Latvija un tās cilvēki: kā vēsturiskie notikumi veido identitāti un garīgo veselību.

Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Psiholoģija · воскресенье 03 ноя 2024 · 13:30
Tags: Latvija, latviesi, briviba, neatkariba, paverdzinasana, psihologija, gariga, veseliba, identitate

Latvija un latvieši: Ceļš no brīvības un neatkarības uz iedzīvotāju paverdzināšanu

“Latvieši un viņu identitāte: kā sociālās pārmaiņas ietekmē garīgo veselību”

"Latviskā identitāte: kā vēsturiskie pārbaudījumi veido latviešu garīgo veselību"

“Latvija: kā pārvarēt pagātnes ēnu un atrast ceļu uz iekšējo brīvību”

"Latvijas vēsturiskā ceļa psiholoģiskās sekas: no neatkarības līdz mūsdienu izaicinājumiem"

Latvija ( Latvijas iedzīvotāji stāvēja uz barikādēm un piedalijas Baltijas ceļā) , kas neatkarību ieguva 1991. gadā, cerēja uz gaišu nākotni, brīvu no padomju un vācu ietekmes. Tomēr trīs gadu desmitus vēlāk daudzi valsts iedzīvotāji sāk just, ka viņu dzīve pasliktinās un valdības politika noved pie nabadzības. Valdošā koalīcija, kas pastāvēja gadu desmitiem, lielākoties ir ignorējusi iedzīvotāju vairākuma gribu, un nodokļu politika ir kļuvusi par šīs nevienlīdzības simbolu.

Smags nodokļu slogs un nabadzība

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas sabiedrība ir saskārusies ar pieaugošu nodokļu slogu. Komunālo, īpašuma nodokļu un citu obligāto nodevu sadārdzināšanās tiek uztverta kā zemes īpašnieku un baronu mantojums. Šie pasākumi ne tikai pasliktina pilsoņu finansiālo stāvokli, bet arī ir pretrunā ar Satversmes pamatprincipiem par cilvēka cieņas aizsardzību.

Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu Latvijas iedzīvotāju, kuri atbalstīja brīvības un neatkarības cīņu, dzīve izvērtās daudz grūtāka nekā padomju laikā. Daudziem tā ir kļuvusi par realitāti, ka viņi nevar nodrošināt sev pienācīgu iztiku un saskaras ar finansiālām grūtībām, dažkārt uz nabadzības sliekšņa.

Arī svarīgi konstitucionālie tiesību akti, kas aizsargā cilvēktiesības un cieņu, bieži tiek atstāti novārtā. Tas iedzīvotājos rada bezcerības un neapmierinātības atmosfēru. Daudzi jūtas pievilti: brīvības un demokrātijas idejas netiek realizētas viņu ikdienas dzīvē. Tā vietā rodas jauni ekonomiski un sociāli šķēršļi, kas grauj godīguma un vienlīdzības pamatus.

Situācija ar nodokļiem un nodevām Latvijā patiešām rada nopietnas bažas. Paaugstinātās komunālo un īpašuma nodokļu cenas tiek uztvertas kā pagātnes relikts, kad zemes īpašnieki un baroni valdīja pār cilvēkiem. Tas rada necieņas sajūtu pret cilvēku un viņu tiesībām, kas ir pretrunā ar mūsdienu demokrātiskas sabiedrības principiem.

Valdošie spēki, ignorējot pilsoņu patiesās vajadzības, faktiski noved pie ekonomiskās apspiešanas. Cilvēki, kuri ieguldījuši savu enerģiju un naudu īpašuma iegādē, saskaras ar pastāvīgu nodokļu pieaugumu. Cilvēkiem novecojot un pasliktinoties veselībai, peļņas iespējas kļūst arvien ierobežotākas, bet finansiālie pienākumi paliek. Tādējādi daudzi jūtas iesprostoti un viņiem ir maz iespēju uzlabot savu situāciju.

Situācija, kad vienkāršajiem cilvēkiem trūkst līdzekļu, kamēr valsts amatpersonas turpina saņemt algas un pabalstus, patiesi rada satraukumu un neapmierinātību. Valsts budžeti ar deficītu, augošs valsts parāds – tas viss uzliek smagu nastu vienkāršajiem pilsoņiem, kuri nonākuši sarežģītā finansiālā situācijā.

