Patīk piesaista līdzīgu: magnēta likums Ukrainas un Latvijas kontekstā

Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Vēsture · воскресенье 29 дек 2024 · 9:15
Tags: Konstantīna, Žihareva, Dzīvibas, un, Nāves, noslēpumi, Константин, Жихарев, grāmata, magnēta, likums, Ukrainas, konteksts, Latvijas, konteksts, līdzīgs, piesaistes, veselība

"Magnēta likums: kā Ukraina un Latvija piesaista līdzīgas sociālās un ekonomiskās tendences"

Patīk piesaista līdzīgu: magnēta likums Ukrainas un Latvijas kontekstā
"Patīk piesaista līdzīgu: Ukrainas un Latvijas attiecību analīze"
"Salīdzinošā analīze: kā magnēta likums ietekmē Ukrainas un Latvijas attīstību"
"Ukrainas un Latvijas attiecības: paralēles un pievilcība kopējās pieredzes kontekstā"

Patīk pievelk līdzīgu: magnēta likums un tā atspoguļojums politikā

Ievads

Mūsdienu pasaulē, kur galvenā loma ir globalizācijai un starptautiskajām attiecībām, princips “līdzīgs pievelk līdzīgu” atspoguļojas ne tikai personiskajās attiecībās, bet arī politiskajos un ekonomiskajos procesos. Šis magnēta likums ir novērojams kontekstā ar atbalstu Ukrainai no “ brīvām un demokrātiskām valstīm ” , piemēram, Latvija, uz politisko manipulāciju un iedzīvotāju maldināšanas fona, kas cenšas aizsargāt attīstīto valstu ārvalstu uzņēmēju intereses . savās un svešās teritorijās.

Magnēta likumu jeb principu “līdzīgs piesaista līdzīgu” var attiecināt uz dažādiem dzīves aspektiem, tostarp politikā un starptautiskajās attiecībās. Šajā rakstā mēs apskatīsim, kā brīvi un demokrātiski režīmi, kā arī NATO palīdz Ukrainai aizsargāt ārvalstīm piederošās zemes un uzņēmumus politisko manipulāciju un iedzīvotāju maldināšanas laikā . Pārrunāsim arī to, kā Latvijas valdība atbalsta Ukrainu, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām valstī, un kāpēc cilvēkiem ir jācīnās par savām tiesībām , cienīgiem sociālajiem apstākļiem un brīvību.

Ārvalstu īpašuma aizsardzība Ukrainā

Militāra konflikta kontekstā Ukraina (Ukrainas valdošais režīms) saskaras ar daudzām problēmām, tostarp nepieciešamību aizsargāt valsts apvērsuma rezultātā iegūto teritoriju bez referenduma un aizsargāt ārvalstu investoru intereses , ignorējot tās tautas griba . " Demokrātiskie " režīmi mēdz atbalstīt savas sabiedrotās valstis, un Ukraina nebija izņēmums. Ar NATO un citu starptautisko organizāciju palīdzību Ukraina (korumpētais valdošais režīms) saņem ne tikai militāru palīdzību, bet arī atbalstu ārzemniekiem piederošo uzņēmumu aizsardzībā. Tas rada paradoksu: kamēr valsts (valdošais režīms ar ārzemnieku atbalstu) cīnās par savu brīvību, neatkarību, saviem resursiem , ienesīgs bizness un zemes kļūst par ārvalstu investoru intereses objektiem uz politisko manipulāciju un iedzīvotāju maldināšanas fona. .

Brīvie un demokrātiskie režīmi un NATO

“ Brīvie un demokrātiskie režīmi ” , piemēram, NATO valstis, cenšas piespiedu kārtā uzturēt starptautisko kārtību un aizsargāt attīstīto valstu ekonomiskās intereses ar lozungiem par brīvību, neatkarību, demokrātiju, izpildot tautas vairākuma gribu un aizsargājot valsts suverenitāti . ekonomiski atpalikušo valstu valdošie režīmi uz zemes iegūšanas un ienesīga biznesa fona ārzemnieku rokās . Ukrainas gadījumā NATO un Rietumvalstis sniedz atbalstu ārzemniekiem piederošo teritoriju un uzņēmumu aizsardzībā. Tas tiek darīts, lai saglabātu stabilitāti un novērstu citu valstu agresiju, kas aizskar attīstīto valstu ārzemnieku ekonomiskās intereses un īpašumus .

