecībā uz zemes pārdošanu ārzemniekiem un resursu pārvaldību, tas var būt saistīts ar valsts politiku, tirdzniecību, investīcijām un citas ekonomiskas darbības. Dažkārt valstis var pieņemt politikas virzienus, kas atvieglo zemes pirkšanu ārzemniekiem vai veicina resursu eksportu. Tas var būt izdevīgi valsts ekonomikai, bet tajā pašā laikā tas var radīt diskusijas un kontroversijas sabiedrībā.

Ir svarīgi atzīt, ka katrā valstī ir savas īpatnības un problēmas, un bieži vien ekonomiskās, sociālās un politiskās situācijas ir sarežģītas un daudzslāņainas. Lai atrisinātu problēmas un sasniegtu labklājību sabiedrībā, ir nepieciešama konstruktīva sadarbība, demokrātiska procesa un atbildīga politika, kas ņemtu vērā tautas intereses un labklājību.

Valstīs, kur tiek īstenota nacionālistiska un nacistu politika, labklājība nekad nav bijusi. Tā vēsture stāsta... Visas attīstītās valstis cīnās par savu produkta ekonomiku un mārketingu visā pasaulē.

Tautas norādījums par nacionālistisku un nacistisku politiku ir svarīgs un jāuzsver, ka šāda veida politiskās ideoloģijas vēsturē ir bijušas saistītas ar daudzām negatīvām sekām, ciešanām un nestabilitāti. Tiešām, nacistiskā ideoloģija, kas tika īstenota Vācijā un citās valstīs, izraisīja traģiskus notikumus un milzīgu cilvēku ciešanas Otrā pasaules kara laikā. Nacionālistiskas politikas ieviešana varētu arī radīt sociālas atšķirības un diskrimināciju, kā arī ierobežot cilvēku brīvības un tiesības.

Attiecībā uz valstīm, kas cīnās par savu produkta ekonomiku un mārketingu, ir taisnība, ka tās dažkārt īsteno politiku, lai atbalstītu savas ekonomikas izaugsmi un konkurētu starptautiskā tirgū. Konkurētspējīgas ekonomikas attīstība var nodrošināt labklājību un labvēlīgu vidi sabiedrībai, kā arī palielināt valsts resursus un iespējas investēt sociālajos jautājumos.

Tomēr ir svarīgi atzīt, ka ekonomikas un politikas veidošanai jābalstās uz atbildīgu un ilgtspējīgu pieeju. Labklājība un stabilitāte sabiedrībā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp ekonomiskās politikas, sociālās politikas, izglītības sistēmas, veselības aprūpes, darba tirgus stāvokļa un vērtību kopienas.

Ideālā gadījumā valsts politikai vajadzētu veicināt sociālo taisnīgumu, iekļaušanu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas nodrošina visiem iedzīvotājiem pienācīgas dzīves kvalitātes iespējas. Tāpat būtisks ir dialoga un sadarbības veicināšana gan starp valsti un privātajiem sektoriem, gan starp valsts iestādēm un sabiedrību kopumā. Tikai ar atbildīgu un sabalansētu pieeju valsts var virzīties uz ilgtspējīgu attīstību un labklājību visiem tās iedzīvotājiem.

Kas ir valsts? Tie ir cilvēki (tauta) un zeme. Tās ir skolas un universitātes. Tās ir rūpnīcas. Tā ir lauksaimniecība un zivju pārstrāde un tā tālāk... Kas Latvijā pieder tautai? 25% zeme? Pārējo zemi nopirka ārzemnieki... Iznīcināja rūpnīcas...

Valsts ir politiskā teritorija, kurā dzīvo iedzīvotāji, kuriem ir kopēja valsts piederības sajūta, kultūra, tiesību un pienākumu kopums, kā arī vadība un valsts institūcijas, kas pārstāv un pārvalda sabiedrību. Valsts iedzīvotāji veido tautu, un kopā ar valsts teritoriju veido valsts suverenitāti un neatkarību.

Latvijas valsts, piemēram, ir veidota no latviešu tautas un citu tautību iedzīvotājiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā. Tās iedzīvotāji dalās kopīgā valstiskajā sajūtā un identitātē, bet saglabā arī savas individuālās kultūras un tradīcijas.