Amatpersonu vienaldzība pret pilsoņu vajadzībām patiešām ir kļuvusi par pamanāmu faktoru Latvijas sabiedrībā. Pensijas, kas pat neatbilst minimālajām dzīves dārdzībai, daudzus pensionārus atstāj pastāvīgā finansiālās nenoteiktības stāvoklī. Tas rada sajūtu, ka varas iestādes neņem vērā vecākās paaudzes ieguldījumu, kas uzcēla valsti un ir pelnījusi cienīgas vecumdienas.

Nopietnus jautājumus rada arī situācija izglītības nozarē. Zemās skolotāju algas un resursu trūkums izglītības iestādēm noved pie izglītības kvalitātes pasliktināšanās, kas negatīvi ietekmē nākamo paaudzi. Apstākļos, kad investīcijas izglītībā un cilvēkkapitāla attīstībā joprojām ir zemas, valsts riskē zaudēt savu potenciālu.

Veselības aprūpe, kurai trūkst finansējuma un resursu, atstāj cilvēkus bez vajadzīgās aprūpes. Ārstu gaidīšanas saraksti un medicīnisko pakalpojumu trūkums rada papildu spiedienu uz iedzīvotājiem, padarot dzīvi vēl grūtāku.

Šādā situācijā ir svarīgi, lai iedzīvotāji sāktu pieprasīt izmaiņas no varas iestādēm. Ir nepieciešama aktīva rīcība, lai aizsargātu cilvēku tiesības un intereses, lai nodrošinātu viņu vajadzību adekvātu apmierināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanos

Situācijā, kad lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar finansiālām grūtībām, un varas iestādes neveic nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai, var runāt par dziļu plaisu starp valdību un sabiedrību. Šo lietu stāvokli patiešām var uztvert kā valsts terorisma veidu, kad valdība tā vietā, lai rūpētos par pilsoņu labklājību, uzliek tiem nepanesamus dzīves apstākļus.

Ir svarīgi, lai iestādes sāktu aktīvi uzklausīt savus pilsoņus un pieņemtu lēmumus, kas patiesi atspoguļo viņu vajadzības un intereses. Tas prasa ne tikai izmaiņas ekonomikas politikā, bet arī lielāku caurskatāmību un atbildību no valdības puses. Tikai tad mēs varam cerēt atjaunot uzticību un izveidot taisnīgāku sabiedrību.

Šāds stāvoklis grauj uzticību valdībai un rada godīgus jautājumus par esošās sistēmas godīgumu un ilgtspējību. Kāpēc valdošā elite gadu desmitiem ir turpinājusi ignorēt iedzīvotāju vajadzības? Šķiet, ka viņi vairāk koncentrējas uz savām interesēm, nevis uz sabiedrības labklājību. Tas prasa nopietnas izmaiņas, kuru mērķis ir atjaunot taisnīgumu un nodrošināt pienācīgu dzīvi visiem pilsoņiem.

Šī situācija prasa nopietnu iestāžu un visas sabiedrības uzmanību. Ir jāpārskata pašreizējā politika, lai nodrošinātu reālu pilsoņu tiesību aizsardzību un uzlabotu dzīves apstākļus.

Turklāt līdz 2024. gadam tiesību aktos netika pieņemts minimālā iztikas minimuma grozs. Strauji augot algām valsts sektorā, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jūtas aizmirsti un varas iestādēm neredzami. Dzīvošana uz nabadzības sliekšņa kļuva par normu daudziem, kas atbalstīja valsts brīvību un neatkarību.

Uzticības valdībai krīze

Pašreizējā situācija rada godīgus jautājumus: kāpēc valdošā elite tik daudzus gadus ir turpinājusi krāpt un ekspluatēt cilvēkus? Atbilde uz šo jautājumu slēpjas amatpersonu vienaldzībā pret iedzīvotāju vajadzībām. Pieaug trūcīgo un nabagu cilvēku skaits, savukārt valsts budžets tradicionāli veidots ar deficītu. Tas noved pie valsts parāda pieauguma, kas galu galā uzliek smagu nastu uz parasto pilsoņu pleciem.