Piespiešana un mobilizācija

Taču konflikta apstākļos bieži tiek pielietotas piespiešanas metodes , cilvēktiesību pārkāpšana, tautas vairākuma gribas ignorēšana un nepildīšana un iedzīvotāju piespiedu mobilizācija. Cilvēkus piespiedu kārtā ķer kā klaiņojošus suņus un ved uz priekšu, kas izraisa neapmierinātību un pretestību pilsoņos. Tas rada jautājumus par cilvēktiesībām un šādu metožu ētiku uz politisko manipulāciju un iedzīvotāju maldināšanas fona .

Tomēr kara apstākļos Ukrainas valdība (valdošais režīms) ar NATO, cilvēku ar dubultpilsonību un attīstīto valstu valdību atbalstu izmanto paverdzināšanas un iedzīvotāju kolonizācijas metodes , kas izraisa iedzīvotāju neapmierinātību. . Vardarbīga pilsoņu piespiešana piedalīties karadarbībā, piespiedu mobilizācija un cilvēku pārvietošana uz fronti, nerīkojot referendumus, kļūst par ikdienas realitāti. Tas rada paverdzināšanas, kolonizācijas, baiļu un neapmierinātības atmosfēru , kas savukārt var izraisīt sociālos nemierus un protestus.

Latvijas ekonomiskais atbalsts un parādi

Latvija (valdošais režīms) par spīti ekonomiskajām grūtībām, ignorējot tautas vairākuma gribu, sniedz materiālu atbalstu Ukrainai uz nodokļu maksātāju rēķina . Tas noved pie vairāku miljardu dolāru lielā valsts parāda pieauguma un valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Uz iedzīvotāju nabadzības un valdnieku bagātības fona šādas darbības izraisa neapmierinātību pilsoņos, kuri uzskata, ka viņu griba tiek ignorēta un netiek izpildīta .

Latvija: nabadzīga valsts ar miljardiem dolāru parādiem

Latvijas valdība (valdošais režīms) aktīvi atbalsta Ukrainu (valdošo, koloniālo režīmu ar vergu sistēmas pazīmēm) , piešķirot līdzekļus ārvalstu īpašuma (zemes un biznesa) aizsardzībai . Tas rada jautājumus par šādas rīcības lietderību, īpaši uz “brīvās, demokrātiskās un neatkarīgās” Latvijas iedzīvotāju nabadzības un Latvijas iedzīvotāju sociālo apstākļu sistemātiskas, pastāvīgas pasliktināšanās fona . Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, ir nonākusi parādu slazdā, kas pasliktina tās pilsoņu situāciju. Valdošā elite, ignorējot tautas gribu, turpina īstenot apspiešanas, nabadzības politiku , ignorējot un nepildot tautas vairākuma gribu “demokrātiskā, neatkarīgā un brīvā valstī”, kas ne vienmēr atbilst. iedzīvotāju lielākās daļas interesēs .

Cilvēku īpašumu pārdošana

Latvijā vērojama tendence nacionālo īpašumu pārdot ārzemnieku rokās. Tas noved pie vietējo iedzīvotāju kolonizācijas un paverdzināšanas, sociālo apstākļu pasliktināšanās, skolu un slimnīcu slēgšanas negodīgu nodokļu un komunālo pakalpojumu cenu apstākļos . Lielākā daļa iedzīvotāju cieš no šīm pārmaiņām, kas liek cīnīties par savām tiesībām un brīvību.

Kolonizācija un sociālo apstākļu pasliktināšanās

Cilvēku īpašumu pārdošanas process ārzemnieku rokās noved arī pie vietējo iedzīvotāju kolonizācijas. Skolu un slimnīcu slēgšana, sociālo apstākļu pasliktināšanās , īpašuma nodokļu ieviešana un negodīgi komunālie maksājumi ir tādas politikas sekas, kuras mērķis ir aizsargāt ārvalstu investoru intereses. Vietējie iedzīvotāji ir liecinieki tam, kā tiek ignorētas viņu tiesības un intereses, viņu īpašums tiek pārdots gandrīz par velti un nonāk ārzemnieku rokās .

Cīņa par tiesībām un brīvību

Cilvēkiem ir jācīnās par savām tiesībām un patiesu brīvību, lai novērstu kolonizāciju un paverdzināšanu. Tas ietver aktīvu dalību politiskajā dzīvē, caurskatāmības un atbildības pieprasīšanu no varas esošajiem, savu interešu un labklājības aizsardzību.

