Ko Gebelss teica par propagandu?
Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Politikā · воскресенье 07 апр 2024
Tags: Konstantīna, Žihareva, grāmata, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Gebells, propaganda, Константин, Жихарев, книги, На, пути, к, здоровью
Tags: Konstantīna, Žihareva, grāmata, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Gebells, propaganda, Константин, Жихарев, книги, На, пути, к, здоровью
"Gēbelss par propagandu: ko viņš teica un kā tas attiecas uz Konstantīna Žihareva grāmatām"
Ko Gebelss teica par propagandu?
Propagandai ir jābūt populārai, nevis intelektuāli patīkamai. Intelektuālās patiesības meklēšana nav propagandas uzdevums. Diktatoram nav jāseko vairākuma gribai. Tomēr viņam ir jāspēj izmantot it ka tautas gribu.
Šie Džozefa Gebelsa citāti atspoguļo viņa pieeju propagandai un sabiedrības vadībai nacistiskajā Vācijā. Apskatīsim katru citātu atsevišķi:
"Propagandai jābūt populārai, nevis intelektuāli patīkamai."
Šis citāts uzsver, ka propagandas mērķis Gēbelsa sistēmā bija būt saprotamai un pievilcīgai plašākai sabiedrībai, ne tikai intelektuālajai elitei. Propagandas metodēm bija jābūt iedarbīgām masu mērogā, apelējot uz cilvēku jūtām un emocijām, nevis viņu prātu un intelektu.
"Intelektuālās patiesības meklēšana nav propagandas uzdevums."
Šī frāze norāda, ka Gebelss nacistiskajā Vācijā un viņa atbalstītāji neuzskatīja par svarīgu ar propagandas palīdzību nodot objektīvu patiesību vai faktus. Tā vietā mērķis bija radīt pārliecinošu ideoloģisku vēstījumu, kas atbilstu nacistu režīma interesēm un mērķiem, neatkarīgi no tā atbilstības realitātei.
"Diktatoram nav jāseko tautas vairākuma gribai. Tomēr viņam ir jāprot izmantot tautas gribu."
Šis citāts atspoguļo uzskatus par līdera un diktatora lomu autoritārā režīmā. Gēbelss uzskatīja, ka līderim nav jāseko vairākuma gribai, bet gan jāspēj manipulēt ar sabiedrisko domu un noskaņojumu, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un saglabātu varu. Propagandas un manipulācijas ar masām šo mērķu sasniegšanai bija nacistu ideoloģijas galvenais aspekts.
Šie Gebelsa citāti atspoguļo nacistu propagandas pamatprincipus un pieeju sabiedrības pārvaldībai, kuras pamatā ir manipulācijas, ideoloģiskās pārliecināšanas spējas un sabiedriskās domas kontrole.
Plaši lietotais teiciens “dvēsele piepildās pilienu pa pilienam, tas, ko tu tajā ieliksi, iznāks” nozīmē, ka dvēseles kvalitāte un stāvoklis ir atkarīgs no tā, ko tu tajā pamazām ieliec vai ko tu sev piesaisti. Šis ir svarīgs paziņojums, kas uzsver, cik svarīgi ir pabarot mūsu prātus, sirdis un dvēseles.
Ieguldījumi dvēselē var būt dažādi. Salīdziniet šos Gebelsa citātus ar pie varas esošo rīcību šodien, un jūs iegūsit patiesu priekšstatu par notiekošo...
Propaganda (no latīņu congregātiō de propagandā fidē - ticības izplatīšanas draudze) - uzskatu, faktu, argumentu, baumu, informācijas (arī sagrozītas) vai apzināti nepatiesas informācijas izplatīšana, lai veidotu vēlamo sabiedrisko domu un manipulētu ar sabiedrības apziņu.
Kas notiek ar zelta rezervēm Latvijā pēc neatkarības iegūšanas.
Kā to vajadzētu izmantot tautas labā. Kur tagad ir zelta rezerve? Kādam dienestam un kādiem reāliem mērķiem viņš ir kalpojis vai kalpo tautas vairākumam garajos brīvības un neatkarības gados, lai celtu tautas vairākuma sociālo līmeni? Kam būtu jāuzrauga zelta rezervju izmantošana, jākontrolē to izmantošana tautas vairākuma labā un jāziņo tautai, kurai ir visa vara? Saskaņā ar konstitūciju visām amatpersonām ir jāpilda tautas vairākuma griba.
Informācija par konkrētas valsts, šajā gadījumā Latvijas, zelta rezervēm laika gaitā var mainīties, tāpēc aktuālos datus ir svarīgi pārbaudīt ar oficiāliem avotiem. Tomēr es varu sniegt vispārīgu pārskatu par šiem jautājumiem.