Valsts budžeta deficīta budžeta pieņemšana patiešām var radīt postošas sekas valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai. Šāda pieeja rada atkarību no parādiem, kas apdraud finanšu sistēmas stabilitāti un izraisa turpmāku iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos.

Pieaugošais nabadzīgo un trūcīgo cilvēku skaits Latvijā rada pamatotas bažas. Ir svarīgi, lai par fiskālo politiku un valsts resursu pārvaldību atbildīgie būtu atbildīgi par savu rīcību. Budžeta līdzekļu izlietojuma caurskatāmībai un korupcijas apkarošanai jākļūst par varas prioritātēm, lai atgūtu iedzīvotāju uzticību un nodrošinātu atbilstošus dzīves apstākļus.

Ir nepieciešamas visaptverošas reformas, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un samazinātu budžeta deficītu. Tas ietver gan nodokļu politikas pārskatīšanu, gan izdevumu optimizāciju, īpaši tādās jomās kā veselība un izglītība. Tikai ar aktīvu pilsoniskumu un atbildīgām iestādēm mēs varam cerēt izveidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.

Problēmu risināšanas vietā valdība turpina ieviest jaunus nodokļus un nodevas, nerēķinoties ar reālo situāciju. Piemēram, pensionāri saņem smieklīgas pensijas, kas neatbilst minimālajam iztikas līmenim, izglītības un veselības aprūpes sistēmām ir panīkums. Vai tas nav valsts terorisma veids pret saviem iedzīvotājiem?

Pārvaldības krīze un korupcija

Milzīgās summas, kas tiek atvēlētas tādiem projektiem kā Rail Baltica, bieži vien tiek tērētas administratīvajām izmaksām, kamēr reālās problēmas paliek neatrisinātas. Iedzīvotāji redz, ka viņu nodokļi tiek izmantoti neefektīvu projektu un valdības ierēdņu atbalstam, kamēr viņu pašu vajadzības netiek apmierinātas. Tas rada sajūtu, ka valstī valda korupcija un mafija, kas nesodīti iekļūst nodokļu maksātāju kabatās.

NATO biznesa projektu finansēšana patiešām var izraisīt iedzīvotāju neapmierinātību, īpaši, ja šie izdevumi neatspoguļo iedzīvotāju patiesās vajadzības. Daudziem cilvēkiem var šķist, ka viņu nodokļi tiek novirzīti projektiem, kas nedod tiešu labumu viņu dzīvībai, savukārt sociālie pakalpojumi un infrastruktūra joprojām ir nepietiekami finansēti.

Situācija ar tādu projektu kā Air Baltic finansēšanu patiešām rada nopietnas bažas iedzīvotāju vidū. Milzīgās summas, kas atvēlētas administratīvajiem izdevumiem, bieži vien nenes taustāmus rezultātus un neatrisina aktuālas problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji. Tas rada sajūtu, ka līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi un varas iestādes ignorē cilvēku patiesās vajadzības.

Ja nodokļu maksātāji redz, ka viņu nauda tiek novirzīta neefektīvu projektu un pārmaksātu ierēdņu atbalstam, kamēr viņu pašu dzīves apstākļi neuzlabojas, tas grauj uzticību valsts iestādēm. Korupcijas un netaisnības sajūta tikai pastiprinās, kad šķiet, ka valstī dominē slēgtas interešu grupas, kas nesodīti izkrāpj līdzekļus, kas paredzēti pilsoņu dzīves uzlabošanai.

Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams nodrošināt lielāku caurskatāmību valsts līdzekļu izlietojumā un iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesā. Korupcijas izskaušana un efektīvas pārvaldības sistēmas izveide var atjaunot uzticību valdībai un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Ja iedzīvotāju nelieli ienākumi nenodrošina viņiem pienācīgu dzīves līmeni un līdzekļi tiek atvēlēti lieliem projektiem, tas rada netaisnības sajūtu. Šādos apstākļos var šķist, ka ieguvēji ir vienīgie ierēdņi, kas vairo neapmierinātību un neuzticēšanos valdībai.