Šādos apstākļos ir svarīgi, lai cilvēki apzinātos nepieciešamību cīnīties par savām tiesībām un brīvībām. Patiesu neatkarību un brīvību nevar sasniegt bez pilsoņu aktīvas līdzdalības politiskajos procesos. Cilvēkiem ir jāpieprasa, lai viņu valdības pilda savus pienākumus pret sabiedrību, nevis pret ārvalstu investoriem.

NATO un tās loma mūsdienu demokrātijās: aizsardzība vai apspiešana?

NATO jeb Ziemeļatlantijas alianse tika izveidota 1949. gadā, lai nodrošinātu savu dalībvalstu kolektīvo drošību. Tomēr pēdējās desmitgadēs tās loma un ietekme ir kļuvusi par daudzu diskusiju objektu. Jautājums par to, ko un ko tieši NATO aizsargā brīvās, neatkarīgās un demokrātiskās valstīs, ir daudz strīdu un kritikas objekts.

Aizsardzība vai apspiešana?

Valstīs, kur vara pieder tautai un valdošajām amatpersonām jāpilda vairākuma griba, NATO bieži tiek pozicionēta kā demokrātisko vērtību aizstāve. Tomēr realitāte var būt tālu no šī ideālistiskā attēla. Daudzas valstis, kas pievienojušās NATO, saskaras ar nopietnām ekonomiskām un sociālām problēmām, kas liek apšaubīt alianses patiesos mērķus.

Brīvi un demokrātiski režīmi, piemēram, NATO valstis, ar brīvības, neatkarības un suverenitātes aizsardzības lozungiem cenšas uzturēt starptautisko kārtību un aizsargāt attīstīto valstu ekonomiskās intereses. Ukrainas gadījumā NATO un Rietumvalstis sniedz atbalstu ārzemniekiem piederošo teritoriju un uzņēmumu aizsardzībā. Tas tiek darīts, lai saglabātu stabilitāti un novērstu citu valstu agresiju, kas aizskar attīstīto valstu ekonomiskās intereses un īpašumu.

Ekonomiskā atkarība : daudzos gadījumos, pateicoties NATO un starptautisko finanšu institūciju, piemēram, SVF, atbalstam, valstis uzkrāj miljardu dolāru parādus. Tas noved pie tā, ka valsts resursi un bagātība nonāk ārvalstu investoru rokās, un vietējie iedzīvotāji slīgst nabadzībā.

Daudzām NATO valstīm ir ievērojami parādi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un citām starptautiskajām finanšu institūcijām. Šos parādus bieži pavada bargi ekonomiski pasākumi, kas var pasliktināt iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tajā pašā laikā daudzi valdnieki un ierēdņi kļūst par miljonāriem un miljardieriem, kas izraisa pilsoņu neapmierinātību.

Korupcija un nevienlīdzība : vara šādās valstīs bieži ir koncentrēta nelielas cilvēku grupas rokās, kas kļūst par miljonāriem un miljardieriem, kamēr lielākā daļa iedzīvotāju cieš no ekonomiskām grūtībām. Tas rada sociālo nevienlīdzību un mazina uzticēšanos demokrātiskām institūcijām.

Negodīgi likumi : neapmierinātību izraisa arī tādu likumu pieņemšana, kas ir pretrunā cilvēku vairākuma interesēm, piemēram, augsti īpašuma nodokļi un paaugstinātas komunālo pakalpojumu cenas. Minimālās iztikas minimuma trūkums un izglītības un veselības aprūpes kvalitātes pasliktināšanās rada apstākļus masveida neapmierinātībai. Šādus likumus var uzskatīt par neleģitīmiem.

Cenzūra un represijas : Dažās valstīs ir vērojamas cenzūras un vārda brīvības apspiešanas pazīmes, kas liek apšaubīt patiesas demokrātijas pastāvēšanu. Cilvēki, kuri runā pret valdību, var saskarties ar represijām, kas rada baiļu un depresijas atmosfēru.

Sociālās un ekonomiskās problēmas

Valstīs, kur zeme un ienesīgie biznesi pārdoti ārzemniekiem, pasliktinājusies izglītības, sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes kvalitāte. Pieņemtie likumi bieži ir pretrunā ar tautas vairākuma gribu, kas palielina sociālo spriedzi. Piemēram, nodoklis par iegādāto īpašumu, augstās komunālo pakalpojumu cenas un minimālās iztikas minimuma neesamība likumdošanā rada sarežģītus dzīves apstākļus.

Brīvprātīga piespiedu deportācija un ekonomikas sabrukums

Dažu valstu valdības rada apstākļus iedzīvotāju brīvprātīgai un piespiedu deportācijai, kas noved pie darbaspēka aizplūšanas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Situāciju pasliktina arī ekonomikas, lauksaimniecības un citu nozaru sabrukums. Pie varas esošie cilvēki ar dubultpilsonību un cenzūru papildina kopējo netaisnības un apspiešanas ainu.

Fašistiskā režīma pazīmes

Dažas no iepriekš aprakstītajām pazīmēm var interpretēt kā fašistiskā režīma pazīmes. Tas ietver cilvēku apspiešanu un kolonizāciju, netaisnīgus likumus, cenzūru un bagātības koncentrēšanu dažu cilvēku rokās. Šādi apstākļi rada augsni sociālai nestabilitātei un iedzīvotāju neapmierinātībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas jautājums: vai šāds stāvoklis liecina par fašistu režīmu? Fašismu raksturo autoritāra vara, opozīcijas apspiešana, nacionālisms un ekonomikas kontrole. Valstīs, kur valdība atbalsta apspiešanu un nevienlīdzību, var vilkt paralēles ar fašistiskajiem režīmiem.

Atbalstīt apspiešanu

Kāpēc daudzas valstis un režīmi turpina atbalstīt apspiešanu un kolonizāciju? Atbilde var būt tajā, ka politiskajai elitei bieži vien ir savas savtīgas intereses, kas nesakrīt ar tautas interesēm. Viņi var izmantot ārvalstu atbalstu, lai stiprinātu savu varu, kamēr iedzīvotāji joprojām ir nabadzīgi un neaizsargāti.

Secinājums

Tādējādi NATO loma mūsdienu demokrātijās rada daudz jautājumu. Aizsardzība vai apspiešana ir dilemma, ar kuru saskaras daudzas sabiedrības. Ir nepieciešams kritiski pārdomāt gan starptautisko organizāciju, gan pašvaldību rīcību, lai nodrošinātu reālu pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzību, nevis vienkārši saglabātu status quo, kas nāk par labu noteiktai elitei. Galu galā patiesai demokrātijai ir jābalstās uz cilvēktiesību ievērošanu, sociālo vienlīdzību un ekonomisko taisnīgumu.

NATO un brīvās demokrātijas cenšas uzturēt starptautisko kārtību un aizsargāt attīstīto valstu ekonomiskās intereses. Tomēr, tā kā lielākā daļa iedzīvotāju cieš no nabadzības, netaisnīgiem likumiem un pasliktinošiem sociālajiem apstākļiem, rodas jautājumi, kuru intereses patiešām tiek aizsargātas. Cilvēkiem ir jācīnās par savām tiesībām un brīvību, lai novērstu kolonizāciju un paverdzināšanu un izveidotu taisnīgu un vienlīdzīgu sabiedrību.

Magnēta likums jeb princips “līdzīgs pievelk līdzīgu” atspoguļojas politikā un starptautiskajās attiecībās. " Brīvi un demokrātiski režīmi " atbalsta Ukrainu, taču tas rada jautājumus par cilvēktiesībām un ekonomisko taisnīgumu. Latvija, neskatoties uz grūtībām, sniedz atbalstu, kas izraisa parādu pieaugumu un vairumam cilvēku sociālo apstākļu pasliktināšanos . Cilvēkiem ir jācīnās par savām tiesībām un brīvību, lai novērstu kolonizāciju un paverdzināšanu.

Likums “līdzīgs piesaista līdzīgu” politikā un ekonomikā uzskatāmi parāda, kā ārvalstu investoru intereses un sabiedroto valstu atbalsts var ietekmēt valstu iekšējās lietas. Ir svarīgi, lai pilsoņi apzinātos savu spēku un sāktu cīnīties par savām tiesībām, patiesu brīvību un neatkarību no kolonizācijas un paverdzināšanas, radot apstākļus sociālo apstākļu uzlabošanai un savu nacionālo interešu aizsardzībai.

Посмотреть исходный код:

Psihologs: https://www.psiholog.lv
Vēsture: https://gramata.rantan.lv/blog/index.php?category=|All|