Latvijas zelta rezervju vēsture: Pēc neatkarības iegūšanas Latvija (valdošais režīms) mantoja savas zelta rezerves no iepriekšējā perioda. Šīs rezerves var būt valsts finansiālā nodrošinājuma un vērtības rezerves veids.
Zelta rezerves izmantošana: Zelta rezervi var izmantot dažādiem mērķiem, tostarp finanšu stabilitātes uzturēšanai, valsts kredītspējas nodrošināšanai, valsts valūtas stiprināšanai un investīciju portfeļa diversifikācijai. Lēmumus par zelta rezervju izmantošanu parasti pieņem finanšu un valsts institūcijas, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju.
Zelta rezervju izvietojums: Latvijas zelta rezerves parasti tiek glabātas drošās glabātuvēs, visbiežāk starptautiskajās bankās vai specializētās glabātavās, kā daļa no valsts starptautiskajām rezervēm. Cilvēki ir jāinformē par atrašanās vietu.
Sociālais līmenis: Zelta rezerves kopumā nekalpo, lai tiešā veidā palielinātu cilvēku vairākuma sociālo līmeni. To kontrolē noteikta cilvēku grupa, kas ir miljonāri un miljardieri. Tomēr veiksmīga ekonomisko resursu, tostarp zelta rezervju, pārvaldība var veicināt kopējo ekonomikas izaugsmi, kas galu galā var pozitīvi ietekmēt cilvēku sociālo labklājību.
Uzraudzība un ziņošana: zelta rezervju izmantošanu parasti uzrauga valsts centrālās bankas un finanšu institūcijas. Viņiem jāziņo valdībai un sabiedrībai par zelta rezervju stāvokli un to izmantošanu. Zelta rezervju izmantošanas kontrole un ziņošana iedzīvotājiem parasti tiek un ir jāveic, izmantojot dažādus finanšu un ekonomiskos pārskatus un publiskos dokumentus.
Ja varu savtīgos nolūkos uzurpē daži cilvēki, tad tādas atbildības tautas priekšā nav un referendumi par svarīgiem jautājumiem netiek rīkoti.
Ikviens, kas zog no tautas, ir jāapkauno, morāli jāiznīcina un jāsūta cietumā. Ja cilvēku dzīvē nekas nemainās uz labo pusi, tas nozīmē, ka kaut kur kāds kaut ko zog, citas iespējas nav.
Piezīme domātājiem un cilvēkiem ar smadzenēm!
Pastāv uzskats, ka karali veido viņa svīta... Nauda valda pār pasauli... Kari pasaules kapitāla interesēs...
Šis atzinums atspoguļo vienu no viedokļiem par starptautiskajām attiecībām un globālo politiku. Tas izvirza vairākas galvenās tēmas:
Vara un svīta: tas nozīmē, ka valdošā elite, tostarp monarhi vai citi valdnieki, faktiski ir atkarīga no savas vides vai svītas. Tas var nozīmēt, ka viņu lēmumus un rīcību lielā mērā nosaka apkārtējo cilvēku, tostarp uzņēmumu, politisko konsultantu u.c., ietekme.
Naudas spēks: šis apgalvojums attiecas uz naudas un kapitāla ietekmi uz globālo politiku un starptautiskajām attiecībām. Finanšu interesēm var būt galvenā loma valstu iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanā.
Kari un kapitāla intereses: Pamatideja ir tāda, ka daudzi konflikti un kari var būt rezultāts kapitāla vēlmei kontrolēt resursus, tirgus un citas stratēģiski svarīgas jomas. Tas rada jautājumus par to, cik patiesi un humāni ir konfliktu motīvi un kāda ir ekonomisko faktoru loma ārpolitikas veidošanā.
Šīs tēmas ir plašas diskusijas un dažādu perspektīvu temats politikas, vēstures un ekonomikas jomās. Protams, katru šī viedokļa aspektu var dziļāk analizēt un izpētīt konkrētu vēsturisku un politisko notikumu kontekstā.
Liekuļi ir dīvaini radījumi. Viņi dala maltīti ar katru vilku tāpat kā ar katru ganu, ko viņi raud no skumjām...
Šī ir spēcīga metafora, ko parasti izmanto, lai aprakstītu liekulību un dubultstandartus. Šeit liekuļi tiek salīdzināti ar būtnēm, kuras atrodas uzreiz divās nometnēs, piedalās dzīvē un atbalsta gan vilkus, gan ganus, bet patiesībā viņi neatzīst ne vienu, ne otru un rīkojas saskaņā ar savām savtīgajām interesēm. Šī metafora pauž ironiju un liekulības un dubultmorāles kritiku.