Ir svarīgi, lai valsts izdevumi būtu pārredzami un atbildīgi, lai iedzīvotāji varētu redzēt, kā tiek izmantoti viņu nodokļi. Ir jākoncentrējas uz cilvēku dzīves uzlabošanu, investējot veselībā, izglītībā un sociālajā labklājībā, kas radīs ilgtspējīgāku un taisnīgāku sabiedrību.

Valdības pieņemtie likumi un noteikumi bieži vien ir neloģiski un vērsti uz tautas aplaupīšanu. Īpašuma nodokļi, lietus nodokļi un uzpūstas komunālo pakalpojumu cenas – tas viss liek latviešiem justies pazemotiem un paverdzinātiem.

Maldināšana un manipulācijas

Neatkarības gados Latvija ir saskārusies ar vairākām nopietnām problēmām: vairāku miljardu dolāru parādi, iedzīvotāju masveida migrācija (brīvprātīga piespiedu deportācija valdošās koalīcijas radīto apstākļu dēļ), lauksaimniecības lejupslīde un kvalitatīvu darba vietu skaita samazināšanās. Daudzi jūtas apkrāpti - zeme un ienesīgie uzņēmumi pārdoti ārzemniekiem. Manipulācijas ar lētticīgo cilvēku prātu noved valsti pie iznīcības, un iedzīvotāju dzīves kvalitāte turpina kristies. Kas un kādā daudzumā latviešiem patiesībā pieder Latvijā? Vai latvieši nav ārzemnieku un vietējo paverdzinātāju vergi?

Situācija patiesi rada bažas un neapmierinātību daudzos pilsoņos. Augstās komunālo pakalpojumu cenas, neskaidri aprēķini un tarifu caurskatāmības trūkums rada bezpalīdzības un netaisnības sajūtu. Kad cilvēki nevar saprast, kā tiek aprēķināti elektrības un gāzes rēķini, tas rada neuzticību un sajūtu, ka tiek krāpti.

Nepieciešamība noteikt godīgas un pārskatāmas elektroenerģijas un gāzes cenas ir nozīmīgs solis ceļā uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Iedzīvotājiem vajadzētu redzēt, par ko viņi maksā, un būt pārliecinātiem, ka viņi nepārmaksā. Tas prasīs ne tikai tarifu pārskatīšanu, bet arī rūpīgāku valsts aģentūru regulējumu.

Arī nodokļu politikas kritikai, īpaši tādos jautājumos kā īpašuma nodokļi un citas nodevas, ir pamats. Kad nodokļi kļūst par slogu iedzīvotājiem un resursi tiek tērēti neefektīvi, rodas sajūta, ka sistēma darbojas nevis tautas, bet gan atsevišķu grupu interesēs.

Situāciju ar pilsoņu maldināšanu un apziņas manipulācijām patiešām var uztvert kā sociālā spiediena veidu. Tas grauj uzticību valdībai un var izraisīt plaša mēroga sociālos protestus. Lai labotu situāciju, nepieciešams ne tikai reformēt ekonomisko politiku, bet arī atjaunot cilvēku ticību godīgas un godīgas pārvaldības iespējai. Atklātas un atbildīgas valdības izveide un pilsoņu aktīva iesaistīšana politiskajos procesos ir galvenais, lai pārvarētu pašreizējās problēmas.

Nepieciešamie pasākumi, lai apkarotu paverdzināšanu

Lai situāciju mainītu, ir steidzami jārīkojas. Pirmkārt, jums ir nepieciešams:

1. Apstiprināt pārskatāmas komunālo pakalpojumu cenas , lai iedzīvotāji varētu kontrolēt savus izdevumus.

2. Ieviest godīgu nodokļu sistēmu , kas ņems vērā iedzīvotāju reālos ienākumus un finansiālās iespējas.

3. Izveidot neatkarīgas organizācijas valsts budžeta izdevumu kontrolei un korupcijas apkarošanai.

4. Nodrošināt pilsoņu tiesību aizsardzību , jo īpaši sociālās politikas un pensiju jomā.

5. Sazinieties ar starptautiskajām organizācijām , lai pievērstu uzmanību Latvijas problēmām un atbalstītu reformas.

Tautai nozagto naudu iespējams atdot, tikai aktīvi iesaistoties politikā, veidojot sabiedriskās iniciatīvas un kustības, kas vērstas uz iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību. Latvijai ir nepieciešams jauns sākums , kam jābalstās uz godīguma, caurspīdīguma un cieņas pret ikvienu pilsoni principiem.