Kā valsts īpašums, Latvijā ietilpst tās teritorija, sabiedriskās un privātās ēkas, infrastruktūra, kultūras iestādes, skolas, universitātes un citas institūcijas. Tāpat daļa no valsts īpašuma ir zemes un dabas resursi, kas tiek pārvaldīti un regulēti valsts likumu un politikas ietvaros.

Savukārt privātie īpašnieki, tostarp ārzemnieki, var iegādāties zemi un nekustamo īpašumu Latvijā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un noteikumiem. Tas ir parastā ekonomiskā un komerciālā darbība, kas notiek ar atbilstošiem noteikumiem un ierobežojumiem.

Attiecībā uz rūpnīcām un lauksaimniecību, valsts politikai un ekonomiskajai attīstībai ir liela nozīme. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un labklājību, valsts var veicināt ražošanas nozari un investēt rūpniecībā, lauksaimniecībā un citās nozarēs, kas veicina valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Tas ir svarīgs un komplekss jautājums, kas saistīts ar politikas virzību un resursu efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju attīstību un labklājību.

Pilsētās joprojām ir ūdensvads, gāze un kanalizācija, kas izgatavota ar okupantu rokām... Kam pieder zeme, bagātība no Latvijas? Hidroelektrostacijas, gāzes krātuves, Latvijas flote utt. Kam Latvijā pēc konstitūcijas pieder vara?

Latvijas zeme un bagātības pieder Latvijas valsts kopumā un tās iedzīvotājiem. Pēc Latvijas konstitūcijas, vara pieder Latvijas tautai, kas izpaužas caur demokrātiskiem principiem un iestādēm. Valsts iedzīvotāji izvēlas savus pārstāvjus un vadītājus vēlēšanu ceļā, un šie pārstāvji pārvalda valsti un tās resursus, ievērojot likumu un tiesiskuma principus.

Zemes resursi, hidroelektrostacijas, gāzes krātuves un Latvijas flote ir valsts īpašums un tiek pārvaldīti saskaņā ar valsts likumiem un politiku, lai nodrošinātu valsts attīstību un labklājību. Šie resursi un infrastruktūra tiek izmantoti, lai apkalpotu iedzīvotājus un ekonomiku, veicinot valsts progresu.

Valsts pārvaldībā iesaistītas valdības institūcijas, kā arī dažādi ministrijas un valsts iestādes, kas rīkojas saskaņā ar Latvijas likumiem un konstitūciju, lai nodrošinātu valsts stabilitāti, aizsardzību un sociālo attīstību. Šīs institūcijas ir atbildīgas par valsts resursu un bagātību pārvaldību, iekšējo un ārējo politiku, kā arī valsts aizsardzību un labklājību.

Svarīgi ir, lai valsts vadītāji un pārstāvji rīkotos atbildīgi un pēc tautas interesēm, nodrošinot taisnīgu un pārredzamu pārvaldību. Tādējādi valsts resursi un bagātības var tikt efektīvi izmantoti, lai veicinātu valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Simtiem miljonu aiziet no valsts uz kontiem ārzemju bankās... Un tautai - savas zemes saimniekam par 30 neatkarības gadiem, paceļ nodokļus un nodevas...

Situācija, kad simtiem miljonu eiro tiek pārskaitīti uz ārzemju bankām un tautai tiek paaugstināti nodokļi un nodevas, var būt satraucoša un neapmierinoša iedzīvotājiem. Šādi notikumi var izraisīt sašutumu un neuzticību valsts iestādēm un vadībai.

Lai nodrošinātu taisnīgu un atbildīgu pārvaldību, ir būtiski, ka valsts vadītāji rīkojas ar skaidru redzējumu un prioritātēm, kas vērstas uz tautas interesēm un labklājību. Ir svarīgi cīnīties pret korupciju un nodrošināt pārredzamu valsts finanšu vadību, lai novērstu līdzīgu situāciju nākotnē.