Ikviens, kas zog no tautas, ir jāapkauno, morāli jāiznīcina un jāsūta cietumā. Ja cilvēku dzīvē nekas nemainās uz labo pusi, tas nozīmē, ka kaut kur kāds kaut ko zog, citas iespējas nav.
Pasaules proletariāta vadītāji nestrādāja nevienā rūpnīcā.
Parīzes komūnas laikā Markss nesteidzās uz barikādēm, bet rakstīja vēstules komunāriem no sava Londonas dzīvokļa. Pasaules proletariāta vadītāji nekad nav bijuši ierakumos frontes līnijā, lai aizstāvētu cilvēku zemes un viņu bagātības.
Šim apgalvojumam ir vēsturiskas saknes, un to var aplūkot no dažādiem skatu punktiem.
Patiešām, pasaules proletariāta vadītāji, piemēram, Kārlis Markss vai citi teorētiķi un revolucionāri, parasti nestrādāja rūpnīcās vai personīgi nepiedalījās bruņotos konfliktos frontes līnijās. Viņu uzdevums bija attīstīt ideoloģiju, organizēt un atbalstīt strādnieku kustību, kā arī radīt revolucionāro kustību teorētiskos pamatus. Tie bija ideologi un iedvesmotāji, kuru darbība galvenokārt norisinājās domu, koncepciju un publisko runu līmenī.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka revolucionārie procesi un cīņa par strādnieku tiesībām ietvēra dažādus līdzdalības aspektus un līmeņus. Daudzos gadījumos revolucionārajos notikumos aktīvi piedalījās strādnieku, zemnieku, karavīru, studentu un citu sabiedrības slāņu masas. Liela loma ideoloģiskā pamata likšanā un šādu kustību organizēšanā bija proletariāta vadītājiem, bet reālo darbu rūpnīcās vai piedalīšanos kaujās nereti veica citi.
Tādējādi mēs varam teikt, ka pasaules proletariāta vadoņi ir devuši savu ieguldījumu vēsturē ar dažādiem darbības veidiem un formām, kas ne vienmēr bija saistīti ar tiešu darbu rūpnīcās vai cīņām frontes līnijās. Viņu ieguldījums bija iedvesmot un organizēt cilvēkus cīnīties par savām tiesībām un interesēm.
Jautājumi attiecas uz vadības un sociālās attīstības pamatprincipiem. Lai ietekmētu dažādus sabiedriskās dzīves aspektus, lai uzlabotu cilvēku dzīvi, nepieciešama integrēta pieeja un vairāku galveno punktu apsvēršana:
Reformas un politiskā atbildība: Nepieciešams ieviest politiskās atbildības un caurskatāmības sistēmu valdības struktūru darbā. Tas ietver reformas likumdošanas jomā, korupcijas apkarošanu, neatkarīgu kontroles struktūru izveidi, informācijas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem par valsts aģentūru darbību.
Resursu sadale: Resursi valstī ir jāizmanto, lai gūtu labumu visiem iedzīvotājiem, nevis tikai ar noteiktu skaitu indivīdu vai grupu. Tam nepieciešams izstrādāt efektīvu ekonomikas politiku, tostarp nodokļu un finanšu politiku, kas nodrošina taisnīgu bagātības un iespēju sadali.
Vara un demokrātija: varai ir jāpieder tautai un tā jāīsteno ar demokrātisku institūciju starpniecību. Valdības institūcijas un amatpersonas ir jāizvēlas brīvās un godīgās vēlēšanās, un tām jādarbojas iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Iedzīvotāju līdzdalība: pilsoņiem aktīvi jāpiedalās sabiedrības dzīvē un jāietekmē svarīgi lēmumi, piedaloties sabiedriskās organizācijās, publiskos pasākumos, petīcijās, vēršoties valsts aģentūrās utt.
Korupcijas un pienākumu nepildīšanas apkarošana: Lai apkarotu korupciju un valsts aģentūru neefektivitāti, nepieciešams pastiprināt sodus par koruptīvām darbībām, stiprināt neatkarīgu pretkorupcijas struktūru lomu, kā arī palielināt atklātību un atbildību valsts iestāžu darbībā.
Šie pasākumi palīdzēs radīt apstākļus iedzīvotāju dzīves uzlabošanai un nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu valsts sociāli ekonomisko attīstību. Taču to veiksmīgai īstenošanai nepieciešama pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība un atbalsts, dažādu sabiedrības sektoru sadarbība un pastāvīga uzmanība iedzīvotāju problēmām un vajadzībām.