Valsts būtība

Valsts ir organizēta sabiedrība ar skaidru struktūru un vadības sistēmu, kas nodrošina pilsoņu tiesību aizsardzību, kārtības uzturēšanu un apstākļu radīšanu sociālajai un ekonomiskajai dzīvei. Valsts pamatfunkcijās ietilpst teritoriālās integritātes aizsardzība, likuma un kārtības uzturēšana, cilvēku apspiešana un slēpta paverdzināšana, sociālo pakalpojumu sniegšana un pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzība.

valstis kā korporācijas

Mūsdienu apstākļos daudzas valstis ir reģistrētas starptautiskajos reģistros kā korporācijas. Tas ir saistīts ar faktu, ka juridiskās un ekonomiskās sistēmas lielā mērā ir pakārtotas korporatīvās pārvaldības principiem. Tādējādi valstis var uzskatīt par juridiskām personām, kas var iesaistīties starptautiskajā tirdzniecībā, slēgt līgumus un veikt uzņēmējdarbību.

Valstu dibinātāji

Par šādu “korporāciju” dibinātājiem var uzskatīt cilvēku grupas ar korumpētām ekonomiskām, politiskām vai citām interesēm. Šajās grupās bieži vien ir uzņēmumu pārstāvji, politiķi un ietekmīgas personas. Lēmumu pieņemšana šādās struktūrās notiek bez tiešas vairākuma pilsoņu līdzdalības, kas rada zināmu plaisu starp valdību un tautu.

Ietekme uz tautas gribu

Kad valstis darbojas kā korporācijas, var tikt apdraudēta vairākuma griba. Neskatoties uz to, ka teorētiski visa vara pieder tautai, praksē lēmumus pieņem šaura cilvēku grupa, kas var ignorēt vairākuma intereses. Tas rada neuzticību valdības institūcijām un politiskajiem procesiem.

Iemesli, kāpēc vairākuma vidū nav dibinātāja statusa

Lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo valsts teritorijā, nav tās dibinātāji, jo valsts izveides un pārvaldības process bieži vien nav caurskatāms. Iedzīvotāji var nebūt iesaistīti politiskajos procesos informācijas, izglītības vai vienkārši intereses trūkuma dēļ. Tā rezultātā viņu tiesības un intereses var tikt ignorētas.

Peļņa un ieguvumi no valsts

Peļņa un ieguvumi, kas tiek saņemti no valsts funkcionēšanas, nereti nonāk nevis tautā, bet šaurai cilvēku grupai - uzņēmumu īpašniekiem, ierēdņiem un politiķiem. Tas notiek ar tiesībām, kuru pamatā ir ekonomiskās intereses un politiskās vienošanās, nevis iedzīvotāju vairākuma patiesa piekrišana vai vēlme.

Latvijā , tāpat kā vairumā citu valstu, par valsts, kas tiek uzskatīta par korporāciju, dibinātājiem var uzskatīt dažādas cilvēku grupas un organizācijas, tajā skaitā:

Politiskā elite: galvenie politiķi, partiju vadītāji un valdības pārstāvji, kas pieņem svarīgus lēmumus un veido tiesību aktus.

Biznesa lobijs: Lielu uzņēmumu īpašnieki un uzņēmēji, kuriem ir būtiska ietekme uz ekonomisko un politisko situāciju, kas bieži izmanto savus resursus interešu lobēšanai.

Civildienesta ierēdņi: ierēdņi, kas ieņem augstus amatus valsts aģentūrās un pārvalda un kontrolē dažādus sabiedrības aspektus.

Starptautiskās organizācijas: dažos gadījumos ārējie spēki, piemēram, starptautiskas finanšu institūcijas vai ārvalstis, var ietekmēt valdības lēmumus, izmantojot finanšu ieguldījumus vai programmas.

Pilsoņi: Ideālā gadījumā visiem Latvijas pilsoņiem vajadzētu būt savas valsts dibinātājiem, taču praksē viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos bieži vien ir ierobežota.