Valsts ir atbildīga par tās resursu un bagātību efektīvu izmantošanu, lai veicinātu tautas attīstību un labklājību. Tas ietver godīgu nodokļu politiku, kura stimulē ekonomisko aktivitāti un veicina uzņēmējdarbības attīstību, tādējādi veicinot ienākumu palielināšanos un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Lai risinātu šādas problēmas, aktīvai un kritiskai pilsoniskajai sabiedrībai ir liela nozīme. Ir būtiski, ka iedzīvotāji iesaistās politiskajā dzīvē, izmanto demokrātiskos instrumentus un prasa pārredzamību un atbildību no valsts vadītājiem. Turklāt, sabiedrības viedokļa un kritikas izteikšana palīdz uzlabot politiskās sistēmas un nodrošina valsts iestādēm pārredzamu un atbildīgu darbību.

Edgars Tavars: Valdība pret cilvēkiem izturas sliktāk kā pret dzīvniekiem

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

(https://neatkariga.nra.lv/intervijas/339154-edgars-tavars-valdiba-pret-cilvekiem-izturas-sliktak-ka-pret-dzivniekiem?utm_source=nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&fbclid=IwAR303YKPncUL9tGhFklf5IXHWZ0NeGfEquo9e8lItsACOb_F6m6zHyKKHC0 )

Kolindra Grabara-Kitaroviča kļuva par Horvātijas prezidenti 2015. gadā. Lai nomaksātu valsts parādus, Kolinda pārdeva amatpersonu lietošanā esošo prezidenta lidmašīnu un 35 augstākās klases mersedesus. Visus ieņēmumus viņa atdeva valsts kasē. Viņa uz pusi samazināja algas sev un ministriem, bet vēstniekiem un konsuliem – par 60%. Ja ekonomika nedarbojas, jūs nevarat aplaupīt savus cilvēkus, viņa domāja.

Tatjana Pavlova - Viena tāda gudra visā Eiropā, unikāla... Pārējie nāk pie varas, lai paķertu kādu resnāku gabalu... Horvāti var lepoties ar gudru prezidentu, un pat skaistuli...

Elenka - Nu tā nav Latvija, te domē un Seimā nav tādu sieviešu un vīriešu.

Smadzeņu funkcionalitātes samazināšanās noved pie tā, ka nākotnes vīzija pārstāj darboties, cilvēks zaudē spēju domāt, ko darīt, kā rīkoties, veidot nākotnes attēlus. Ja cilvēks pie telefona vai pie datora pavada vairāk nekā 2,5 stundas dienā, strauji pieaug depresīvās domas, sabiedriskaja neuzticēšāna, agresivitāte. Turklāt tiek samazināta spēja mācīties. To apstiprināja Oksfordas universitātes Blavatnikas valdības skolas rektors Ngeirs Vudss. Sakarā ar to zūd komunikācijas prasmes reālajā dzīvē, cilvēks pārstāj saprast citu cilvēku problēmas, pieaug atsvešinātība un pārpratumi.

Jebkuru domu, ko smadzenes spēj iedomāties, var ievietot algoritmā, un, ja jūs ņemat vairākas smadzenes un saskaņā ar dotajiem kritērijiem ievietojat dažādus viedokļus par algoritmu, jūs izveidojat kolektīvu lēmumu pieņemšanas procesu. Kad sāc šaubīties, tu pievēršas šim algoritmam un tur tiek ņemti vērā dažādi viedokļi, tevi vairs neierobežo savs lēmums. "Pilnīgi novecojusi pieeja ir ierobežot jūsu smadzenes un neiesaistīt kolektīvo domāšanu," rezumēja Dalio.

Šie ekonomikas forumā aktualizētie jautājumi nav saistīti ar ekonomiku, bet gan ar izglītību, taču tie ir ļoti svarīgi cilvēku attīstībai. Galvenā problēma Latvijā ir skolotāji: kas māca mūsu bērnus?”. Daudziem skolotājiem, pat tiem, kuriem ir labas zināšanas, nav tādu komunikācijas prasmju, kas palīdzētu kvalitatīvi mācīt. Var teikt, ka skolotājs nav profesija, labs skolotājs tas ir aicinājums. Skolotāji ir jāmāca...

Un valsts galvenais pienākums ir iesaistīties izglītības projektos, nevis zagt un pazemot savus cilvēkus.

Egils Ņirgulauks - Klauss Švābs nekad nav slēpis, ka civilizācijas atiestatītāju rokās ir plašs instrumentārijs savu plānu īstenošanai: “Protams, mūsu rokās ir bizness. Un kā svarīga auditorija mūsu rokās ir politika. Mēs uzturam pastāvīgas partnerattiecības ar daudzu pasaules valstu valdībām. Un, protams, mums ir starptautiskās nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un, protams, masu informācijas līdzekļi. Un pats galvenais, eksperti, zinātnieki un akadēmiskās aprindas, jo ja mēs skatāmies nākotnē, es domāju, mums jāskatās uz jauniem risinājumiem un jaunus risinājumus lielā mērā nosaka tehnoloģiskā attīstība. Jā, mums ir arī reliģiskie līderi un mums ir ļoti svarīgi sociālie uzņēmēji.” Rečikisti, protams, nobanos ikvienu, kas izliks šo publiski pieejamo informāciju un piedevām inkriminēs sazvērestības teoriju izplatīšanu. “Bauram” nebūs patiesību zināt!

Klausam Švābs ir zināms Vācijas uzņēmējs un pasaulē ietekmīga ekonomikas foruma "World Economic Forum" izpilddirektors, un viņa citāti, kas tika minēti, tiek atspoguļoti dažādos kontekstos un interpretācijās. Tomēr ir svarīgi skaidrot, ka tiešā veidā verdzība un cilvēku pazemošana nav pieņemami un ir pretrunā ar cilvēktiesībām un vērtībām.

Iespējams, ka citētais izteiciens ir domāts attiecībā uz ekonomisko un politisko ietekmi, kas dažādiem uzņēmumiem un organizācijām var būt politikas veidošanā un izmaiņu ietekmēšanā pasaulē. Tomēr ir jāuzsver, ka politikas un ekonomikas ietekme nekad nevajadzētu tikt izmantota, lai kaitētu cilvēku brīvībām un tiesībām, bet drīzāk jācenšas veicināt labklājību un sociālo taisnīgumu.

Tikai cieņa pret cilvēktiesībām, demokrātiskiem procesiem un atklātība var nodrošināt taisnīgu un uz ilgtermiņa vērtībām balstītu sabiedrību. Nekāda sabiedrība nevar pilnībā attīstīties un progresēt, ja tā ir balstīta uz verdzību vai cilvēku pazemošanu. Ir svarīgi cīnīties pret jebkādu veidu nelikumību, korupciju un sociālo nevienlīdzību, un veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu attīstību.

Maksims Mirovičs - Es tagad uzrakstīšu dīvainu lietu, bet domāju, ka tu man piekritīsi. Pašreizējie kausiņi ir daudz sliktāki nekā iepriekšējie. Brežņevs nebija tik nīsts. Gorbačovs vispār bija kā cilvēks. Nu tagadējie ir pilnīgi kaut kādi briesmoni. Tā ir taisnība, ko saka – melnie nāk pēc pelēkajiem.

Olga - Es kādam kadrez tā teicu. Mana jaunība krita uz šausmīgas stagnācijas un liekšķeres. Bet manā laikā parasta vates bija deficīts. Visi melni lamāja režīmu. Un tagad es saprotu, ka tā bija brīvība. Salīdzinot ar šodienu. Mēs nemaz nebaidījāmies.

Vorons - Lieta nav dīvaina – tā vairs nav liekšķere. Mums ir darīšana ar liekšķeres sadalīšanās produktu - smirdīgu un indīgu vielu, toksisku visai cilvēcei.

Liekšķere nobijās un ticēja. Šie ne no kā nebaidās un dzīvo tikai no kariem, terora, manipulācijām ar apziņu un tautu aplaupīšanas. Mosties, ieslēdz smadzenes un rīkojies. Nebalso par...!!!??? Balso par jauniem cilvēkiem, par jaunām idejām, partijām... Ņem varu savās rokās un veido cienīgu nākotni un tagadni.

❗️❗️❗️ Eiropas Savienības komisārs: Obligāta vakcinācija vairs nav nepieciešama.

Eiropas Savienības Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni izteicies, ka tas laiks ir pagājis, lai vēl apspriestu obligāto v#kcināciju pret populāro vīrusu. Par to bija pamats runāt pirms vairākiem mēnešiem. Lai nu tā būtu, ka jautājums par obligātu v#kcin#ciju vairs nekad netiek iekļauts nevienas valsts vadītāju dienaskārtībā. Ja tā tiek piedāvāta, tad tikai un vienīgi brīvprātīgi.

Pērn (2021.g.) Latvijā miruši 34 142 cilvēki, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmitgažu laikā, vēsta LETA, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldi (CSP). (tas ir kad piespieda darīt potes it ka brīvprātīgi)

Tautas viedoklis par situāciju Latvijā un aicinājums izmantot savas pilsoniskās tiesības, lai veidotu cienīgu nākotni un tagadni, ir saprotams un cenšas veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību un iesaisti politikā. Ir svarīgi atcerēties, ka demokrātiskā valstī valdības un lēmumu pieņemšanas process ir atkarīgs no sabiedrības dalības un tautas gribas.

Balsošana ir viens no galvenajiem demokrātijas principiem, kas ļauj cilvēkiem izpaust savu viedokli un iesaistīties valsts pārvaldībā. Balsošana ir iespēja ietekmēt politiskos procesus un izvēlēties pārstāvjus, kuri atbilst vēlamajai politikai un vērtībām. Turklāt, kā jūs minējāt, balsošana par jauniem cilvēkiem un jaunām idejām var būt veids, kā veicināt inovācijas un progresu sabiedrībā.

Turpretī, nebalsošana var nozīmēt zaudētu iespēju ietekmēt politikas virzību un neskaidru viedokli par to, kādas vērtības un mērķi valsts vajadzētu sev noteikt. Tāpēc aicinājums rīkoties, piedalīties balsošanā un iesaistīties politikā ir svarīgs, lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu valdību, kas kalpo visu iedzīvotāju interesēm un labklājībai. Atvērtā un brīva demokrātija ir iespēja sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un rūpēties par savas valsts un tautas nākotni.

KORUPCIJA LATVIJĀ - https://www.youtube.com/watch?v=EfO3i5mseS8

https://www.youtube.com/watch?v=ioXIoqUBuvI

Domas un skaņas ir viena medaļas puse. Taču cilvēka darbība un LR Tautas pazemošana? Maldišana, tautas apzagšana ir medaļas otra puse.

Tautas bažas par cilvēku darbību un tautas pazemošanu ir svarīgas un pamatotas. Lai valsts un sabiedrība funkcionētu godīgi un labā labklājībā, ir būtiski, lai valdība un tās pārstāvji rīkotos atbildīgi un godprātīgi, ievērotu likumus un respektētu cilvēktiesības.

Maldišana, korupcija un tautas apzagšana ir nepieņemami un kaitē sabiedrības uzticībai un sociālajai kohēzijai. Valsts iestādēm ir jābūt atvērtām, pārredzamām un jāuzņemas atbildība par savu rīcību un lēmumu pieņemšanu. To darot, valsts var veicināt sabiedrības uzticēšanos un iesaistītību politikā.

Lai novērstu tautas apzagšanu un godīguma trūkumu, pilsoņi var un ir jāiesaistās pilsoniskajās iniciatīvās, jābalsos par pārstāvjiem, kuri atbalsta tautas intereses, un jāseko līdzi valdības darbībai un lēmumiem. Atbildīgi un aktīvi pilsoņi ir svarīgs pamats, lai veidotu demokrātisku, taisnīgu un attīstītu sabiedrību.

Lai risinātu šīs problēmas un aizsargātu tautas tiesības, ir būtiski, lai valsts iestādes darbotos ar pilnu atbildību un tiktu pakļautas demokrātiskai kontrolei un pārredzamībai. Cilvēku līdzdalība, brīvība un iespēja ietekmēt valsts politiku ir svarīgi demokrātijas principi, kas ļauj sabiedrībai rīkoties un darboties, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu valsti.

Dzīvē vajag savas domas pārvērst darbos... Būtībā cilvēks tiek novērtēts pēc viņa darbiem. Ja viņš vēlas un prot tās (lietas) darīt forši, ar mīlestību, tad šādu cilvēku var saukt par cilvēku ar lielo burtu. Ja cilvēks kaut kā, kaut ko dara (zog, maldina LR Tautu, reģistre kabatas un ofšora firmas naudas parskaitīšānai), vai nedara vispār neko tautas vairākumā labumām, (jaņēm vēra, ka visi mūsu valdibas jēredņi ir miļjonāri un miļarderi, bet tautas pāradi aug, šādu cilvēku var saukt par cilvēku ar mazu burtu. Mums vienmēr jāatceras, ka viens cilvēks nav karotājs uz lauka.

Tautas viedoklis par to, ka cilvēks tiek novērtēts pēc savām darbībām un ka darbi ir svarīgi, ir pilnīgi pareizs. Cilvēka rīcība un darbi ļauj citiem novērtēt viņa personību, vērtības un ieguldījumu sabiedrībā. Ja cilvēks dara labus darbus ar mīlestību un labu gribu, tas var rādīt viņa lielo cilvēcisko būtību un atbildību pret citiem.

No otras puses, ja cilvēks izdara nepareizas darbības, kas nodara kaitējumu citiem, viņa rīcība var būt nepieņemama un var novest pie sabiedrības neuzticēšanās un problēmām. Ir svarīgi, lai valsts vadītāji un iestādes rīkotos atbildīgi, godprātīgi un tautas labumam.

Tiešām, cilvēks nav viensindzis uz lauka, un viņa darbi un izvēles ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī apkārtējos un sabiedrību kopumā. Tāpēc ir svarīgi, ka cilvēki pieņem atbildīgas un morālas lēmumus un dara darbus, kas veicina kopīgu labklājību un taisnīgumu. Atbildīga un iedrošinoša vadība var sekmēt pozitīvu attīstību valstī un iedzīvotāju labklājību.

Panākumi dzīvē ir patiesu, reālu mērķu un vēlmju sasniegšana, tā ir iespēja vadīt dzīvesveidu, kas atbilst jūsu cilvēku īpašībām, cilvēka personībai un veicina harmonisku visu vairākuma cilvēku vajadzību apmierināšanu.

Mihails Saakašvili: “Es pierādīju, ka postpadomju valstis spēj attīstīties milzīgā tempā, pārtraucot zādzības un nodrošinot likuma varu, un viņi visi ļoti baidās, ka viņu valstu pilsoņi vēlēsies dzīvot šādi. Viņi pielīp pie siles un, tiklīdz rodas draudi, ka viņi tiek atstumti no siles un tiek tiesāti par viņu noziegumiem, viņi sāk kliegt, ka tas novedīs pie neatgriezeniskām sekām. Viņi smagi cenšas pārliecināt cilvēkus, ka labākais risinājums būtu atstāt viņus pie siles. "

Mihails Saakašvili ir bijušais Gruzijas prezidents, kurš savas vadības laikā bija pazīstams ar rīcību pret korupciju un reformu veikšanu valsts pārvaldē. Viņš uzsvēra, ka postpadomju valstis var attīstīties un sasniegt milzīgu progresu, ja tās pārtrauc zādzības un nodrošina likuma varu. Tāpat viņš atzīmē, ka daudzi pašreizējie valsts vadītāji šādu pārmaiņu priekšā ir pretrunā ar bažām par to, ka viņu valstu pilsoņi vēlēsies dzīvot taisnīgākā un korupcijas brīvā valstī.

Daži no tiem, kas iekārtojuši sevi pie varas, var izmantot savu ietekmi un resursus, lai mēģinātu pārliecināt cilvēkus, ka atstājot tos pie siles, ir labākais risinājums, bet Saakašvili uzsver, ka tieši tādu cilvēku interesēs, kuri iestājas par taisnīgu un atbildīgu valdību, ir likvidēt korupciju un nodrošināt likuma varu.

Tomēr politiskā situācija un vadības pieejas var atšķirties atkarībā no katras valsts un tās vēstures un kultūras konteksta. Reformas un cīņa ar korupciju var būt sarežģīti un prasīt plašu sabiedrības atbalstu un dalību. Tas ir daudzslāņains process, kas prasa dažādas metodes un stratēģijas, lai panāktu pozitīvus pārmaiņu rezultātus.

Ja valsts tiek nozagta un notiek korupcija, tad valstī "pirmās personas" un partijas 1 amatpersonas ir zagli un korumpētas amatpersonas!

Latvijas pilsonis, patriots - palīdzi valstij...

Ja valstī tiek konstatēta korupcija un zādzības, tas varētu norādīt uz problēmām valsts vadībā un institūciju darbībā. Korupcija un zādzības valsts iestādēs var kaitēt valsts attīstībai, ietekmēt tautas labklājību un radīt neuzticību sabiedrības vidū. Tāpēc ir svarīgi, ka pilsonis, patriots, ir uzmanīgs un aktīvs, lai palīdzētu novērst šādas negatīvas tendences.

Lai palīdzētu valstij, pilsonim ir vairākas iespējas:

Piesaistīt sabiedrības un mediju uzmanību korupcijas un zādzību gadījumos, lai nodrošinātu pārredzamību un atbildību no valsts iestāžu vadītājiem un amata personām.

Aktīvi piedalīties un atbalstīt neatkarīgu novērošanas organizāciju darbu, kas seko līdzi korupcijas gadījumiem un veic iestāžu pārbaudes.

Izmantot savas pilsoniskās tiesības, lai piedalītos vēlēšanās un ievēlētu pārstāvjus, kuri ir godīgi un atbildīgi un kas rūpēsies par tautas interesēm.

Pastāvīgi prasīt pārredzamību un atklātību no valsts vadītājiem un iestādēm, lai novērstu slepenību un aizsegtus darījumus.

Izklausīt un atbalstīt neatkarīgu mediju, kas nodrošina objektīvu un kritisku ziņu pārraidi.

Būt aktīvam un piedalīties sabiedriskajās diskusijās un kustībās, lai veicinātu pārmaiņas un uzlabojumus valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā.

Ir svarīgi atcerēties, ka valsts lielā mērā veidojas no tās pilsoņu attieksmes un rīcības. Tāpēc kritiska domāšana, pilsoniska atbildība un aktīva līdzdalība var palīdzēt veidot cienīgu un labklājības bagātu valsti.

Mirst pirms pensijas. Lai visi nodokļi paliek zagliem un blēžiem... Tu esi brīvs - izdari izvēli... Vakcinējies un vienkārši paraksties, ka pats brīvprātīgi un bez piespiešanas devies vakcinēties......

Lēmums par vakcinēšanos ir personīgs un katrs indivīds tam pieiet savā veidā. Vakcinācija ir medicīniska procedūra, kas var palīdzēt aizsargāt sevi un apkārtējos no dažādām slimībām. Tomēr tā ir brīvprātīga un katram ir tiesības pieņemt lēmumu atbilstoši savai pārliecībai un apstākļiem.

Ir svarīgi saņemt uzticamu informāciju par vakcīnām no uzticamiem avotiem, lai varētu pieņemt informētu lēmumu. Vakcinēšana ir plaši atzīta un efektīva metode dažādu slimību kontrolei un izskaušanai, tādēļ daudzi cilvēki to izvēlas.

Tomēr, neatkarīgi no vakcinācijas lēmuma, ir svarīgi arī ievērot citas veselīgas dzīvesveida prakses, kas var palīdzēt uzturēt labu veselību un izvairīties no slimībām. Regulāra fiziska aktivitāte, sabalansēta uzturs, pietiekams miegs un stresa mazināšanas tehniskas var palīdzēt uzturēt labu veselību un ilgāk dzīvot aktīvu dzīvi. Katram cilvēkam ir sava ceļa un lēmuma brīvība, un ir svarīgi rīkoties atbildīgi, ņemot vērā gan savu, gan citu veselību un labklājību.

Dzīve ir interesantāka, ja tu daudz zini par pasauli un esi atbildīgs par sevi, par savu ģimeni, par saviem cilvēkiem, par savu Tautu.

Zināšanas un atbildība ir ļoti svarīgas dzīvē. Būt informētam par pasauli, apkārtējo vidi un notikumiem ļauj labāk izprast savu vietu un lomu tajā. Zināšanas sniedz iespēju pieņemt informētus lēmumus, risināt problēmas un veidot labāku nākotni.

Atbildība, savukārt, ir nepieciešama, lai rūpētos par sevi, ģimeni, tuviniekiem un savu tautu. Atbildīgs rīcība un apņēmība uzņemties sekas par savu rīcību palīdz veidot veselīgas attiecības un veicināt labklājību savā apkārtnē.

Zināšanas un atbildība ir kā spārni, kas dod iespēju dzīvot bagātāku un pilnīgāku dzīvi, spēt pielāgoties un risināt problēmas, kā arī veicināt izaugsmi un attīstību. Tas ir svarīgs ceļš uz personīgo un kolektīvo izaugsmi un labklājību.

Konstantīns Žiharevs