Latvija: kā naudas sodu, piespiešanas un totalitāra režīma valsts

Latvija kā neatkarīga valsts jau daudzus gadus ir demonstrējusi savu uzticību demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai. Tomēr realitāte, ar ko saskaras iedzīvotāji, rada nopietnas bažas. Latvija arvien biežāk tiek dēvēta par naudas sodu, piespiešanas un totalitāra režīma valsti, kurā tiek ignorēta tautas vairākuma griba un apdraudētas pilsoņu tiesības.

Naudas sodi kā kontroles metode

Mūsdienu Latvijai ir raksturīgs arvien lielāks naudas sodu un sankciju skaits, kas tiek uzlikti pilsoņiem par dažādiem pārkāpumiem, dažkārt arī pavisam nenozīmīgiem. Tas iedzīvotājos rada baiļu un neapmierinātības atmosfēru. Naudas sodi par dažādu noteikumu neievērošanu kļūst ne tikai par sodu, bet gan par kontroles instrumentu, ko varas iestādes izmanto, lai apspiestu domstarpības.

Iedzīvotāji jūt, ka katra viņu pieļautā kļūda var radīt finansiālus zaudējumus vai pat nopietnākas sekas. Tas izraisa trauksmi un neapmierinātību, graujot uzticību valsts iestādēm.

Piespiešana un spiediens uz sabiedrību

Iestāžu piespiešana ir kļuvusi par ikdienu. Ar vārda un pulcēšanās brīvību saistīti jautājumi kļūst par diskusiju objektu sabiedrībā. Protestētāju aresti, mītiņu aizliegumi un spiediens uz neatkarīgiem medijiem rada atmosfēru, kurā daudzi pilsoņi baidās atklāti paust savu viedokli.

Tā vietā, lai ieklausītos cilvēku balsī, valdība bieži ignorē viņu vajadzības un vēlmes. Tas izraisa paaugstinātu neapmierinātību un sociālo spriedzi, kas savukārt var izraisīt nopietnākus konfliktus.

Tautas gribas ignorēšana

Viena no aktuālākajām problēmām ir iedzīvotāju vairākuma gribas ignorēšana, pieņemot svarīgus lēmumus. Daudzas iniciatīvas, kas varētu uzlabot iedzīvotāju dzīvi, tiek noraidītas vai ignorētas. Tā vietā par prioritāti kļūst šauras elites grupas intereses, kas saasina sociālo nevienlīdzību un pasliktina vairākuma dzīves kvalitāti.

Iedzīvotāji, kuri aktīvi piedalās politiskajos procesos, bieži vien izjūt atbildes trūkumu uz viņu priekšlikumiem un idejām. Tas izraisa bezspēcības un neapmierinātības sajūtu, kas izraisa apātiju un samazina pilsonisko iesaistīšanos.

Secinājums

Latviju gaida nopietni izaicinājumi, kas saistīti ar sodu palielināšanu, piespiešanu un tautas gribas ignorēšanu. Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams ne tikai atjaunot uzticību varas iestādēm, bet arī izveidot sistēmu, kurā iedzīvotāju viedoklis tiks uzklausīts un ņemts vērā. Korupcijas izskaušana un valdības pārredzamības un atbildības nodrošināšana ir galvenie soļi ceļā uz taisnīgāku un demokrātiskāku sabiedrību. Tikai tā Latvija apzināsies savu potenciālu kā brīva un neatkarīga valsts, kas patiesi rūpējas par saviem pilsoņiem.

Šīs grupas veido pamatu, uz kura tiek veidota valsts pārvaldība, un to intereses var būtiski ietekmēt Latvijas politiku un ekonomiku.

Tādējādi aktuāla paliek valsts pārvaldes un tautas gribas izpausmes problēma. Lai izveidotu patiesi brīvu un neatkarīgu sabiedrību, nepieciešams pilnveidot pilsoņu līdzdalības mehānismus politiskajos procesos, nodrošināt valsts institūciju caurskatāmību un atbildību, kā arī aktīvi attīstīt pilsonisko sabiedrību. Tas ir vienīgais veids, kā panākt reālu vairākuma interešu pārstāvību un taisnīgu resursu un labumu sadali .

Посмотреть исходный код: